Ieskats vienā tiesvedībā: Bērni zaudē māti vecāku un sistēmas nesaskaņu dēļ

Savu atzinumu tiesai sniedza arī Tiesībsarga birojs un secināja, ka bāriņtiesa savā darbībā pieļāvusi vairākus pārkāpumus. Piemēram, ģimenei nepamatoti liegts komunicēt ar bērniem tad, kad bērni ilgstoši atradās krīzes centrā, un šādu saskarsmi ierobežojošu gadījumu pēdējā laikā esot arvien vairāk. Radio zināms, ka pēc raidījuma izskanēšanas Rīgas bāriņtiesa pārtrauktās aizgādības tiesības tomēr atjaunoja, bet tagad ģimene atkal nonākusi atbildīgo dienestu redzeslokā. Tas gan bija tikai viens gadījums no aptuveni 30, kas katru gadu nonāk Rīgas administratīvajā tiesā vien. 

Četru bērnu māte: Ar puikām sazvanos, ar meitām tik bieži neļauj runāt
Ilvas Vasiļjevas ģimene Salacgrīvas bāriņtiesas un sociālā dienesta redzeslokā pirmo reizi nonāca 2009.gadā. Ģimenē esošie četri bērni tolaik dzīvoja kopā ar abiem vecākiem un bieži cieta no tēva vardarbības. Tāpēc vecākiem uz laiku pārtrauca aizgādības tiesības. Pēc tam, kad māte saņēmās varmāku pamest, atguva tiesības audzināt bērnus.
Tomēr trūcīgā iztika un viņas jaunais draugs, kas, pēc bērnu liecībām, viņiem ļoti nepaticis, bija iemesli, lai aizgādības tiesības atkārtoti pārtrauktu.
Māte pirmajā vietā esot likusi savu mīļāko, nevis bērnus.
Tagad pastāv reāla iespēja, ka abus puikas un meitenes viņai varētu atņemt pavisam un nodot adopcijai.
Ar Ilvu Latvijas Radio sazvanās kādā darbadienas vakarā. Saruna notiek programmā „Skype”, jo viņa atrodas Lielbritānijā. Prom Ilva devās pēc tam, kad ar bērnudārza darbinieces algu izdzīvot nevarēja un bērni jau bija atņemti. Vecākajam dēlam ir aizbildne, bet pārējie trīs bērni jau vairāk nekā gadu dzīvo atbalsta centrā un kādā audžuģimenē.
“Vairāk nekā gadu es mēģināju meklēt darbu Latvijā,” stāsta Vasiļjeva. “Vienu brīdi es strādāju Rīgā par skolotāja palīgu bērnudārzā, bet es sapratu, ka reāli es finansiāli nevaru to pavilkt. Es uzturu kontaktus ar bērniem. Man puikas zvana, es pati zvanu. Ar meitenēm man neļauj tik daudz runāties, es ar audžumammu runāju,” norāda sieviete.

Bāriņtiesa: Māte ir emocionāli nestabila
Šī materiāla mērķis nav analizēt apstākļus, kādēļ ģimenei vecāku tiesības pārtrauca.
Nolūks ir saprast to, kā veidojusies sadarbība starp krīzē nonākušu ģimeni un atbildīgajiem dienestiem, lai problēmas novērstu un ģimeni saglabātu.
Vasiļjeva stāsta par to, ka savā novadā darbu savulaik atrast nav varējusi un tāpēc sākusi strādāt bērnudārzā Rīgā, tomēr izbraukāt diendienā no Salacgrīvas uz Rīgu un atpakaļ bijis pārāk dārgi, ņemot vērā ienākumus. Paralēli tam bāriņtiesa un sociālais dienests mātei izvirzījis vairākus uzdevumus - bijis jāapmeklē psihologs, psihoterapeits un kursi centrā „Dardedze” Rīgā. Apvienot darbu ar visām prasībām nebija iespējams.
Radio ar bāriņtiesas lēmumiem un citiem dokumentiem iepazīstas, tos lasot drukātā formātā.
Papīros rakstīts, ka māte neesot ņēmusi vērā ieteikumu meklēt darbu Latvijā, lai varētu turpināt sadarbību ar dienestiem.
Latvijas ekonomiskā situācija neliedzot strādāt šeit, tāpēc ir ceļama prasība tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu saskaņā ar Civillikuma atbilstošo pantu.
Mātei konstatēts arī emocionālās stabilitātes trūkums, jo tiesas sēžu zāli pagājušajā gadā viņa pameta raudādama, bez tiesneša atļaujas.

Pašvaldības izpilddirektors: Viss notiek, taču nevaru pateikt, kura pusē ir taisnība
Lai lūgtu konkrēto situāciju skaidrot bāriņtiesai, Radio mēģināja sarunāt interviju ar Salacgrīvas bāriņtiesas priekšsēdētāju Marutu Pirro un arī sociālā dienesta vadītāju Anitu Holmu, taču domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Tiesnese pa telefonu atbild, ka tas nebūs iespējams. Viņa pārstāsta bāriņtiesas priekšsēdētājas teikto.
"Viņa teica, ka, ja iet runa konkrēti par šo Vasiļjevas gadījumu un tiesībsargu, tad viņa nevar runāt, jo šī lieta nav līdz galam. Kamēr šī lieta nav līdz galam, viņa arī nerunās. Nākošnedēļ viņai ir plānota tikšanās ar tiesībsargu. Viņa brauc uz Tiesībsarga biroju tikties, lai izrunātu šo konkrēto gadījumu," sacīja Tiesnese.

Radio dodas uz Salacgrīvas novada domi. Pirro pieņemšanas laiks ir pirmdienās. Durvis atver viņas palīdze.
Esot jāgaida viena stunda, kamēr bāriņtiesas priekšsēdētāja beigšot parakstīt kādus dokumentus. Tikmēr Radio ielūkojas arī sociālā dienesta vadības kabinetā, tomēr atbildēt uz jautājumiem Holma nevēlas.
Ļoti drīz žurnālisti uzmeklē kāda pašvaldības darbiniece, aicinot uz sarunu ar izpilddirektoru Kasparu Ķemeru.
“Cik es esmu runājis ar bāriņtiesu un arī pēc loģikas, tur ir 2016.gads. Tagad mums ir 2017.gads, pa gadu taču kaut kas ir noticis.
Ir pagājis vismaz viens gads un līdz ar to kaut kas ir mainījies, un, izejot tam visam cauri pa mēnešiem, pa dienām, tas viss attīstās,” sacīja Ķemers. Tā domes izpilddirektors pamato lēmumu celt prasību tiesā par bērnu nodošanu adopcijai.

Tiesnesis: Bāriņtiesas tiešām cenšas, lai bērni nebūtu jāizņem no ģimenēm
Iepriekš Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams pirms gada lēma negrozīt bāriņtiesas lēmumu par vecāku tiesību pārtraukšanu uz laiku. Spriedumu Vasiļjeva nepārsūdzēja, jo, kā pati saka, valsts piešķirtie bezmaksas advokāti brīdinājuši, ko bāriņtiesa ir rakstījusi, tiesnesis pārrakstīšot, tāpēc neesot vajadzības lieki tērēt laiku. Lietu iztiesāja tiesnesis un vienlaikus tiesas priekšsēdētājs Guntars Ploriņš, kurš uz jautājumiem piekrīt atbildēt pa telefonu.
Līdz tiesai parasti nonākot tikai galēji gadījumi, tādi, kur bāriņtiesas nevarot panākt sadarbību ar ģimeni ilgstošā laikā. Tāpēc arī varētu rasties iespaids, ka tiesa lēmumus balstot pamatā bāriņtiesas argumentos.

Viņš pats vienreiz savas karjeras laikā atcēlis kādas bāriņtiesas lēmumu, bet tas arī esot bijis uz robežas. Proti, viņš ilgi šaubījies. Nelielai atkāpei jāmin, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājaslapā publiskotā statistika par bāriņtiesu darbu rāda šādu ainu. Pagājušajā gadā vecāku tiesības atņemtas kopumā 1203 vecākiem, 760 prasības sniegtas tiesā par vecāku tiesību pilnīgu anulēšanu.
44 gadījumos vecāki šādu bāriņtiesas lēmumu pārsūdzējuši tiesā. Taču tiesa atcēlusi vien četrus bāriņtiesu lēmumus. Tātad viena gada laikā bāriņtiesas ārpusģimenes aprūpei nodod vairāk nekā 1000 bērnu. Vecākiem uzvarēt tiesā izdodas ļoti reti.

Bāriņtiesas vadītājai pārmet vienpersonisku lēmumu pieņemšanu un bērnu ietekmēšanu
Nesen šajā lietā savu atzinumu pabeiguši rakstīt Tiesībsarga biroja juristi. Secināts, ka Salacgrīvas bāriņtiesas rīcība neatbildusi cilvēktiesību, labas pārvaldības un objektivitātes principiem.
Pārkāptas vairākas mātes tiesības. Aizliedzot satikties ar bērniem un nesniedzot informāciju par viņiem, bāriņtiesa būtiski ietekmējusi ģimenes atkalapvienošanās iespēju. Likti apzināti šķēršļi un panākts, ka arī skolas, kurās bērni mācās, uz mātes e-pastiem, kuros viņa interesējas par bērnu sekmēm un uzvedību, neatbild. Piemēram, kādā vēstulē, kas ir Radio rīcībā, māte vaicā vecākā dēla klases audzinātājai, kāds bijis iemesls divām piezīmēm, par ko dēls viņai stāstījis pa telefonu. Saņēmusi atbildi, ka bāriņtiesa saziņu ar viņu ir aizliegusi.

Īsu brīdi, kamēr Vasiļjeva strādāja bērnudārzā Rīgā, viņai izveidojās sadarbība ar Rīgas atbildīgajiem dienestiem. Tie Tiesībsarga biroju informējuši, ka māte bija gatava sadarbībai, arī centrs „Dardedze” sniedzis pozitīvu atzinumu, bet cik daudz Latvijā ir tādu darba devēju, kas būtu piekrituši nemitīgai prombūtnei kursu, psihologa konsultāciju un citu mērķu dēļ?
Atzinumā īpaši kritizēta Salacgrīvas bāriņtiesas priekšsēdētājas personiskā darbība.
Secināts, ka Pirro lēmumu par vecāku tiesību pārtraukšanu pieņēmusi vienpersoniski, pret likumā noteikto kārtību, ka šādus lēmumus pieņem vismaz trīs bāriņtiesas locekļi koleģiāli, turklāt viņa emocionāli arī ietekmējusi bērnus.

Ilgas netika ņemtas vērā, un bāriņtiesas lēmumos atspoguļoti vien tai izdevīgi argumenti, izvilkumi no sarunām, kur bērni kritizē mātes toreizējo dzīvesbiedru.
No sarunu protokoliem ar sociālo darbinieku un Vasiļjevu esot noprotams, ka sociālais darbinieks neesot mudinājis attīstīt nepieciešamās prasmes, bet skrupulozi vērtējis, ko māte ir darījusi, kur bijusi un kāpēc. 
Kādā sarunas protokolā, kur lasāma saruna starp bāriņtiesas vadītāju un bērniem pirms pagājušajiem Ziemassvētkiem, priekšsēdētāja sacījusi: „Mamma grib, lai jūs pie viņas ciemojaties. Mamma nav sadarbojusies ar sociālo dienestu. Speciālisti iesaka bez trešās personas klātbūtnes mātei netikties ar bērniem. Bāriņtiesa Ziemassvētkos noteikti nelaidīs jūs ciemoties pie mammas.” Šāds viedoklis izteikts vēl pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.

Bērni kā ķīlnieki starp māti un sistēmu
“Tiesībsarga ieskatā, tas nav tikai vienas bāriņtiesas spēkos darīt un šo visu organizēt un atbalstīt. Tas ir visa novada iesaistīto iestāžu kopējs darbs, un tā ir arī tāda politiska izšķiršanās, vai būs vai nebūs mūsu novadā audžuģimenes,” skaidro Henzele.
Pašvaldībai esot problēmas arī ar sociālo pakalpojumu nodrošināšanu. Nepareizi esot bijis prasīt, lai māte no Salacgrīvas brauktu regulāri uz kursiem Rīgā, kas, ņemot vērā ģimenes finansiālos apstākļus, neesot saprātīgi.
Analizējot Bērnu tiesību inspekcijas mājaslapā publiskoto statistiku, tiesneša teikto un citu pušu argumentus, jāsecina, ka arī šajā lietā visai mazas ir mātes izredzes bērnus atgūt.

Šis gadījums lieliski parāda, cik bezspēcīgs ir viens cilvēks pret sistēmu, kas tā vietā, lai sniegtu palīdzīgu roku, liek vispirms izpildīt neskaitāmus uzdevumus un sagaida, ka tas būs nesekmīgi.

Avots: www.lsm.lv

Visu sižetu klausies ŠEIT!