Bērnu aiztur veikala apsargs. Cik aizsargāts bērns ir šādās situācijās?

Latvijas radio – 1 raidījumā “Ģimenes studija” situāciju komentē Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Krastiņa un psiholoģe no Valsts policijas Dace Landmane. Pa tālruni savu viedokli izsaka Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.

Mamma stāsta, ka viņas 12 gadus veco dēlu kādu dienu pārtikas veikalā aizturējis apsargs. Pirms dažām dienām viņš novērojis, ka zēns, iespējams, ir nozadzis šokolādes batoniņu, bet tikai tagad viņam ir izdevies iespējamo zagli aizturēt. Zēns divas stundas sēdēja ar apsargu, kurš pat neprasīja vecāku tālruni, lai sazinātos ar bērna vecākiem. Pēc tam puikau aizvests uz policijas iecirkni, joprojām par to neinformējot vecākus. Mammai piezvanīts ap plkst. 19 vakarā, tad viņa arī uzzinājusi, kur palicis bērns – viņš ir aizturēts un atrodas policijā. Dēls stāsta, ka ir paņēmis trīs batoniņus, saskaitījis naudu, sapratis, ka trim batoniņiem naudas nepietiks, vienu nolicis malā. Video, ko pēc ilgākas tielēšanās ir parādījuši mammai, ir redzams, ka vienā kadrā bērnam rokās ir trīs batoniņi, bet nākamajā kadrā jau vairs tikai divi. Arī paši policisti nevarēja konkrēti pateikt, kas redzams video. Noskatoties video, ne mamma, ne veikala neredzēja pamatojumu, kāpēc apsargs bērnu ir aizturējis. Kā beidzamais no veikala vadības bija apgalvojums, ka Maximas darbinieki nevienu bez iemesla neaiztur. Rezultātā bērns ir atbrīvots, bet no visiem pārdzīvojumiem ir tik ļoti sakreņķējies, ka nevarēja iet uz skolu, bet veikalam met apkārt līkumu.

Mamma vērsusies Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, lai noskaidrotu, kā šāda situācija ir iespējama un cik pasargāts ir bērns.  Viņa ir uzrakstījusi arī iesniegumu policijai un Maxima veikala vadībai. 

Asociācijas vadītājs Arnis Vērzemnieks: “Nelikumīgas darbības, ko pircēji veic, ko drīkst darīt, strikti regulē apsardzes darbības likums. Ja aizturētā persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, apsargs drīkst pārbaudīt personas manas tikai vecāku klātbūtnē ar viņu atļauju. Ja vecāku nav līdzi, jāsazinās ar vecākiem un jāizsauc Valsts policija. Tālāk jautājumu risina policija. Šajā situācijā nav skaidrs, kāpēc policija neieradās ātrāk. Turklāt, ja bērns ir mazgadīgs, kā ir šajā gadījumā, jāstrādā vēl uzmanīgāk. Aizturēt viņus, ja vien tā nav vardarbība, vispār nedrīkst. Ir atļauts aizkavēt apstākļu noskaidrošanai. Ja ir notikumi mantas piesavināšanās,  tad šo jautājumu izlemj atbildīgā persona no mantas īpašnieku puses. Mazgadīgais var piekrist atlīdzināt mantas vērtību, ja nē, tad ir jāraksta iesniegums par šo gadījumu. Šajā gadījumā noteikti ir jābūt arī ar pārrunām ar bērnu.”

VBTAI pārstāve Inga Krastiņa norāda, ka likumā nav norādīts, cik ilgi bērns drīkst uzturēties ar apsardzes darbinieku vienā telpā, bet ņemot vērā, ka šajā situācijā bērnam bija liela emocionālā spriedze, situācija nav bijusi adekvāta. Noteikti bija jāiesaista arī veikala vadītāja, kas par šo situāciju neko nezināja. 

Kādā aptaujā, ko veicis viens no tirdzniecības tīkliem, noskaidrots, ka 15-20 % no pieķertajiem zagļiem veikalos ir bērni un pusaudži.

Savukārt Valsts policijas psiholoģe Dace Landmane, atzīmē, ka šajā gadījumā vēl nav īsti skaidrs, cik pamatotas bija aizdomas, ka bērns ir tiešām paņēmis to batoniņu: “Pirms mēs pieņemam kaut kādus lēmumus, ir rūpīgi jāizvērtē fakti, īpaši attiecībā uz bērniem. Ja zādzība nav notikusi, vai pat ja ir notikusi, tad tomēr morālais kaitējums, kā rezultātā bērns pusotru nedēļu neiet uz skolu, nav to vērts. Rezultāts nav samērīgs ar nodarījumu. Turklāt, ja fakts ir konstatēs pāris dienas iepriekš, kāpēc sargs nerīkojās uzreiz? Darbības bija jāveic Valsts policijai, nevis apsargam jānodarbojas ar izmeklēšanu. Katrā posmā varētu uzlabot komunikāciju un lai rezultāts nav tik nepatīkams.”

Kā šajā situācijā jārīkojas mammai? 
Mammai vajadzētu pamanīt, kā jūtas bērnam – nobijies, apjucis? Pārrunāt ar bērnu situāciju, pastāstīt, ka ne vienmēr pieaugušie rīkojas dzīvē pareizi, tāpēc ir noticis tā, kā ir noticis. Runa nav tikai par bērnu, bet arī par mammu, kura ir tāpat uztraukusies, tāpēc nodot šīs sajūtas arī bērnam. Dusmās neuzbrukt bērnam, pirms noskaidrojas situācija. 


Ja bērns tomēr ir kaut ko nozadzis? 
Ņemot vērā, ka bērni patiešām mēdz arī zagt, ir svarīgi noskaidrot motivāciju, kāpēc viņi to dara. Ja zog turīgas ģimenes bērns, tad ir jāsaprot motivācija, kāpēc bērns to ir darījis. Jebkurā gadījumā sarunai jābūt, bet būtu svarīgi saprast, kāpēc bērns to ir izdarījis. Lielākā kļūda būtu, ja vecāks attaisnotu bērna rīcību, turklāt ja tas notiktu amatpersonas klātbūtnē. Tas nozīmētu, ka vecāks akceptē šādu rīcību. Ir vecāki, kuriem tas ir pilnīgi vienalga, ko dara bērns, norāda VBTAI pārstāve Krastiņa.