Jaunā māmiņa: "Jums jāzina, ka bērnu audzināt, tas ir SASODĪTI grūti!"

Julz

Hahahaha! Traapiits 100% un taa ir tikai dalja no patiesiibas! Gimenes aarstiem vspr.ir jaaljauj tikai ziimes rakstiit! :))) Bet taapat vnmr.buus cilveeki,kas teiks,ka vinjiem taa nebuus.... Kameer pashi nepiedziivos. Varu nomierinaat vai nenomierinaat,vet buuus!!!!! Tieshaam viss shis buus! Un veel vairaak!

Julz

Ja,un 200 g.meenesii nav nekas briesmiigs. Musu gimenes aarste joprojam domaa,ka musu mazulis "nepareizi"sver... Un katru reizi meginaja pierunat uz maisiijumi ar palmu ellju un visaam citaam "jaukajaam"sastaavdaljaam... Paldies privatiem arstiem,kas iedziljinaas vairaak un jau sen nevadas pec padomju laikos izstraadaatas skalas... Vai vspr.kaads ir pamaniijis,ka apkārt ir daudz MILZIIGU mazulju? Var jau vel daudz ko sheit uzrakstiit shajaa un citu sakaraa,bet kaa jau teici vnmr.atradiisies kaads gudraks :) Lai visiem veicaas ar "man ta nebus"! :)))

Pikolo

Noteikti! Šī ir daļa no realitātes, kura bieži paliek aizkadrā! Mammas cīņa ar jauno sevi un jauno bēbi! Ticu,ka katrai jaunajai māmiņai ir šī puse- kas brēc un kliedz pēc sapratnes un pilna šaubu un jautājumu KĀPĒC!??? Dienā satikt draugus vai iet pie speciņiem,bet at the end of the day, tu atkal esi pati ar savu lielo atbildību uz rokām.

Ieva

Ak kungs... kāds ir aprakstījis manu dzīvi! :D izņemot krūtsgalus - tie man laikam no kaučuka, jo neasiņo. Sasodīti sāp, īpaši jau krietnā zobu rinda kad izaugusi, bet, paldies Dievam, neasiņo. Bet varu mierināt, ka man grūti bija lìdz apmēram gada vecumam un tad jau kļuva ok. Līdz brīdim... kad piedzima otrs. Tagad es esmu dusmu pūce, lielais bērns izved visus, jo greizsirdīgs (mīļš, bet varētu iekraut), vīrs besās, man līdz ar to ar vēl lielāka dusma un izmisums... Cerams, ka pēc gada atkal pāries... Mammas, turamies!!!

Dace

Izlasīju un sapratu, ka tieši tāda ir arī mana ikdiena un sajūtas pašlaik...+ vēl rakstam varētu pievienot rindkopu par hormoniem, kuru dēļ var raudāt gandrīz nepārtraukti, gan par dzīves sīkumiem gan to, kā izmainījusies tava dzīve un gribas atpakaļ veco...ļoti gaidu, kad hormonu līmenis normalizēsies un būšu atkal normāla, funkcionējoša būtne

Astra

https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=10156030475418323&id=746113322 Protams, ne vienmēr ir viegli, tomēr, salīdzinot ar šīm māmiņām, kuras visu mūžu dienu no dienas pavada, cīnoties par sava bērna attīstību vai pat dzīvību, jāatceras novērtēt sava dzīve un apdomāt, vai tiešām ir, par ko sūdzēties...

Nata

Mums tagad pussgads. Nu nav tik ļoti viss sāsāpējies. Brīžiem uznāk dusma (īpaši stundām ilgā midzināšana-slingā), bet mierinu, ka ne es viena tāda. Bija grūti pirmās 2 nedēļas, kamēr pa nakti nesāku likt sev blakus, sāku izgulēties un noskaņojums uzlabojās. Kauns atdzīt, bet toreiz bija sajūta:"es sapratu kā tas ir, tagad varat ņemt atpakaļ". Problēmas jau nepazīt, viņas tikai mainās.

Arī tāda pati

Mīļā mamma, par 90% tāda arī ir mana dzīve :)) Tas ir vājprāts reizēm. Un pagaidi, kad mazais saslims, būs temp un puņķītis, kādēļ nevar elpot un naktī gulēt, tad trādirīdis būs arī naktīs... tfu tfu protams, bet paturpinot tavu tēmu, šis bija jāpiemin, jo nāk rudens un mēs jau slimi.... un pagaidi zobus... utt utjpr... Protams, esmu pateicīga Visaugstākajam, ka mazais ir normāls veselīgs bēbis, kas labi attīstās, un ka viņš vispār man ir, jo varēja arī nebūt, bet tas nenozīmē ka manas un arī Tavas grūtības nav īstas, jo, lūk, paskat kā cieš citas. Tā nevar salīdzināt - neraudi, jo tev sāp tikai zobs, jo Anniņai lūk sāp visa galva. Katra sāpe ir īsta līdz kaulam un katram ir sava realitāte ar ko cīnīties, tāpēc vien, ka kādam iet grūtāk, tev nepaliek vieglāk. Ieteiktu meklēt palīdzību, dūla, pep mamma, psihologs. Turies, mazais izaugs un šīs problēmas izgaisīs, jo to vietā nāks citas :) Lai arī neesmu īpaši ticīga, reizēm, kad mazais raud, es šūpuļdziesmu vārdos iepinu lūgšanu saviem vārdiem - palīdz :)
1 2

Saistītie raksti

Lasi vēl

Kategorijas

Viedokļi