Peldēšana mazuļa muskuļu tonusa uzlabošanai un vispārējai attīstībai

Viena no biežākajām ārstu noteiktajām diagnozēm, ko par savu mazuli dzird vecāki, ir paaugstināts muskuļu tonuss. To ļoti veiksmīgi var līdzsvarot ar bērniem patīkamām peldēšanas nodarbībām. Šīs nodarbības lieliski veicina arī vispārējo fizisko attīstību un to, lai bērns secīgi izietu cauri visiem tās  posmiem, uzsver SIA “Rīgas veselības centrs” filiāles “Ķengarags” sertificētā fizioterapeite un peldēšanas trenere Alīna Kurmeļeva.

 

Vingrinājumi ūdenī ir lielisks veids kā panākt, lai bērns attīstītos vienmērīgi un simetriski.

FOTO: Shutterstock.com

Vingrinājumi ūdenī ir lielisks veids kā panākt, lai bērns attīstītos vienmērīgi un simetriski.

Rīgas veselības centrs 

 

 

 

Raksts publicēts sadarbībā ar SIA "Rīgas veselības centrs"

 

Bieži vecāki mazuļus ved uz ūdens procedūrām tieši paaugstināta muskuļu tonusa dēļ, nereti šīs nodarbība ir ieteikuši pediatri, neirologi un ģimenes ārsti. Patiesi, peldēšana muskuļu tonusu lieliski spēj līdzsvarot, turklāt bērnam patīkamā un saistošā veidā. 

 

Kā saprast, kad runa par normu un kad nē?
Pirmajos trīs dzīves mēnešos bērnam ir paaugstināts muskuļu tonuss, kas tiek uzskatīts par normu, jo grūtniecības laikā mazulis ilgu laiku ir atradies piespiedu pozā ierobežotā telpā. Jo lielāks grūtniecības laikā aug bērniņš, jo mazāk viņam vietas – viņš guļ saliektām kājiņām un rociņām, tāpēc bieži pasaulē nāk ar paaugstinātu muskuļu tonusu. 
Mazulim piedzimstot, viņa muskuļu tonuss mainās. Jāsaprot, ka muskuļu tonusam ir jābūt – tas nodrošina bērna attīstību, spēju pacelt un noturēt galviņu, vēlāk – rāpot un veikt daudz citu kustību. Taču, ja muskuļu tonuss ir paaugstināts, bērns ir pārāk sasprindzis, savilkts un pēc laika viņš vairs nespēj izdarīt noteiktas kustības, piemēram, bērns nevar brīvi paņemt mantiņu no vienas rokas otrā, ar abām rociņām stiepties tai pretim. Tā vietā bērnam viena roka būs pievilkta pie sevis, otra taisna. Ilgtermiņā pastāv risks, ka bērns neattīstīsies vienmērīgi un simetriski. Tādēļ svarīgi panākt, lai muskuļu tonuss normalizētos. 

Ūdenī bērns atrodas bezsvara horizontālā stāvoklī, kur no vienas puses tiek atslogots mugurkauls, no otras – tiek nodarbinātas visas muskuļu grupas.

To, vai muskuļu tonuss atbilst normai vai nē, spēs izvērtēt tikai speciālists. Kā pie paaugstināta, tā pazemināta muskuļu tonusa ārstējošas būs ūdens procedūras. Ūdenī bērna kustības ir brīvas un neierobežotas, bērns atrodas bezsvara horizontālā stāvoklī, kur no vienas puses tiek atslogots mugurkauls, no otras – tiek nodarbinātas visas muskuļu grupas. Pārvarot ūdens pretestību, bērns saņem mikro masāžu. Svarīgi saprast, ka ūdenī var izdarīt tās kustības, ko nevarētu uz sauszemes. Piemēram, četrus mēnešus vecs mazulis nevar stāvēt vai staigāt, bet ūdenī līdzīgas kustības var izdarīt. 
Muskuļu tonusa līdzsvarošanas laiks ir stipri individuāls. Taču, ja ūdens procedūras būs regulāras, iemācītos vingrojumus vecāki turpinās veikt mājās, rezultāts būs acīmredzams. 
Līdzīgi ir arī gadījumos, kad bērnam ir samazināts muskuļu tonuss. Šeit gan vingrinājumi būs citi un vērsti uz muskuļu stimulāciju. 

Foto: "Rīgas veselības centra" filiāles “Ķengarags” sertificētā fizioterapeite un peldēšanas trenere Alīna Kurmeļeva.

Reklāma
Reklāma

 

Biežākā vecāku kļūda – bērna pārstimulēšana
Dažkārt vecāki baidoties, vai tikai bērna attīstība atbilst normai, viņu pārstimulē. Taču svarīgi atcerēties, ka līdzīgi kā katrs pieaugušais, arī bērns ir unikāls un katram ir sava fiziskās attīstības gaita. Kļūda ir raudzīties uz kaimiņu vai draugu bērniem un salīdzināt ar savējo. Ja ir bažas par to, vai bērns savā fiziskajā attīstībā atbilst normai, labi atnākt uz konsultāciju pie fizioterapeita, kas izskaidros, kas nepieciešams tieši konkrētajam bērnam katrā attīstības posmā. Nav nozīmes, vai bērns sāks staigāt 9 vai 12 mēnešos, galvenais, lai tas notiek viņa ritmā. Taču tas, kam gan ir vērts sekot līdzi, vai bērns secīgi iziet cauri visiem attīstības posmiem. Bērniņiem vajadzētu sākt velties līdz 5 mēnešu vecumam, sēdēt līdz 5-6 mēnešiem, rāpot līdz 7-8 mēnešiem un staigāt līdz 14 mēnešiem. Kļūda ir tā, ka daļa vecāku joprojām mazus trīs četrus mēnešus vecus zīdainīšus sēdina, viņus atstutējot spilvenos. Taču bērnam sānu un korsetes muskulīši vēl nav attīstīti, attiecīgi, piespiedu poza tikai kaitē viņa veselībai. Viss, kas tiek darīts pirms laika – bērna sēdināšana, stutēšana kājās, sēdināšana staiguļos, kaitē bērna mugurkaulam. Skolas gados daudziem muguras ir šķības un greizas, tāpēc ir tik svarīgi, lai šo vecumu bērni sagaidītu ar trenētiem korsetes un muguras muskulīšiem, veselu mugurkaulu. 

Viss, kas tiek darīts pirms laika – bērna sēdināšana, stutēšana kājās, sēdināšana staiguļos, kaitē bērna mugurkaulam.

Arī šajā gadījumā, lai parūpētos par bērnu secīgu fizisko attīstību un veselību, ļoti labas būs regulāras peldēšanas  nodarbības pie sertificētiem speciālistiem. Kāpēc peldēšanu varam uzskatīt par universālu metodi, kas par labu nāks teju katram bērnam? Jo atkarībā no bērna vecuma, treneri pielāgo tādus vingrinājumus ūdenī, lai trenētu tieši tos muskulīšus, kas konkrētajā brīdī bērnam visvairāk nepieciešami: vispirms, lai bērniņš sāktu velties, tad rāpot, tad sēdēt un vēlāk arī staigāt. Regulāras peldēšanas nodarbības ļauj izvairīties no tā, ka bērna fiziskajā attīstībā kāds posms, piemēram, rāpošana iztrūkst.

 

Bērna vannošana mājās
Apmeklējot dažas nodarbības baseinā ar speciālistiem, vecāki ierādītos vingrinājumus var pielietot arī mājās bērnu peldinot vannā. Taču jebkurā gadījumā arī vienkārša plunčāšanas siltā ūdenī bērnam nāks par labu. Silts ūdens pats par sevi ir relaksējošs un atslābinošs. Tāpēc šādas vakara peldes iesakāmas arī nervoziem, satrauktiem mazuļiem.

Bērniņu vannot var sākt uzreiz pēc nabassaites sadzīšanas. Ja grūti noliektā pozīcijā vecākam bērniņu vannā noturēt, mamma vai tētis var iet vannā kopā ar mazuli.

Bērniņu vannot var sākt uzreiz pēc nabassaites sadzīšanas. Ja grūti noliektā pozīcijā vecākam bērniņu vannā noturēt, mamma vai tētis var iet vannā kopā ar mazuli. Tas ko noteikti nevajadzētu darīt: bērnam ap kaklu aplikt riņķi, lai vecākiem no vienas puses bērns nebūtu jātur, bet no otras – pelde būtu droša.  Šāds peldriņķis liedz bērnam trenēt kakla muskuļus, kas nepieciešams spējai turēt galviņu. Tā kā mazulim galva ir smagākā ķermeņa daļa, esot ūdenī ar riņķi ap kaklu, viņam zūd orientācija un iespēja apjaust savu ķermeni, iemācīties to kontrolēt. 
Vēl jāņem vērā, ka ūdenim jābūt 36 grādu siltam, bet ne karstākam. Nereti īpaši vēsā laikā vecāki baidās, ka bērnam būs auksti un liek mazuli vannoties pat 38 grādu temperatūrā. Tas ir par karstu! Ja ūdens ir par siltu, paaugstinās asinsspiediens, sirdij kļūst grūtāk strādāt, asinsvadi sašaurinās. Jaundzimušo var peldināt 36 grādu temperatūrā, bet viņam augot lielākam temperatūra jāsamazina. Piemēram, baseinā, kas paredzēts 3-6 mēnešu veciem bērniem, ūdens temperatūra ir 30 grādi. Ja bērns tiek vests uz baseinu, arī ūdens temperatūru, bērnu vannojot mājās, vajadzētu pazemināt līdz 34 grādiem. Tas palīdzēs bērnu arī norūdīt. 

 

Rīgas veselības centrs

SIA "Rīgas veselības centrs"

SIA "Rīgas veselības centrs" – pašvaldības kapitālsabiedrība, kas apvieno sešas filiāles (5 – Daugavas kreisajā krastā, 1 – labajā), kurās gan lielie, gan mazie rīdzinieki var saņemt kvalitatīvus diagnostiskos, ārstnieciskos, rehabilitācijas un veselības aprūpes profilakses pakalpojumus gan valsts nodrošināto kvotu ietvaros, gan par maksu. Daudzi valsts finansētie pakalpojumi (t.sk., pieprasītu speciālistu konsultācijas) centrā ir pieejami bez ilgas gaidīšanas rindā, savukārt maksas pakalpojumu cenas ir patiešām draudzīgas. Centrā ir plašs, tieši bērniem domātu rehabilitācijas pakalpojumu klāsts, un tas sadarbojas ar visām lielākajām veselības apdrošināšanas kompānijām.

Rīgas veselības centrs