Laiks dārza darbiem! Ko sēt sakņu dārzā maijā?

 03. maijs 2018 16:00 Ieva Jātniece, mammamuntetiem.lv Raksts  skatījumi: 5379

Šogad pavasaris sācies vēlu, tāpēc daudzviet sējas darbi tikai sākas. Šajās brīvdienās var atrotīt piedurknes un ķerties klāt dārza darbiem. Ko un kad sēt, stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse. 



Foto: Shutterstock.com

Šobrīd ir īstais laiks, kad dārzā sēt dažādus sakņaugus.


  • Pašlaik piemērots laiks, lai laukā sētu burkānus, pētersīļus, redīsus, salātus, dilles, rukolu, lapu sinepes. Pēdējās daudzos dārzos vēl nav radušas atsaucību, lai gan ir viegli audzējams un ļoti vērtīgs augs – veselīgs gan cilvēkam, gan augsnei.
  • Ja ir vēlme audzēt kāpostus, pašlaik ir pēdējais laiks sasēt tos dēstiem. Vislabāk sēt kasetēs, jo tad tos vēlāk būs vieglāk izstādīt laukā, netraumējot auga sakņu sistēmu. Sēj sekojoši: katru kasetes ligzdiņu sapilda ar kūdras substrātu un tajā ieliek pa vienai sēklai. Šādi var sēt gan galviņkāpostus, gan ziedkāpostus, gan lapu kāpostus. Laukā kāpostus var stādīt, kad temperatūras stabiņš arī naktīs nenoslīd zem nulles. Sākumā var apsegt ar agrotīklu, lai pasargātu no kāpostu mušas bojājumiem un radītu siltākus apstākļus.
  • Nevajadzētu aizmirst par pastinakiem – tiem ir augsta uzturvērtība un tie labi garšo zupās un sautējumos. Vienīgi ar pastinakiem vajadzētu būt uzmanīgiem – vasarā karstās un saulainās dienās, pastinakus ravējot vai tiem garām ejot, vajadzētu uzmanīties no saskares ar to lapām. Pastinaku lapu šūnsula ir līdzīga latvānim – saskaroties ar ādu, tā veido fitoapdegumus un čūlas. Maija vidus piemērots arī galda biešu sēšanai.
  • Ap 7. - 9.maiju katru gadu parasti laukā stāda sīpolus. Tradicionāli latvieši sīpolus stādīja Jetes dienā (7. maijs). 
  • Selerijas vajadzētu stādīt ar dēstu, jo maija vidus sēšanai jau ir par vēlu. 
  • Maija pirmajā pusē var sēt zirņus un cūku pupas. Savukārt sviesta pupiņas un krūmu pupiņas labāk sēt uz maija beigām, šie augi ir siltumprasīgāki. Mēneša beigās var sēt arī cukurkukurūzu.
  • Maija beigas būs piemērotas arī gurķu, ķirbju, kabaču, patisonu sēšanai. 
  • Agrāk vienā laikā ar kāpostiem sēja arī ziedkāpostus, taču šobrīd iesakāms vairāk orientēties uz ziedkāpostu rudens ražu. Tas tādēļ, ka pēdējos gados izteikti mainījušies laikapstākļi. Kad ziedkāposts veido lapu rozeti, tam nepieciešams silts un mitrs laiks, bet Latvijā beidzamajos trijos gados pavasaris ir bijis vēss un sauss. Savukārt, kad ieriešas ziedkāposta galva, tam nepieciešams vēsāks laiks, taču Latvijā tad parasti atnāk karstums. Tā visa rezultātā izaug nekvalitatīva ziedkāposta galviņa. Ja dārzā gribas izaudzēt gardus ziedkāpostus, labāk orientēties uz ražu rudens pusē un tos stādīt jūnija otrajā pusē, beigās. 
  • Kāļus, rutkus, ko audzējam ziemas krājumu veidošanai, labāk sēt jūnija vidū līdz pat Jāņiem, ar tiem nevajag steigties. 
  • Maija otrajā pusē var sēt arī burkānus, taču jāraugās, kāda veģetācijas perioda burkāni ir izvēlēti. Ja tiek sēti agrie burkāni, tie jānovāc vasarā, nevajag atstāt dobē līdz vēlam rudenim. Arī glabāšanai paredzētos burkānus jānovāc, vadoties no konkrētās šķirnes veģetācijas garuma, kas norādīta uz sēklu iepakojuma. Burkāniem nevajag ļaut pāraugt, jo tad tie paliek grubuļaini un sāk veidot saknes. 

 

Lapu sinepes daudzos dārzos vēl nav radušas atsaucību, lai gan ir viegli audzējams un ļoti vērtīgs augs – veselīgs gan cilvēkam, gan augsnei.

 

Labi pašiem un labi dārzam
Katrā dārzā iesakāms ik gadu audzēt pākšaugus, jo tie ir vērtīgi ne tikai mums pašiem ar savu uzturvērtību, bet arī dārza augsnei. Uz pākšaugu saknēm veidojas gumiņi – sakņu izciļņi, ko veido augsnes baktērijas. Dzīvojot uz auga saknēm tās piesaista gaisā esošo slāpekli. Kad pākšaugs savu dzīvi beidz un augsnē sadalās, zemē nonāk liels slāpekļa daudzums. Tas ir ļoti vērtīgi, jo slāpeklis nepieciešams visiem augiem, lai tie spētu veidot zaļo masu. Vēl pākšaugu saknēm piemīt spēja ar saviem sakņu izdalījumiem šķīdināt augsnē grūti šķīstošus savienojumus, īpaši fosfora savienojumus, ko citādi citiem augiem būtu grūti uzņemt. Tāpēc vietās, kur iepriekš stādīti pākšaugi, zeme ir īpaši bagātīga ar dažādiem elementiem, tur arī augsnes mikroorganismi labāk jūtas un ceļ augsnes auglību.

 

Kā izvēlēties stādīšanas vietas
Stādot sakņu dārzu ir jāievēro vispārīgs princips: konkrētajā zemes pleķītī četru gadu laikā augiem savstarpēji būtu jāmainās. Pirmajā gadā dobē stāda lapu augus – salātus, kāpostaugus; otrā gadā tajā pašā vietā audzē saknes – bietes, burkānus, pastinakus; trešajā gadā stāda augus, no kuriem izmantojam augļus vai sēklas: tomātus, gurķus, kukurūzu; ceturtajā gadā stāda pākšaugus – pupas, zirņus, pupiņas, soju (runa nav par ģenētiski modificētu soju). Kad šis cikls iziets, to sāk no jauna.

Otrs ieteikums – jāņem vērā arī dārzeņu dzimtu dalījums. Labi būtu neatkārtot vienas dzimtas dārzeņu stādīšanu vienā un tajā pašā vietā ātrāk nekā pēc trim četriem gadiem. Tas tādēļ, ka augsnē savairojas kaitēkļi un slimības. Ja šai vietā nākamajā gadā iestādam citas dzimtas dārzeni, slimības attīstības cikls tiek bremzēts vai pavisam pārtraukts. 

 

Stādot sakņu dārzu ir jāievēro vispārīgs princips: konkrētajā zemes pleķītī četru gadu laikā augiem savstarpēji būtu jāmainās.

 

Kā mēslot sakņu dārzu
Veģetācijas sākumā, kad augs attīstās un veido savu masu, viņam ir vajadzīgs vairāk slāpekļa (tas gan nenozīmē, ka tam nevajag arī citus barības elementus, taču visvairāk tieši slāpekli). Ziedēšanas laikā savukārt augs novērtēs, ja tiks piebarots ar fosforu. Ja augs ir daudzgadīgs un tam jāpārcieš ziema, uz rudens pusi tam vairāk būs nepieciešams kālijs. 
Labi zināt, ka ar slāpekli augus vajadzētu beigt mēslot uzreiz pēc Jāņiem, jo sevišķi tas attiecas uz dārzeņiem, kurus esam plānojuši glabāt pa ziemu. Jo augam sulīgāka un lielāka masa, jo sliktāk tas glabāsies. Ja augs ar slāpekli tiek intensīvi barots vēl pēc Jāņiem, tas nepaspēj nobriest. Ir gadi, kad uz rudens pusi joprojām saglabājas silts un mitrs laiks un augi nevar vien beigt augt. Ja vēl zeme satur daudz slāpekļa, šis process ir vēl intensīvāks. Piemēram, audzējot sīpolus, šādos rudeņos var redzēt, ka to kakliņš ir resns un sulīgs, tas nekļūst sausāks, augs nenobriest. Šādu sīpolu novācot, tā sulīgais kakliņš kļūst par piemērotu vietu dažādu slimību attīstībai. Glabājot šāds augs bojājas. 
Augu mēslošanai var lietot kompleksos minerālmēslus vai bioloģiskos mēslošanas līdzekļus, kas arvien biežāk ir pieejami specializētajos dārzkopības veikalos. Izvēloties mēslošanas līdzekļus, ir jāraugās, lai katrā auga attīstības periodā tiktu nodrošināts tam atbilstošais barības elements.

 

Raksta publicēšanu atbalsta minerālmēslošanas līdzekļi VITO

"Vito" mēslošanas līdzekļiem Latvijā uzticas jau vairāk nekā 30 gadus. Balstoties uz veiktiem augsnes pētījumiem, "Vito" formulu izstrādājis augu minerālās barošanās laboratorijas vadošais pētnieks augu fizioloģijā un bioloģijas doktors Vilnis Nollendorfs. Šķidro koncentrēto mēslojumu receptūras ir izstrādātas un piemērotas augu augšanas optmizācijai tieši Latvijas klimatiskajiem un agroķīmiskajiem apstākļiem. Tie satur nepieciešamos elementus auga augšanai ilgtermiņā. "Vito" šķidrie minerālmēsli piemēroti augu barošanai caur saknēm un lapām atklātās vai slēgtās platībās, dēstu un ražojošu augu papildmēslošanai. Mikroelementi mēslojumā ir helātu formā, kas padara tos augiem viegli uzņemamus.

Ar "Vito" lietošanas rekomendācijām iespējams iepazīties šeit.
Ar visiem "Vito" produktiem iepazīsties šeit.



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk