Rīgas Dzemdību nama vārdu mode: vecākiem ir bagāta fantāzija

Rīgas Dzemdību namā katru gadu pasaulē nāk vairāk nekā septiņi tūkstoši bērnu – viena trešdaļa no visiem jaundzimušajiem Latvijā. Aptuveni 4000 no viņiem saņem dzimšanas apliecību turpat uz vietas – Rīgas pilsētas Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļas filiālē. Inspektore Lolita Ozoliņa intervijā stāsta par bērnu vārdu modi, tulkošanas sarežģītību un par to, kādus vārdus bērniem vairs neviens nedod.

Foto no Riga.lv arhīva.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Foto no Riga.lv arhīva.

Katru dienu divi nodaļas darbinieki reģistrē aptuveni 30 bērnus. „Reizēm cilvēki nāk pie mums un saka – lūk, mēs jau nākam ar trešo... Bet man katru dienu ir tik daudz cilvēku, ka es viņus vairs neatceros,” stāsta Lolita. No vecākiem netiek prasīts nekas sarežģīts – jāuzraksta tikai bērna vārds uz papīra.

 

Bez burta „s”, patskaņu aizstāšana un līdzskaņu dubultošana
„Gadās, ka vecāki kļūdās, uzrakstot vārdu. Piemēram, samainot burtu „o” ar „a” vai otrādi. Mēs, protams, iesakām un stāstām, kā vārds ir pareizi jāraksta. Bet gadās, ka burti tiek mainīti apzināti. Piemēram, nesen mums bija Lalita, nevis Lolita. Tas ir interesanti,” par savu darbu stāsta inspektore.
 

Vārdam ir jāatbilst latviešu valodas normām, tas ir galvenais. Visbiežāk vecāki ir neapmierināti, ka vārdam beigās jāliek galotne „s”. „Latviski runājošajiem vecākiem nav šādu jautājumu. Tikai krievu valodā runājošajiem.” Latviešu valodā vīriešu vārds bez galotnes „s” ir vokatīva forma, kas daudziem cilvēkiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, nav saprotams. Ir vecāki ar radošu pieeju, piemēram, nosauc bērnu par Marko, tādējādi izvairoties no burta „s” beigās,” stāsta Lolita Ozoliņa.


Turklāt, neskatoties uz to, ka latviešu valodā nav pieļaujams dažu līdzskaņu dubultojums, dažreiz vārdi bez tiem neskan tā, kā vajadzētu. Piemēram, senāk vārds Otto tika rakstīts ar vienu „t” burtu. Vai, piemēram, senslāvu vārds Savva, kas bez otra „v” burta latviešu valodā izklausās mazliet dīvaini.

 

Vārdu mode
Tāda patiešām ir. Noteikti. Populāri ir vārdi, kas daudzās valodās ir labskanīgi.  „Piemēram, Mia, Emīlija, Roberts, Sofija. Vecāki, ņemot vērā atvērtās robežas, vēlas atvieglot bērnu dzīvi, ja nu viņi dosies prom uz ārzemēm. Daudzi skaisti mūsu vārdi angļu valodā runājošajā pasaulē ir pilnīgi neizrunājami,” atzīst speciāliste.

 

Lielākā daļa vecāku dod priekšroku vārdiem, kas ir labskanīgi visās pasaules valodās.

Bet daži vecāki vēlas īpaši izcelties un dod saviem bērniem neparastus vārdus. Piemēram, Maiami. Lolitai uz galda ir saraksts ar neparastiem vārdiem, kādos nosaukti bērni 2017. gada pirmajā pusgadā.  „Es pierakstu ar roku... Protams, tie ir dati tikai par to, kas reģistrēti šeit, Dzemdību namā. Lūk, Florence, Anuka, Kairija, Rometa, Kema, Freija, bet  puisēnus ar šādiem vārdiem: Noa Deimons, Rūbenss, Mortens…” (pilns saraksts – zemāk)

 

 

„Mums nav tiesību atrunāt vecākus. Ja vārdu var uzrakstīt atbilstoši latviešu valodas normām, tad mēs neatsakām to reģistrēt. “Visiem ir zināms gadījums ar zēna vārdu Mirons, kuru Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā atteica reģistrēt bez burta “s”, kā to prasīja vecāki. Bet mēs neatsakām, ar pareizu galotni reģistrējam – šāds vārds ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes personvārdu datubāzē, tādēļ tam ir precedents. Tas nozīmē, ka atteikumam nav iemesla,” uzskata Lolita.

Reklāma
Reklāma

"Vecāki vairs nedod bērniem vārdus, kas bija populāri pagājušajā gadsimta 60.–70. gados, piemēram, Svetlana, Gaļina, Nadežda, Vizbulīte, Sarmīte, Ziedonis, Laimdota. „Pazuduši tādi vārdi kā Ilze, Iveta, Sandra. Kopš 2014. gada mēs esam reģistrējuši tikai vienu meitenīti Ivetu, bijušas divas Ilzes un viena Dace. Bet pēdējā laikā diezgan bieži parādās vārds Dārta, kas ilgu laiku nebija,” stāsta  dzimtsarakstu nodaļas speciāliste.

 

Vispopulārākie vārdi Latvijā 2016. gadā

Zēni: Roberts, Daniels, Olivers, Marks, Kārlis, Markuss, Emīls, Artjoms un Ralfs.

Meitenes: Sofija, kā arī Emīlija, Alise, Marta, Anna, Elza, Viktorija, Paula, Elizabete un Evelīna.


Neparastākie vārdi Latvijā 2016. gadā

Zēni: Maiami, Derens, Dereks, Eliots, Erasts, Kalebs, Pērkons Salvadors, Frenklins, Loids, Forests, Ramzess, Kalums, Dveins, Masimo, Odrians, Ezra Klāvs, Ābels, Erlens, Lučezars un Nameisis.

Meitenes: Mia Lilu, Hetija, Kerolaina, Karla Arika, Elfa, Elva, Milada, Heida Freija, Fēbe, Monserata, Anna Roko, Divina, Ello, Keiko, Virgīnija, Naomi Noela, Nerise, Kasandra Edisona Aliana, Ornella, Aurija.


Neparastākie vārdi, kas reģistrēti Rīgas Dzemdību namā 2017. gadā

Zēni: Tairs, Haldors Daniels, Noa Deimons, Tigrans Eimoss, Āvo Jēkabs, Rūbenss, Efraims, Vuks, Nolass, Mortens, Paisijs. 

Meitenes: Rubija, Florence, Elvisa, Eišita Kiara, Kairija, Anuka, Mišela Lodrija, Haide, Laisma, Rometa, Ēvī, Kema, Freija, Renesme, Railija, Lalita

 

Avots: Riga.lv