Māmiņa māmiņai jeb kā es paziņoju par savu grūtniecību
Lasi un smelies idejas par to, kā citām māmiņām gājis ar pavēstīšanu par grūtniecību ģimenei un draugiem.
Pampers padoms.
Ja tu dedz nepacietībā pavēstīt visai pasaulei, ka esi
stāvoklī, bet neesi pārliecināta par to, kā citi to uztvers, tad
atceries, ka tu neesi viena. Palasi patiesus citu māmiņu stāstus
par to, kā viņas pavēstīja par savu grūtniecību un kāda bija viņu
ģimeņu un draugu reakcija.
Rebeka, 30
„Es piedāvāju savai ģimenei uzrīkot spēļu vakaru. Tiklīdz visi
bijām sanākuši, es ierosināju uzspēlēt zīmēšanas spēli. Kad pienāca
mana kārta zīmēt, es uzzīmēju trīs līnijas, tā norādot uz
trīs vārdu kombināciju. Tad es uzzīmēju sievieti ar lielu vēderu un
bultu, kas norāda no viņas uz trešo līniju, aci virs pirmās līnijas
un tad vārdu ES virs vidējās līnijas [vārdu salikumam „Es esmu
stāvoklī.”]
Visi sāka protestēt, jo spēlē nav atļauts izmantot burtus un
vārdus, nemaz nenojaušot, ko īstenībā esmu uzzīmējusi. Pēc kāda
brīža viņi saprata un sajūsmināti mani apskāva.”
Anna, 39
„Kad pieteicās mūsu pirmais dēliņš, uzdāvināju vīram tēvu dienā
t-kreklu un cepuri ar uzrakstu „Tētis #1”. Sakumā viņš samulsa, bet
tad aptvēra, ka būs tētis. Kad pateicu mammai, ka viņa būs
vecmāmiņa, uzdāvināju viņai grāmatu par vecmāmiņām. Lieki teikt, ka
viņa no laimes raudāja!”
Zane, 23
„Savai māsai pateicu pirmajai, ka viņa atkal būs tante (manai
vecākajai māsai jau ir bērni). Tad es aizsūtīju īsziņu savai
otrajai māsai, kurā rakstīju, ka viņa atkal būs tante. Tad pateicu
savai vecākajai māsai, ka viņa būs tante! Visa mana ģimene patiešām
priecājās par gaidāmo ģimenes pieaugumu.”
Daiga, 28
„Mums bija ģimenes saiets – es, mans tētis, viņa sieva un
3-gadīgais brālītis Ralfs. Mēs runājāmies ar Ralfu, un, kamēr visi
klausījās, es viņam pajautāju, kā viņš justos, ja būtu onkulis.
Kādu minūti visi izskatījās apmulsuši, un tad sajūsmā mani
apsveica.”
Nikola, 41
„Interesanti, ka tas bija mans vīrs, kurš man to pateica: „
Mīļā, tev pēdējā laikā tāds svārstīgs garastāvoklis un tu ēd daudz
vairāk nekā parasti. Vai tu nedomā, ka tu varētu būt...?” Es
atbildēju: „Pilnīgi izslēgts, varētu tā būt, bet pag, vai tiešām?”
Pēc vizītes pie ārsta, mēs apsēdinājām mūsu 19 un 15 gadus vecos
dēlus un pateicām, ka esam viņiem atraduši ideālu darbu – bērnu
aukles!”
Avots: Pampers.com