Vasara un saaukstēšanās. Iemesli, profilakse un ārstēšana

Viena no galvenajām kļūdām, kādēļ vasarā sanāk saaukstēties, ir krasās ķermeņa temperatūras svārstības. Vienā brīdī patiešām ir visai silts, citā brīdī ir vēss. Bieži vēsums ir tieši no kondicionieriem telpās un mašīnās. Arī strauja ieiešana vēsā ūdenī liek ķermenim strauji atdzist, rezultātā viegli saaukstēties un tikt pie iesnām, apsaldētiem nerviem, urīnpūšļa iekaisuma vai pat strutojošas angīnas. 

Bīstamie kondicionieri
Mūsdienās populāra telpu gaisa temperatūras regulēšanas ierīce ir kondicionieris. Taču veselībai šī var būt kaitīga ietaise, jo tā izmaina telpā gaisa mitrumu. Rezultātā ātri vien rodas elpceļu gļotādas problēmas. Tā kā kondicionieri parasti darbojas slēgtā telpā, kurā nenotiek gaisa apmaiņa, vīruss cirkulē pa telpu, palielinot inficēšanās iespēju.
Ja kondicionieri pavisam izslēgt nav iespējams, ieteicams sekot līdzi tam, lai temperatūra netiktu noregulēta pārāk zemu, līdz ar to nebūtu lielas gaisa temperatūras svārstības. Ja iespējams, labāk telpas vēdināt un dzesēt, atverot logu. Vēl viens variants, kā saaukstēties vasarā, ir uzgriezt neadekvāti zemu temperatūru mašīnas salonā, tādēļ arī tur jāskatās, lai izvēlētā temperatūra būtu samērīga ar āra gaisa temperatūru. 
Ja telpas saulē uzkarst, var lietot arī ventilatoru, taču jāatceras, ka ilgstoši pūšot virsū kādai ķermeņa vietai, aukstais vējš var radīt muguras, jostasvietas, plecu un kakla daļas problēmas. 

Ja parādījušies pirmie saaukstēšanās simptomi, lai izvairītos no nopietnas saslimšanas, kas var izbojāt atlikušo vasaru, jāmēģina ieplānot kādu brīvāku dienu, kad var mierīgi atpūsties un dzert daudz karstas aveņu vai liepziedu tējas.

Ko darīt, lai stiprinātu imunitāti? 
Vasaru ieteicams izmantot organisma pakāpeniskai norūdīšanai un sakārtošanai. Labs līdzeklis ir peldes, tikai jāņem vērā katra organisma iespējas, izvēloties ūdens temperatūru un peldēšanās ilgumu. Tāpat ieteicams palutināt organismu ar vitamīniem, lietojot uzturā svaigas ogas un augļus. Šobrīd dārzos ir jāņogas, upenes, plūmes. Mežos var meklēt mellenes. 
Arī tad, ja vasara nešķiet pārāk karsta, gaisa temperatūras rezultātā cilvēkiem pastiprinās svīšana, tāpēc jāatceras padzerties pietiekami daudz ūdens.

Pareiza ģērbšanās
Lai arī vasarā laika apstākļi mēdz būt mainīgi, jācenšas nepārspīlēt ar ģērbšanos. Vieglas bikses vai kleita, plāns krekls vai blūze būs piemērots apģērbs vasarai. Nevajad baidīties staigāt basām kājām. Drošībai līdzi var paķert plānu jaciņu. 

Ja tomēr gadās saslimt
Pirmie saaukstēšanās simptomi gan vasarā, gan ziemā ir vienādi - skrāpēšanās sajūta kaklā, grūtības norīt un sausuma sajūta mutē. Ja parādījušies pirmie saaukstēšanās simptomi, lai izvairītos no nopietnas saslimšanas, kas var izbojāt atlikušo vasaru, jāmēģina ieplānot kādu brīvāku dienu, kad var mierīgi atpūsties un dzert daudz karstas aveņu vai liepziedu tējas. Pirmajā kakla sāpju stadijā, kad raksturīga kņudēšana kaklā un arī sausums mutē, var lietot smiltsērkšķu un kliņģerīšu eļļu, kas pārklāj gļotādu, darbojas pret iekaisumu, samazina tūsku, mitrina un uzlabo gļotādas stāvokli.
Sajūtot pirmos iesnu simptomus, noder siltas kāju vannas ar sinepju pulveri.
Noteikti maltītē var iekļaut ķiplokus, jo tie satur daudz mikroelementu - kāliju, fosforu, kalciju, sēru un jodu, kā arī spēcīgas ēteriskās eļļas, kas labvēlīgi iedarbojas uz elpošanas ceļiem, attīra bronhus, rosina ēstgribu un uzlabo vielmaiņu. Arī medus ir labs līdzeklis cīņā pret saaukstēšanos. Medus ir koncentrēts un bioloģiski aktīvs, jo sezona ir neilgu laiku, un augiem ziedputekšņi ir daudz koncentrētāki nekā vietās, kur ziedēšanas sezona ir visu laiku. Varat lietot arī mežrozīšu augļus, kas ir lielisks C vitamīna avots. Tajos ir vairāk vērtīgā vitamīna nekā upenēs un ābolos. Taču droši var lietot uzturā arī upenes, jāņogas, mellenes. Noteikti nedrīkst aizmirst par ingvera tēju, kas veicina svīšanu, neitralizē toksīnus, palīdz gremot, uzsūkt un pārstrādāt barību, ārstē kakla iekaisumus, saaukstēšanos.