Jaunie modes augi dārzā – graudzāles

Smilgas, grīšļi, stepjulīgas, sen vairs nav tikai augi, kas apdzīvo pļavas. Graudzāles kļuvušas par modes augu iekoptos dārzos – ar tiem tiek akcentētas noteikts zonas, tie tiek stādīti kopā ar ziedošām puķēm, lai dārzā spēlētos vertikālās un horizontālās līnijas, apaļās un taisnās formas, pļavu zaļums un tradicionālo dārzu košums. Par graudzāļu audzēšanu stāsta zemnieku saimniecības “Kaliņi” saimniece Lāsma Riekstiņa.

Graudzāles ir mazprasīgas, tās visu sezonu saglabā savu dekoratīvo vērtību, tās dārzā ienes jaunas līnijas, bet, piemēram, stādītas pilsētvidē, sev līdzi atnes lauku sajūtu.

FOTO: Shutterstock.com

Graudzāles ir mazprasīgas, tās visu sezonu saglabā savu dekoratīvo vērtību, tās dārzā ienes jaunas līnijas, bet, piemēram, stādītas pilsētvidē, sev līdzi atnes lauku sajūtu.

Tas nav nejauši, ka graudzāles kļuvušas par modes lietu – tās ir kā radītas aizņemtiem cilvēkiem, kuri nevēlas katru brīvu brīvi strādāt dārzā. Graudzāles ir mazprasīgas, tās visu sezonu saglabā savu dekoratīvo vērtību, tās dārzā ienes jaunas līnijas, bet, piemēram, stādītas pilsētvidē, sev līdzi atnes lauku sajūtu.

 

Kas nepieciešams graudzālei

Tām patiesi vajadzīgs vien pats minimums – visparastākā dārza augsne, taču tai jābūt labi drenētai, lai dārzā nebūtu vietas, kur uzkrātos ūdens. Dabā graudzāle aug visai sausās un saulainās vietās un to pašu vēlas arī nonākusi cilvēka stādītajos dārzos. Vienīgais izņēmums ir grīšļi, kuriem patīk augt mitrākās vietās. 

Iestādītas melnzemē, graudzāles nevajadzētu speciāli mēslot, tās labāk jutīsies liesākā augsnē. Iestādītas uzturvielām bagātīgā zemē, tās augs leknākas, bet pēc laika vairs nespēs sevi noturēt formā – tās ātrāk izgāzīsies. Tas, protams, nenozīmē, ka graudzāles var stādīt piejūras baltajā zemē, melnzeme vai komposts tai būs vajadzīgs. 

Graudzāles ir ne tikai mazprasīgas un, iestādītas dārzā, nepieprasa saimnieku uzmanību. Tās der izvēlēties arī tāpēc, ka tām nav nepieciešama pārstādīšana: graudzāles vienā vietā var augt pat gadu desmitiem ilgi.

 

Graudzāles ir mazprasīgas un, iestādītas dārzā, nepieprasa saimnieku uzmanību.

 

Graudzālēm nepieciešama saulaina vieta. Vēl tās var stādīt pusēnā, bet nekādā gadījumā ne ēnā. Tajā graudzāles stīdzēs un nerādīs savu smukumu. Svarīgi atcerēties, ka visas smilgas aug saulītē, bet ēnā – papardes, sūnas, grīšļi.
Graudzālēm patiks arī no valdošiem vējiem aizsargāta vieta, sevišķi tas būtu jāņem vērā Vidzemes pusē dzīvojošajiem.  


Kādu vietu graudzālēm ierādīt savā dārzā 

Graudzāles var stādīt tuvu mājai, veidojot dekoratīvu akcenta joslu. No tām var stādīt arī atsevišķu graudzāļu dobi. Taču tikpat labi tās izskatīsies arī sastādītas kopā ar citiem augiem. Graudzāle rada vertikālu akcentu, tāpēc tai blakus labi stādīt zemākus augus. Starp citu, graudzāles labi izskatās skujeņu dobē. Taču tāpat tās lieliski atsvaidzina rožu dobi un labi izskatās kopā ar ehinacejām, helēnijām, rudbekijām.

Reklāma
Reklāma

 

Graudzāle rada vertikālu akcentu, tāpēc tai blakus labi stādīt zemākus augus. Graudzāles labi izskatās skujeņu dobē. Taču tāpat tās lieliski atsvaidzina arī rožu dobi.

 

Graudzāles lielais pluss ir tas, ka tās ir dekoratīvas visu sezonu un dažas pat visu ziemu. Vienīgais, kas jāņem vērā – graudzāles nav redzamas pavasarī. Piemēram, miskantes un molīnijas mostas vēlu, tikai ap maija vidu, beigām, kad citi augi jau sen zaļo. Graudzāles visbiežāk saaug un sakuplo ap Jāņu laiku, toties pēc tam priecē vēl līdz vēlam rudenim vai pat ziemai (molīnijas, ciesa). 

Graudzāles nav nekā īpaši arī jāieziemo. Rudenī tās drusku jāapgriež, taču tās nevajag nogriezt gluži līdz zemei. Optimāli būtu atstāt vismaz 40 centimetrus no auga. Savukārt pavasarī atlikušo augu vajag nevis nogriezt, bet izplūkāt. Vienīgā graudzāle, ko iesakāms nogriezt (tas jādara līdz Ziemassvētkiem), ir miskantes. Ne tādēļ, ka augs tāpēc nākamajā gadā labāk augs, bet gan tādēļ, ka tās mēdz pamatīgi piedrazot dārzu – ziemā vējš to lapiņas plēksnītēm vien plēš nost un iznēsā pa visu teritoriju. 

Līdz šim daudzos dārzos jau iedzīvojušās sekojošas graudzāles –  asziedu un īsmatiņu ciesa, grīslis, imperata cilindriskā (rudenī iekrāsojas sārtām lapām), kelērija zilganā, molīnija, miskante, sarzāle, stepjulīga, auzene. 

 

 

Saistītie raksti