Vecāki prasa izbeigt absurdu: bērnu invaliditāte jāpierāda ik pēc dažiem gadiem

Anete Bendika ir sabiedriski aktīva divu bērnu mamma. Par vecākā dēla Hermaņa invaliditāti viņa rakstījusi gan blogā, gan sociālo tīklu vietnēs. Konstatējot nopietnas veselības problēmas pusotra gada vecumā, invaliditāte bērnam piešķirta uz diviem gadiem. Pašlaik bērnam ir gandrīz četri gadi, bet invaliditāte piešķirta uz pieciem gadiem – tātad līdz 9 gadu vecumam, kaut ārstu prognozēs nav optimisma.

“Viņuprāt, mums pēc pieciem gadiem ir no jauna jākolekcionē visi šie dokumenti, lai atkal pierādītu, ka bērns vēl aizvien ir invalīds un viņš būs invalīds visu dzīvi,” situāciju raksturoja Anete Bendika.

Ar līdzīgu pieredzi sociālajos tīklos dalās arī citu bērnu vecāki. Baiba Kalpiša raksta: “Manam bērnam nevar pēkšņi atjaunoties bojātā hromosoma. Nu kāpēc man atkal un atkal ir jāiet tam procesam cauri un jāvelk līdzi bērns, lai konstatētu, ka nekas nav mainījies?”

Vēl pirms dažiem gadiem veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā bija jāpierāda, ka nav ataugusi roka vai kāja.

Kopš mainīti Ministru kabineta noteikumi, noteiktām diagnožu grupām vairs nav jāpierāda pašsaprotamais. Tomēr Ministru kabineta noteikumi iekļauj, piemēram, kādas ekstremitātes trūkumu un dažas saslimšanas – pārējiem maksimālais invaliditātes termiņš ir pieci gadi, un izmaiņas normatīvajā regulējumā neesot plānotas.

Pēc garākas sarunas Māris Andersons atzina, ka tad, ja apstiprinātos nepamatots administratīvais slogs vecākiem, būtu iespējams grozīt attiecīgos dokumentus.

Kamēr deputāti un amatpersonas šo problēmsituāciju sauc par nedzirdētu jaunumu, vecāki sociālajos tīklos raksta – “nedzirdīgas ausis”, “mans mērs ir pilns”, “cik mammas ar putām uz lūpām visādās komisijās ir skaidrojušas īpašo ģimeņu vajadzības”, “cik var!” utt.

Saeimas deputāte, kā arī Labklājības ministrija aicina vecākus bērniem ar invaliditāti uzrakstīt oficiālu iesniegumu, tad varētu pārskatīt nepieciešamību pēc izmaiņām normatīvajos aktos.  

 

Avots: www.lsm.lv