Zobu traumas bērniem: problēmas, rīcība, profilakse

Par to, kā rīkoties zobu traumu gadījumā, stāsta asoc. prof. E. Senakola, Dr. M. Ņizamovs un Dr. I. Viduskalne.

Piena zobu traumas var ietekmēt pastāvīgos zobus
Jebkuras piena zoba traumas gadījumā var attīstīties pastāvīgā zoba aizmetņa bojājums, īpaši, ja trauma radusies bērnam līdz 3 gadu vecumam, jo pastāvīgo centrālo zobu aizmetņu mineralizācija sākas no bērna dzimšanas un ilgst apmēram 3 gadus. Ja šajā kritiskajā periodā piena zoba sakne atrodas ārkārtīgi tuvu pastāvīgā zoba aizmetnim, tad traumas gadījumā iespējams, ka pastāvīgajā zobā vēlāk radīsies kāds defekts (emaljas krāsas vai formas pārmaiņas). Parasti zobārsts iesaka šādu piena zobu labāk izņemt, lai novērstu infekcijas iespēju vai pastāvīgā zoba aizmetņa traumēšanos.

Pastāvīgo zobu traumas
Visbiežāk nelaimes gadījumi, kas beidzas ar zobu traumām, notiek rotaļu un sporta nodarbību laikā, tāpēc ir ieteicams mācīt bērnus būt uzmanīgiem. Ja bērns piedalās sporta nodarbībās, būtu vēlams iegādāties aizsargšinas (t. s. bokseršinas), lai aizsargātu zobus. Sporta veidi, kur tas būtu ļoti nepieciešams, ir hokejs, futbols, bokss, cīņas sporti un regbijs. Ne mazāk riskanti ir arī citi sporta veidi, piemēram, basketbols, riteņbraukšana, slidošana, braukšana ar skrituļdēli, jāšanas sports u. tml.

Ja gadījies izsist zobu, vispirms nomieriniet bērnu un atrodiet izsisto zobu - rīkojieties ātri!

Aizsargšinas ir ieteicams veidot individuāli. Tās gatavo no plastiska materiāla. Aizsargšinas pasargā ne tikai zobus, bet arī lūpas, vaigus un mēli, mazinot iespēju traumas gadījumā gūt žokļu lūzumu. Tā kā augšžokļa zobu traumas ir daudz biežākas, aizsargšinas gatavo augšžoklim. Šādas aizsargšinas gatavo gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Kā rīkoties zobu traumu gadījumos
Zobu traumas var būt ļoti dažādas – emaljas plaisas, zobu daļas nolūšana, zoba saknes lūzums. Ja ir noticis nelaimes gadījums, kurā cietis zoba vainadziņš, zobs jānomazgā tekošā aukstā ūdenī un nekavējoties jādodas pie zobārsta. Pastāvīgā zoba vainadziņa daļas lūzuma gadījumā zobu var gan ārstēt, gan kosmētiski atjaunot, izmantojot gaismā cietējošus materiālus vai izgatavojot kroņus. Zobārsts noteiks, cik komplicēts ir šis lūzums un vai ir skarts zoba nervs, veiks rentgena uzņēmumu un noteiks tālāko ārstēšanu.
Daudzi bērni gadiem ilgi jūtas neveikli sava atlūzušā priekšzoba dēļ, bet šī problēma ir ātri labojama un izmaksas nav lielas.
Vecāki bieži jautā: “Mans bērns, braucot ar divriteni, krita, un tas notika pirms kāda laika. Viss likās pilnīgā kārtībā, bet nu viens priekšzobs augšžoklī kļūst aizvien tumšāks, kaut arī nesāp.

Kas būtu jādara?
Šajā situācijā steidzami jāvēršas pēc palīdzības pie zobārsta, jo zobs pēc traumas ir kļuvis nedzīvs, tāpēc var attīstīties infekcija. Šādā gadījumā tiek ārstēti zoba kanāli un tas tiek plombēts ar gaismā cietējošu materiālu. Vizuāli salabotais zobs izskatās tāds pats kā pārējie, un nezinātājam būs grūti pateikt, kurš bija traumētais zobs.

Kā glābt pilnīgi izsistu zobu?
Ja gadījies izsist zobu, vispirms nomieriniet bērnu un atrodiet izsisto zobu - rīkojieties ātri! Turiet zobu aiz kronīša (baltās) daļas, neaizskarot sakni (sarkano daļu)! Ja tas ir bērna pastāvīgais zobs, tas ir tīrs un bērnam nav stipru sāpju, vecāki paši varētu ielikt zobu tā ligzdiņā. Ja zobs ir netīrs, noskalojiet to aukstā tekošā ūdenī dažas sekundes (maksimums 10 sekundes) un mēģiniet ievietot zobu atpakaļ savā vietā, cik dziļi iespējams. Tad bērnam ir jāsakož cieši zobi, ievietojot starp zobiem salveti vai kabatas lakatiņu, lai zobu nofiksētu. Pēc tam nekavējoties ir jāmeklē zobārsta palīdzība. Veiksmīgākais laiks zoba novietošanai savā vietā (replantācijai) ir pirmās 20 – 30 minūtes pēc negadījuma. Vēlāk veiksmīgas replantācijas iespējas strauji mazinās. Ir gadījumi, kad bērns nepakļaujas vecākiem un neļauj zobu ievietot atpakaļ, tādā gadījumā bērns ar izsisto zobu uzreiz ir jātransportē pie zobu veselības speciālista.
Izkritušo zobu ievietot atpakaļ var arī zobārsts. Veids, kā transportēt izsisto zobu, ir ievietot to fizioloģiskajā šķīdumā (mājās gatavots – 1 tējkarote vārāmās sāls uz 1 litru ūdens, vai aptiekā nopērkams), aukstā pienā vai bērna siekalās. Ūdeni zoba uzglabāšanai lietot nav ieteicams. Ja izsistais zobs atrodas kādā no iepriekš minētajiem šķīdumiem, pie zobārsta vēlams nokļūt vizmaz divu stundu laikā, visveiksmīgākais laiks, protams, ir pirmās 20-30 minūtes. Fizioloģiskā šķīdumā turēts izsists zobs varētu tikt replantēts arī pēc garāka brauciena līdz zobārstam.
Gadījumā, ja izsisto zobu vairs nevar atrast, jāgaida līdz brūce sadzīst un jādomā par tā mākslīgu aizvietošanu.

Veidi, kā aizsargāt bērna zobus
Katrs smagāks kritiens var radīt zobu traumu. Pret traumām jāizturas nopietni!
Skrituļojot, braucot ar riteni vai kā citādi sportojot, ir jāievēro drošības noteikumi un atbilstoši aktivitātei jāizmanto pašaizsardzības līdzekļi – aizsargķivere, zobu aizsargšina u. c.;
Māciet saviem bērniem būt uzmanīgiem, jo bieži vien nelaimes gadījumi notiek rotaļu un sporta nodarbību laikā.
Kad notiek piena zobu šķilšanās, zīdainis liek mutē visu, kas tam gadās pa rokai. Šajā periodā vajadzētu mājās noslēpt cietus un asus priekšmetus, jo tie var ievainot gan zobus, gan mīkstos audus. Vispiemērotākā rotaļlieta bērnam šajā vecumposmā ir tīrs gumijas riņķītis;
Kad bērns mācās staigāt, sākumā viņa gaita ir ļoti neveikla, tāpēc, krītot ir iespējamas zobu traumas. Vecākiem šajā laikā jābūt ļoti vērīgiem;
Atcerieties par drošību arī uz ceļa - braucot automašīnā, vienmēr lietojiet speciālos bērnu sēdeklīšus un drošības jostas;
Ja bērns nodarbojas ar sportu, vajadzētu konsultēties ar treneri par aizsargšinas nepieciešamību. Pārlieciniet bērnu par tās lietošanas lietderību sporta spēļu laikā.
Neapdomīga un pārgalvīga rīcība, kuras rezultātā tiek gūta sejas un žokļu trauma, var nopietni ietekmēt bērna veselību un dzīves kvalitāti. Pastāvīgo zobu traumu sekas ir neatgriezeniskas un, iespējams, pamanāmas visu atlikušo mūžu. Klātesošo pareiza rīcība un zināšanas bieži vien var mazināt vai pilnībā izslēgt gūto zobu traumu sekas.

Literatūra:
[1] (Andreasen et all 2011)

Avots: Slimību profilases un kontroles centrs