Pirmsskolēns var slimot katru mēnesi. Kā rīkoties vecākiem?

Lai arī kā vecāki censtos, nav iespējams nodrošināt to, lai bērns nekad neslimotu. Ir normāli, ja pirmsskolas vecumā, īpaši uzsākot bērnudārza gaitas bērns slimo līdz pat 12 reizēm gadā, proti, vienu reizi mēnesī.

Ļoti labi bērnus norūda arī staigāšana basām kājām, piemēram pa zāli, smiltīm vai jūras malu.

FOTO: Shutterstock.com

Ļoti labi bērnus norūda arī staigāšana basām kājām, piemēram pa zāli, smiltīm vai jūras malu.

Tomēr, ir iespējams stiprināt bērna imunitāti un ar laiku samazināt slimošanas biežumu. Par to, kas jāņem vērā mazu bērnu vecākiem, pieredzē dalās pediatre Liene Smane.


Kāpēc pirmajos dzīves gados bērni tik bieži slimo?
Līdz 2 gadu vecumam bērna imūnā sistēma vēl nav pilnībā attīstījusies, tāpēc viņš ir ļoti uzņēmīgs pret dažādām infekcijām. Dažas no tām iespējams novērst, bērnu vakcinējot, taču ir ļoti daudz tādu saslimšanu, no kurām bērnu nav iespējams preventīvi pasargāt. Vienīgais, ko vecāki var darīt – stiprināt bērna imunitāti. Zīdaiņa vecumā vislabākā aizsardzība ir barošana ar krūti. Ar krūti zīdīts bērns no mammas organisma saņem visas nepieciešamās vielas imunitātes attīstībai, kā arī antivielas, kas palīdz cīnīties pret dažādām infekciju slimībām.

 

Viens no vienkāršākajiem rūdīšanās veidiem ir pārstāt “tuntuļot” bērnu un saģērbt viņu atbilstoši laika apstākļiem.

Reklāma
Reklāma



Ļoti daudzi bērni sāk pastiprināti slimot, uzsākot bērnudārza gaitas. Tas skaidrojams ar faktu, ka bērns, nokļūstot kolektīvā, saskaras ar jauniem vīrusiem un baktērijām. Kaut arī vecākiem šis posms sagādā bažas, ir jāsaprot, ka tā ir fāze, kurai jāiziet cauri.


Vai tas nozīmē, ka slimošana ir neizbēgama?
Principā jā. 6 – 9 slimošanas reizes gadā, ja slimība nav ilgāka par nedēļu, ir gluži normāla parādība. Taču ir bērni, kas slimo vairāk par normu. Šajos gadījumos ir jāskatās, kas tam ir par iemeslu un vajadzības gadījumā jāgriežas pie bērnu imunologa. Reizēm bērni neievēro personīgo higiēnu un pietiekami bieži nemazgā rokas, kas var pastiprināt risku saslimt, piemēram, ar rota vai nora vīrusu. Jāseko līdzi arī tam, vai bērns saņem pilnvērtīgu uzturu, pietiekami daudz guļ un nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Slimošanu iespējams samazināt arī ar norūdīšanos.


Kā vislabāk uzsākt bērna norūdīšanu?
Rūdīšanās nenozīmē, ka bērnam ziemas laikā vajadzētu lēkt āliņģī. Tam ir jābūt ļoti pakāpeniskam procesam, kas palīdz bērnam pielāgoties ārējās vides izmaiņām. Viens no vienkāršākajiem veidiem ir pārstāt “tuntuļot” bērnu un saģērbt viņu atbilstoši laika apstākļiem. Ļoti labi bērnus norūda arī staigāšana basām kājām, piemēram pa zāli, smiltīm vai jūras malu.

Kas attiecas uz peldēšanu, tas jāizvērtē individuāli. Ja bērnam ir kādas hroniskas kaites, piemēram, bieži urīnceļu iekaisumi vai plaušu slimības, nevajadzētu peldēties aukstā ūdenī. Ja bērns ir vesels, vecākam ir jāizvērtē, vai ūdens ir pietiekami silts, tomēr arī tad jāievēro noteikts režīms, neļaujot ūdenī atrasties pārlieku ilgi. Vislabāk rūdīšanās plānu saskaņot ar ģimenes ārstu, kurš vislabāk pārzina Jūsu bērna veselības stāvokli.

Vai bērnam ir jāsaņem papildus vitamīni?
Ja bērns tiek nodrošināts ar pilnvērtīgu un vecumam atbilstošu uzturu, vienīgais vitamīns, kuru jāuzņem papildus, ir D vitamīns. Vairākās zinātniskās publikācijās ir pierādīts, ka bērni, kuriem trūkst D vitamīns, biežāk slimo ar dažādām infekciju slimībām. D vitamīns ir jāuzņem arī vasaras periodā. Īpaši tas attiecas uz zīdaiņiem, kuri parasti neatrodas tiešos saules staros. Jāņem vērā arī tas, ka bērniem, dodoties ārā, tiek lietoti saules aizsargkrēmi ar UV filtriem, kas samazina D vitamīna sintēzes procesu ādā, turklāt Latvijā arī vasaras mēdz būt dažādas, un ne vienmēr mums pietiek saules.

Uzsākot bērnudārza vai skolas gaitas, ja bērns ir nervozs, var palietot magniju. Vīrusu sezonā papildus aizsardzību sniedz C vitamīns, taču šie vitamīni nav obligāti, un var tikt uzņemti arī ar uzturu.


Ja bērns ir saslimis, kādos gadījumos ir jālieto antibiotikas?
Biežāk bērniem akūtās respiratorās saslimšanas izraisa vīrusi un pie vīrusiem antibiotikas nevajag. Antibiotikas ir jāizraksta tikai un vienīgi tad, ja ir noteiktas indikācijas un ārstam ir pamats domāt par bakteriālu infekciju. To, vai tā ir bakteriāla vai vīrusu infekcija, var noteikt tikai un vienīgi pēc asins analīzes. Pēc klīniskās ainas to pateikt ir ļoti grūti. Pie ārsta noteikti ir jāgriežas gadījumos, ja ir bijis akūts augšējo elpceļu saslimšanas uzliesmojums, bet pēc tam vērojams pasliktinājums (piemēram,
atkārtoti temperatūras pacēlumi), tad noteikti jāgriežas pie ārsta, lai veiktu asins analīzes un lemtu jautājumu par antibiotiku nepieciešamību.