Iesaki ārstu:

  •   Vērtējums: 3.5/5
    Inta Linde

    Profesionāle. Ja no Jūsu zoba atlikusi desmitā daļa, viņa uzbūvēs jaunu un vēl- Viļķenes bērniem ir labākie zobi Latvijā. Neticiet? Atbrauciet un apskatiet!

Skatīt visus ārstus

Bērnu anekdotes. Labākajiem - balvas!

Kokos aug apenītes!

* Evelīna (2 gadi), piegājusi pie upeņu krūma, mēģina atcerēties, kā tās ogas sauc: "Kas tās par avenītēm? Ā, laikam apenītes!" * Evelīna (2 gadi) met vannā ābolus un komentē: "Tārpi aiziet mazgāties!" * Evelīna (5 gadi), tērpusies rozā jaciņā, ar mammu nāk mājās no bērnudārza. Pēkšņi sāk līt lietus. Evelīna jautā: "Kāpēc Dieviņš mani laista? Vai viņ&sc

Skatīt visus jokus

        

» Uztura mācība, diētas

Vai ēdam ar hormoniem piebāztas vistas? Lolita Neimane atklāj patiesību par "Ķekavas" reklāmu

Raksts / Uztura mācība, diētas | Skatījumi 873

Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas vadītāja dietoloģe Lolita Neimane aktualizējusi kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību. Par to likusi aizdomāties reklāma, kurā pausts, ka putni aug “bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas”.

Reklāma, ka vistas aug bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas, ir patiesa, bet pārspīlēta, skaidro dietoloģe Lolita Neimane.
Foto: Shutterstock.com

Pēdējos pāris gados saistībā ar kolorektālā jeb zarnu vēža straujo izplatību īpaši ieteikts samazināt sarkanās gaļas (par tādu uzskata visus rūpnieciski ražotos gaļas izstrādājumus, cūkgaļu, liellopu gaļu) lietošanu uzturā, iesakot patērēt ne vairāk par 50 gramiem dienā vai 350 gramiem nedēļā. Tāpēc rūpnieciski neapstrādātu putnu gaļu – tītaru un vistu  – uzturā varētu iekļaut brīvāk.


Senioriem iesaka vistu
“Tradicionāli vistas gaļu arī uzskata par diētisku, sevišķi balto gaļu, jo tajā ir maz tauku, nav holesterīna, tā ir viegli sagremojama. To īpaši novērtē cilvēki, kas ievēro diētu, bet to noteikti iesaku lietot uzturā arī senioriem, lai uzņemtu pietiekami daudz olbaltumvielu, kas ir svarīgi muskuļu stiprībai un sarkopēnijas (sindroms, kam raksturīgs progresējošs skeleta muskuļu un spēka zudums) profilaksei,” skaidro Lolita Neimane.

Putnu gaļas patēriņš pasaulē un arī mūsu valstī ik gadu pieaug. Latvijā vidēji viens iedzīvotājs gadā notiesā vairāk nekā 20 kilogramu, un vairāk nekā puse vistu ēd vismaz reizi nedēļā, tāpēc Neimane vēlas aktualizēt jautājumu par kvalitatīvas vistas gaļas pieejamību.
 

Patiesi, bet pārspīlēti
“Vēl nesen uz atsevišķām augu eļļas pudelēm varējām lasīt, ka šīs eļļas nesatur holesterīnu, tāpēc varēja rasties maldīgs priekšstats, ka citas eļļas to satur. Tāpat ir ar "Ķekavas" paziņojumu.

Daudzi Latvijā uzskata, ka pie mums piens tiek ražots no piena pulvera un vistas barotas ar hormoniem un bagātīgi satur antibiotiku atliekvielas,” atgādina Neimane.

"Ķekavas" reklāma, ka tās audzētie putni aug bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas, ir patiesa, bet pārspīlēta. Proti, augšanas hormonu izmantošana Eiropas Savienībā gandrīz desmit gadus ir aizliegta. Pārtikas un veterinārais dienests apliecina, ka Latvijas tirgū pieejamajā vistas gaļā (gan pašmāju ražotāju, gan importētajā) pēdējā pusotra gada laikā nav atrastas ne antibiotiku atliekvielas, ne augšanas stimulatori.

Tas nozīmē, ka ikviens reģistrētais mājputnu gaļas ražotājs, kurš ievēro bioloģiski drošus putnu audzēšanas apstākļus, un arī gaļas sadales uzņēmums varētu izmantot līdzīgu marķējumu kā "Ķekava – Audzēts bez antibiotikām".


Jāārstē tikai slimie, bet obligāti
Putnu fabrikas "Ķekava" galvenā veterinārārste Tatjana Lisakovska skaidro: “Latvijā tāpat kā visās ES dalībvalstīs visu gaļas dzīvnieku, tajā skaitā putnu, audzēšanu regulē stingra likumdošana. Tā nosaka, ka veterinārārsts zāles, tajā skaitā ar antibakteriālo iedarbību, drīkst izmantot tikai gadījumos, ja dzīvnieks ir saslimis. Ja ar labturību saimniecībā viss ir kārtībā, dzīvnieki slimo maz un nav nekādas vajadzības pēc antibakteriālo zāļu lietošanas to ārstēšanai.”

Pašlaik vairāk nekā 86% Ķekavas vistu izaug neslimojot un tātad bez antibiotikām.  Ja putns tomēr ir saslimis, pēc likuma tas ir jāārstē, ievērojot  ārstniecisko zāļu izvadīšanas periodu no  organisma ar likumu noteiktā kārtībā.


Zemniece no zālēm izvairās
Turklāt putni jāārstē neatkarīgi no audzēšanas veida gan rūpnieciskajā sistēmā, gan bioloģiskajā saimniecībā. Ķekavas vistu veselībai ik dienu seko līdzi Pārtikas veterinārā dienesta speciālisti, tiek veiktas regulāras pārbaudes gan vietējās, gan neatkarīgās laboratorijās ārvalstīs. Ārstēšanas nolūkos atļauts lietot tikai Eiropas Savienībā sertificētas un Latvijā reģistrētas zāles.

Bioloģiskajā zemnieku saimniecībā Kalvāni Taurupē Ogres novadā mēnesī izaudzē aptuveni 100 vistu. Īpašniece Brigita Savina stāsta: “Tas ir ļoti sarežģīts process, ja gribam patērētājam garantēt kvalitatīvu un bioloģiskajiem audzēšanas principiem atbilstošu produktu. Tas nozīmē, ka mēs esam pilnīgi kategoriski pret antibiotiku lietošanu.

Tāpēc, sākot jau no dažu dienu veciem cāļiem, kurus īpaši uzmanām un barojam, lai stiprinātu to imunitāti, līdz pieaugušām vistām dodam to, ko daba devusi, lai vistas neslimotu: ķiplokus, nātrītes u.c. Protams, arī bioloģiskajās saimniecībās, ja putni saslimst, tie ir jāārstē, un tos drīkst ārstēt ar antibiotikām, bet pie mums, paldies dievam, nav bijusi tāda vajadzība.”


Profilaksei antibiotikas aizliegtas
Kā jau teikts, antibiotiku lietošana putnkopībā ir atļauta, taču to izmanto tikai veterinārārsta uzraudzībā gadījumos, kad putni slimo. Profilakses nolūkos antibiotiku lietošana ir aizliegta. Speciālisti mierina, ka, šos medikamentus pareizi lietojot, atliekvielas putnu gaļā nepaliek. Putniem ir ļoti ātra vielmaiņā, tāpēc zāles tiek izvadītas ārā ļoti ātri, turklāt krietnu laiku pirms kaušanas antibiotikas nelieto, bet slimi putni gaļas piedāvājumā nenonāk.

Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistes Rudīte Vārna, Veterinārās uzraudzības departamenta novietņu uzraudzības daļas vadītāja vietniece, un Evita Leitāne, Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte, mierina, ka pat nepareizas putnu ārstēšanas dēļ maltītē nokļuvusi gaļa ar antibiotiku atliekvielām neesot bīstama. Lai slimību mikrobiem rastos antibiotiku rezistence, tāda gaļa būtu jāapēd ļoti lielos apjomos. Likumdošanā ir noteikts, kāds atliekvielu līmenis nedrīkst būt gaļā, tāpēc tādu produktu nemaz neizplata.

Vietā piebilst, ka par cūku un liellopu audzēšanu speciālisti gan ir cēluši trauksmi. Veterinārārsts Juris Tolpežņikovs izteicies, ka 60% liellopu antiobiotikas lieto profilaktiski. Mūsu lielfermās izplatīta neracionāla šo zāļu lietošana, un Latvija ir trešajā vietā Eiropā jaunākās paaudzes antibiotiku lietošanā lopkopībā.


Eiropā zem vienas lupas
Eiropas Savienībā darbojas ātrās brīdināšanas sistēma pārtikai un barībai (RASFF), kurā iekļauts arī mūsu Pārtikas un veterinārais dienests. RASFF nodrošina efektīvu un ātru informācijas apmaiņu par risku vai bīstamību, kas var rasties no pārtikas vai dzīvnieku barības. Tālākā rīcība ir atkarīga no konkrētās situācijas (preču atsaukšana, iznīcināšana utt.).

Pērn novembrī bija saņemts RASFF ziņojums par Polijas putnu gaļu, atklājot doksaciklīnu – antibiotiku, kas nav aizliegta lietošanā. Pārbaudot iesaistītos uzņēmumos (tajā skaitā Latvijā), konstatēts, ka gaļa ir realizēta gala patērētājam un ziņojuma saņemšanas brīdī konkrētajai partijai jau bija beidzies derīguma termiņš. Šādos gadījumos uzņēmums ir atbildīgs par produktu atsaukšanu un putnu audzētājam jāsaņem sods. Apjomi bija salīdzinoši niecīgi. 2016. gada beigās inspektori īpaši pārbaudīja tieši Polijas putnu gaļu.
 

 

Avots: www.kasjauns.lv 

 


Raksts publicēts 12. aug 06:00



 

LAPAS KARTE