Latvijā trako neredzamā AIDS epidēmija. Visvairāk apdraudēti heteroseksuāli cilvēki

Arī pērn AIDS jauno gadījumu skaits Latvijā bijis augstākais Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu vidū, tomēr, salīdzinot ar 2015.gadu, situācija nedaudz uzlabojusies, aģentūru LETA informēja Baltijas HIV asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Upmace.
 

Nākamgad Latvijā paredzētās izmaiņas HIV pacientu ārstēšanā varētu iezīmēt pozitīvu pavērsienu, proti, samazinājumu HIV/AIDS saslimstības dinamikā

FOTO: Shutterstock.com

Nākamgad Latvijā paredzētās izmaiņas HIV pacientu ārstēšanā varētu iezīmēt pozitīvu pavērsienu, proti, samazinājumu HIV/AIDS saslimstības dinamikā

Pasaules veselības organizācijas Eiropas nodaļas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) ziņojums par HIV/AIDS uzraudzības situāciju Eiropā liecina, ka Latvijā pērn uz 100 000 iedzīvotājiem konstatēti 5,4 jauni AIDS gadījumi, kas ievērojami pārsniedz citās valstīs reģistrēto AIDS jauno gadījumu skaitu, kas ir vidēji 1,3. 2015.gadā Latvijā uz 100 000 iedzīvotājiem no jauna tika konstatēti 6,2 gadījumi.

Vienlaikus ziņojumā pausts, ka Latvijā 2016.gadā ir arī augstākais HIV jauno gadījumu skaita pieaugums starp ES un EEZ valstīm - Latvijā uz 100 000 iedzīvotāju konstatēti 18,5 jauni inficēšanās gadījumi. Vidēji ES un EEZ valstīs pērn HIV no jauna konstatēts 29 444 cilvēkiem, kas ir vidēji 5,9 jauni HIV gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Augstākais HIV inficēšanās līmenis konstatēts Latvijā, kur kopumā reģistrēti 365 jauni HIV gadījumi.

Ārstēts HIV pacients infekciju tālāk neizplata, bet tas, kurš zina, ka ir inficēts, savus partnerus inficēs daudz retāk nekā tāds, kurš nezina.

 

Igaunijā uz 100 000 iedzīvotājiem konstatēti 17,4 jauni gadījumi, Maltā - 14,5, savukārt zemākais HIV inficēšanās līmenis bijis Slovākijā, kur no jauna inficējušies 1,6 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju.

Upmace uzskata, ka nākamgad Latvijā paredzētās izmaiņas HIV pacientu ārstēšanā varētu iezīmēt pozitīvu pavērsienu, proti, samazinājumu HIV/AIDS saslimstības dinamikā. "Tomēr pats galvenais ir HIV testa veikšana, jo tas ir vienīgais veids, kā noskaidrot savu HIV statusu. Ārstēts HIV pacients infekciju tālāk neizplata, bet tas, kurš zina, ka ir inficēts, savus partnerus inficēs daudz retāk nekā tāds, kurš nezina," uzsvēra Upmace.

Reklāma
Reklāma

Vienlaikus Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra 2.HIV/AIDS ambulatorās nodaļas vadītāja, sertificēta infektoloģijas un dermatoveneroloģijas ārste Inga Ažiņa norādīja, ka HIV šobrīd Latvijā izplatās heteroseksuālā ceļā, kas nozīmē - apdraudēts ir ikviens seksuāli aktīvs cilvēks. "Pacienta profils pēdējos gados ir ievērojami mainījies. Sabiedrībā un pat mediķu vidū diemžēl joprojām sastopamies ar stereotipiem, ka HIV attiecas tikai uz kādām konkrētām riska grupām, bet mēs, infektologi, ikdienā redzam pavisam citu ainu - tie ir pavisam parasti cilvēki. Jo ātrāk atzīsim faktu, ka HIV var skart jebkuru, jo labāk spēsim ierobežot tā izplatību," uzsvēra Ažiņa.

Šodien visā pasaulē, tostarp Latvijā, ar dažādiem pasākumiem tiek atzīmēta Pasaules AIDS diena, kurā iedzīvotāji dažādos veidos tiek informēta par šo infekcijas slimību, tās izplatību, kā arī profilakses un ārstēšanas iespējām.
 

Informācija no ziņu portāla www.jauns.lv