Sieviete jautā: Vai varu adoptēt zīdaini, ja dzīvoju viena

Atbild  Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta direktores vietniece Līvija Liepiņa

Laulībā vai viens
Atbilstoši Latvijas tiesību aktiem adoptēt var ne tikai laulātie, bet arī viena persona, ja tā nav laulāta. Lai uzsāktu adopcijas procesu, ir jāvēršas savas dzīvesvietas bāriņtiesā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un iesniedzot šādus dokumentus: 

- pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir; 
- laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulībā; 
- dokumentu, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta; 
- izziņu par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību; 
- dzīves aprakstu (CV); 
- izziņu par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir. 

Noteikts vecums
Tāpat jāņem vērā, ka adoptētājam, ja viņš neadoptē otra laulātā bērnu, ir jābūt vismaz 25 gadus vecam un vismaz 18 gadus vecākam par adoptējamo bērnu. Pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un veic ģimenes izpēti, to skaitā: 

- izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu; 
- noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli; 
- pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju; 
- nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai. 

Adoptēt nevar
Vienlaikus adoptētāja izvērtēšanas procesā bāriņtiesa pārliecinās, vai attiecībā uz personu, kura vēlas kļūt par adoptētāju, nepastāv Latvijas Republikas Civillikuma 163. pantā paredzētie šķēršļi personas atzīšanai par adoptētāju. Proti, minētais pants paredz, ka par adoptētāju nedrīkst būt persona:
1) kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
2) kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
3) kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas to nekārtīgas pildīšanas dēļ;
4) kurai atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo tā nav pildījusi attiecīgos pienākumus atbilstoši bērna interesēm;
5) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;
6) kurai tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

Pēc adoptētāju ģimenes izpētes veikšanas bāriņtiesa nozīmē bāriņtiesas sēdi, kurā izskata jautājumu par personas piemērotību adopcijai. Labvēlīga lēmuma pieņemšanas gadījumā persona tiek atzīta par adoptētāju un iekļauta adopcijas reģistrā, kura turētājs ir Labklājības ministrija. Informāciju par adoptējamiem bērniem adoptētājam sniedz Labklājības ministrija.