Mēles mežģi valodas attīstībai un jautrībai

Mēles mežģi var būt ne tikai izrunas trenēšanai, bet arī jautrības veicināšanai. Mēģinot tos izrunāt, noteikti sapīsieties un pārteiksieties! Jautri, vai ne?
Pantiņi un mēles mežģi gan jautrai kopābūšanai, gan valodas attīstībai.

FOTO: Shutterstock.com

Pantiņi un mēles mežģi gan jautrai kopābūšanai, gan valodas attīstībai.

Zemāk piedāvātajos mēles mežģos noteikti būs tādi vārdi un ilustrētas situācijas, kuras bērni prasīs paskaidrot, tāpēc sanāks arī labas sarunas.

 

  • Vienā vēsā vasaras vakarā viens vecs vācu vīrs veda veselu vezumu vārītu vēžu. Visiem vēžiem vēderi vaļā.

 

  • Kārlis Klārai krelles deva. Klāra glazē Klāras krelles. Klāras krelles Klāras kārbā.

 

  • Dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi, dzīvam dzīvē dzīva dzīve.

 

  • Zviegtin zviedz zviedru zirgi Zirgupītes ziemeļos.

 

  • Visneiedomājamākais šaursliežu dzelzceļš.

 

Šis žagaru saišķis nav mans žagaru saišķis, bet tas žagaru saišķis, kas pārlikts šķērsām un pārsiets ar šņori, ir mans žagaru saišķis.

 

  • Vienu rītu stibu cirtu, citu rītu ribu situ.

 

  • Šaipus Sočiem šosejā sešreiz šaurāks sašaurinājums.

 

  • Žigls žogu zaglis zog žogus.

 

  • Čukča čigānam ķiplokus čamda.

 

  • Pliku liku – neieliku.

 

  • Seši sašas sušķainie sušķi dadžu saišķos sušķējas.

 

  • Pie taviem mietiem šķiedriem siets, šķiet lieliem stiebriem liecies zieds.

 

  • Dižā meža eži saož meža rožu ražu. Daži eži ožot snauž, daži rožu ražu grauž.

 

  • Krupju papus nepeld pāri platai upei,
    Krupju papum platā upe pārāk slapja.
    Krupju papus neprot pateikt – pupu zupa,
    Krupju papus paslēpjas zem kāpostlapas.

 

  • Liepu lapu laipu liku. 
Reklāma
Reklāma

 

  • Suns savam saimniekam Sīmanim saplēsa sarkansvītrotos svētdienas svārkus.

 

  • Mazā Anna rāvā bradā basām kājām jūras malā.

 

  • Šis šaursliežu dzelzceļš tumsā šķiet tukšs, tumšs, drūms.

 

  • Vara rati,
    gari, plati,
    ratu ratiem garām trauc.
    Rībēdami, ripodami
    Riteņi cits citam sauc:
    Tik pa taku, blaku, blaku,
    žviku, žvaku, žviku, žvaku!

 

  • Žeņšeņš jāšķērē šķērsām.

 

  • Maziņš eža puskažociņš. 

 

  • Sakalst dadža lapas asas, ja nav stādam valgas rasas.

 

  • Vienu rītu ripu situ, citu rītu stibu cirtu.

 

  • Īkstīte līksmi vicina rīksti pār līksti.

 

Vārna karina kārnā kaklā kristāla krelles.

 

  • Loki, spoki, veci koki, ko tu savu mēli moki?

 

  • Mātes meitas – mīļas meitas, miltus mala malējiņas.

 

  • Ko? Ko? Uzkūko!
    Ar to cūku uzdanco!
    Ja tā cūka nedanco,
    Tad tu viņu nobučo.

 

  • Siltas šaltis šalcot šļāca, šņācot šaujas, šļakstot šķeļas ššš!

 

  • Dārzā, kur auga pupa, kaķēns snauda pie mātes pupa.

 

  • Ūdensrozes ledusrozēs,
    Ūdensžurka ledusžurkās.
    Ūdenskrāsas leduskrāsās.
    Ūdensgabali ledusgabalos.

 

  • Vēji vējo vēju vējā, vējā vējo vējš.

     

Avots: Uši Dibala "Tēva un meitas grāmata"

Saistītie raksti