Vēstule nogurušai mammai

Sveika, mammīt! Kā tu jūties? Nē, patiešām, kā tu jūties?

Es zinu, es zinu – rūpes par sevi ir vēl viena lieta, ko pievienot savam jau tā garajam darāmo lietu sarakstam. Un kā tu vari rūpēties par sevi, ja uz tevi paļaujas mazi cilvēki?

FOTO: Shutterstock.com

Es zinu, es zinu – rūpes par sevi ir vēl viena lieta, ko pievienot savam jau tā garajam darāmo lietu sarakstam. Un kā tu vari rūpēties par sevi, ja uz tevi paļaujas mazi cilvēki?

Tu saki, ka labi, bet es redzu, ka nē. Tas nekas. Es arī nejūtos labi. Patiesību sakot, es pat nezinu nevienu mammu, kura jūtas labi. Man pat liekas, ka šo vārdu vajadzētu izdzēst no sava vārdu krājuma. Mums ir daudz labāk vai daudz sliktāk kā “labi” vairumā dienu. Esot mātēm mēs piedzīvojam visas galējības. Visaugstākās virsotnes un viszemākos kritumus.
 Intensīvs prieks un nebeidzama vilšanās. Mīlestība, kas tevi piepilda, un nogurums, kas tevi pārņem. Šīs galējības tevi nogurdina. Jā, arī pozitīvās. Konstantais turpu šurpu nospiež psihi un dvēseli. Viena no manām mīļākajām rakstniecēm Kristīne Orgāna izmanto frāzi “dvēselisks nogurums”. Mātes loma tevi padara dvēseliski nogurušu, it īpaši, ja neparūpējies par sevi. 


Es zinu, es zinu – rūpes par sevi ir vēl viena lieta, ko pievienot savam jau tā garajam darāmo lietu sarakstam. Un kā tu vari rūpēties par sevi, ja uz tevi paļaujas mazi cilvēki? Tu jūties iztukšota. Nav nekā, ko atlicināt sev. Mammīt, klausies manī uzmanīgi. Esmu piedzīvojusi to, ko tu. Es raudāju kopā ar savu bērnu, jo man nāca miegs un biju bezspēcīga. Esmu lūkojusies ārā pa logu, domādama, kā mana dzīve pārvērtās tādā bardakā kā mana viesistaba. Esmu izjutusi nervu galus plīstam – burtiski jutu, kā tie pārtrūka. Esmu vairākas reizes sevi pārliecinājusi neiet ārā pa durvīm tālu, tālu, tālu.  15 gadu laikā esmu iemācījusies, ka ir jāļaujas vēlmēm.

Mīlestība ir tavs dzinējs, enerģija ir tava degviela.

Uzklausi mani! Mātes loma ir burvīga un maģiska, bet arī briesmīga un grūta. Kad jūties, ka viss ir briesmīgi un grūti un nav nekā no maģiskā un burvīgā, tad ir brīdis atpūtai. Vispār jau tad ir sen laiks atpūtai. Bet kādēļ man atpūtu? Es mīlu savus bērnus! Tu tā domā ar nelielu vainas apziņu. Lieta ir tāda, ka mīlestība ir nebeidzams resurss. Enerģija gan nav. Mīlestība ir tavs dzinējs, enerģija ir tava degviela. Bez degvielas visa pasaules mīlestība tev nelīdzēs. Tu tur sēdi nekustīgi, zinot, ka jākustas, bet nevari. Tev ir jāuzpildās un to vislabāk darīt pirms esi jau tukša. Varbūt nevēlies to dzirdēt, taču, lai uzpildītos, ir jāatstāj bērnus. Piedod, bet tā ir taisnība. Tu nevari ieliet degvielu auto, kamēr tas brauc. Tu domā, ka dari bērniem labi, ja visu laiku ej uz visiem 100%, bet tā nav – viņiem no tā nav nekāda labuma un tu neesi uz visiem 100%. Tu tur esi, bet neesi. Tici man, kad saku, ka taviem bērniem vajag, lai tu šo dari. Viņiem vajag mammu ar enerģiju un mīlestību, ko dot viņiem. Viņiem vajag mammu, kas ir bijusi pietiekami ilgi prom, lai no visas sirds baudītu laiku ar viņiem. Es zinu, ka šis tevi varētu biedēt, bet labā ziņas ir tā, ka tas īstenībā neprasa daudz.

Varbūt tev vienkārši vajag pagulēt diendusu – tad dari to.

Reklāma
Reklāma

Tu zini, ka tas prasa tikai dažas minūtes, lai uzpildītu degvielu automašīnā un tad tu vari braukt kilometriem? Tapāt arī tev vajag brīdi prom no visa – tai nav jābūt visai nedēļas nogalei. Stundiņa vai divas kopā ar draudzenēm kafejnīcā vai spa apmeklējums – kur jūties vislabāk, turp dodies. Varbūt tev vienkārši vajag pagulēt diendusu – tad dari to. Ja nav neviena, kas varētu bērnus pieskatīt uz stundiņu vai divām, pievienojies māmiņu grupai. Ja nepatīk pirmā, dodies uz nākamo. Pazvani vietējai baznīcai. Aizej uz tuvāko sociālo centru. Pazvani dzimtsarakstu nodaļai. Pameklē “google”. Atrodot māmiņu, kas būtu ar mieru uz maiņām pieskatīt bērnus, mainīs tavu dzīvi. Lai ko tu dari, netici, ka tas, ko jūti šobrīd, ir tas kādai ir jābūt sajūtai mātes lomā. Dažreiz tā riebjas, jā. Dažreiz tā ir nogurdinoša, jā. Tās ir vispārzināmas patiesības. Bet, ja liekas, ka stāvi klints malā un skaties lejup, tad zini, ka tā ir zīme, ka vajag atkāpties un aiziet prom uz brīdi. Es zinu, ka tas ir grūti, bet tu būsi pārsteigta, cik maz tev vajag, lai būtu atkal gatava darboties ar citu skatu uz dzīvi. Visgrūtākais ir palaist vaļā domu, ka labāk mammām nevajag pārtraukumus. Regulāri pārtraukumi palīdzēs tev nesalūzt. Labas mammas domā par to, lai par bērniem tiek rūpēts. Punkts. Tādēļ uzpildies, mammīt – gan bērnu, gan sevis dēļ. Tas tevi padarīs laimīgāku un priecīgāku – garantēju.

 

Autore: Annija Reneau (Annie Reneau), www.scarymommy.com