Tēta atklāsmes: meli, ko vecāki saka saviem bērniem

Kāpēc? Iemesli ir dažādi. Lai pasargātu savas atvases vai arī - tāpēc, ka nemaz nezinām pareizo atbildi uz tik daudziem bērna uzdotajiem jautājumiem. Tos sauc par mazajiem, baltajiem meliem. Lūk, tēta - blogera Ārona Gouveijas apkopotas melu frāzes, ko mēdz teikt saviem bērniem. Vai tās šķiet pazīstamas? 

1. “Ir laiks doties gulēt!” 
Taču patiesībā pulkstenis vēl nav deviņi vakarā, un bērni varētu vēl paspēlēties. Tomēr tu pēc garas darba dienas esi tik ļoti noguris, ka vēlētos klusumu un mieru jau tagad. Tāpēc mazajiem rakariem samelo, ka ir gulētiešanas laiks un jādodas uz gultu. 

2. “Tas garšo lieliski!”
Nē, negaršo vis. Un vienalga, ka bērna pagatavotā maltīte tiek nosaukta par “Pārsteigums tētim”. Visdrīzāk šis pārsteigums tapis, samaisot kopā visus pārtikas produktus, kas atradās ledusskapī. Tomēr bērni ir centušies, tāpēc nākas atzīt, ka piens ar apelsīnu sulu garšo labi. 

3. “Cik skaists zīmējums!”
Es esmu tētis un nekad savam bērnam neteikšu, ka tas, ko viņš ir paveicis, nekam neder. Galvenais, lai mazais neuzdod šo āķīgo jautājumu - tēt, vai zini, ko uzzīmēju. To uzminēt ir tikpat kā neiespējami. 

4. “Es nezinu, kur palika tavs zīmējums!”
Zinu gan. Es to izmetu. Ne jau tāpēc, ka būtu ļauns un gribētu tevi sāpināt. Piedod, mazais, bet tu zīmē tik daudz, ka visus tavus mākslas darbus nav iespējams saglabāt. Viss ledusskapis, jau noklāts ar taviem radošajiem darbiņiem. Ja ne no viena neatbrīvosimies, mūsu mājas drīz pārvērtīsies par mākslas galeriju. 

5. “Mans telefons ir izlādējies.”
Vai es varu paspēlēties ar tavu telefonu, tēt? Vai es varu? Lūdzu? Dažreiz, protams, padodos šim lūgumam un telefons tiek arī iedots. Bet, hei, tas galu galā ir mans, un es pats vēlos ar to nedaudz paspēlēties. Tāpēc bērniem samānos, ka mobilais ir izlādējies, un ceru, ka viņš tajā brīdī atradīs kādu citu aizraušanos, lai es pats varētu tviterī ietvītot, cik kaitinoša var būt mūsdienu jaunatnes aizraušanās ar modernajām tehnoloģijām. 

6. “Es un mamma arī iesim gulēt.”
Pēc ilgas skaidrošanās, ka ir laiks doties uz čučumuižu, jebkuri meli vairs nešķiet negodīgs risinājums. Man nav kauns pateikt bērniem jebko, kas mudinātu viņus doties gulēt. Tāpēc - jā, es un mamma arī dodamies uz gultu, tikai neņemiet vērā tās skaņas, kas nāk no joprojām ieslēgtā televizora vecāku istabā. 

7. “Mums nevar būt kaķis, jo iespējams tev ir alerģija.”
Mēs, protams, nekad neesam veikuši testu, vai tā ir, tādēļ, to sacīdams, nemaz nemeloju. 

8. “Bērni rodas tad, kad divi cilvēki ļoti mīl viens otru.”
Vai arī tad, kad divi cilvēki ir iedzēruši par daudz vīna. Vai arī, ja pārplīst prezervatīvs. Vai mamma aizmirsusi iedzert viņas īpašās tabletītes.

9. “Ziemassvētku vecītis/ Lieldienu zaķis /Zobu feja nenāks pie tevis, ja tu nesāksi iet uz lielā poda.” 
Es to patiešām teicu savam dēlam Vilam, kad viņš trenējās iet uz lielā tualetes poda. Sieva un es tik ilgi gaidījām, kad mazais beidzot nokārtosies lielajā tualetē, ka nebija citas izejas, kā samānīties par to, ka Lieldienu zaķis nenāks ciemos, ja viņš to neizdarīs. Trīsdesmit sekundes vēlāk viņam tas beidzot izdevās. Redzat? Vecāku meli reizēm noved arī pie kaut kā laba. 

10. “Rotaļlietu veikals/ saldumu veikals/ atrakciju parks šobrīd ir slēgts.” 
Es jau sacīju, ka nekur neiesim. Jau paskaidroju, kāpēc - mums ir jābūt kur citur. Bet tu turpini atkal un atkal lūgt vienu un to pašu. Tāpēc miljons reižu vieglāk ir pateikt, ka vieta, kur vēlies iet, ir slēgta. 

11. “Mums vairāk nav saldējuma.” 
Līdz brīdim, kad tu būsi aizmidzis un es varēšu apēst to, kas vēl nedaudz palicis un paslēpts saldētavas tālākajā stūrī. 

12. “Jā, tavai zelta zivtiņai šodien ļoti nāk miegs.”
Kādreiz, kad tu būsi vecāks un emocionāli gatavs to dzirdēt, tā arī pateikšu, ka tava zivtiņa tagad peld paradīzes ūdeņos. Taču šodien viņa ir tikai miegaina līdz brīdim, kad no zoo veikala atnesīšu jaunu un, tev nemanot, ielaidīšu to akvārijā. 

13. “Mēs nepieļausim, ka ar tevi notiek kas slikts.”
No visa saraksta šie ir paši labākie (un nepieciešamākie) meli, ko teikt saviem bērniem. Mēs, protams, sagrājam savus mazos dārgumiņus, kā vien varam, bet diemžēl nevaram būt vienmēr viņiem blakus un apgalvot, ka nekad nekas nenotiks. Tomēr no visas sirds turēšu solījumu sargāt savus bērnus līdz mūža galam, lai viņi vienmēr justos drošībā.

Avots: Trīs bērnu tēva  Ārona Gouveijas blogs “Daddy files”, www.daddyfiles.com