Par mata tiesu no nelaimes! Tipiskās bērnu traumas un reāli pieredzes stāsti

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Neatliekamās medicīnas palīdzības nodaļā ik gadu vēršas 19- 20 tūkstoši mazo pacientu.  Ar vieglākām, smagākām un diemžēl arī ļoti smagām traumām. Tendence pēdējos gados ir kļuvusi nedaudz pozitīvāka. 2014. gadā tie bija 20653 pacienti ;  2015. gadā – 20636, bet 2016. gadā  - 20285 mazie pacienti.  

Latvija joprojām augstākajās vietās Eiropā bērnu traumatiska un bojāejas statistikas ziņā

FOTO: Shutterstock.com

Latvija joprojām augstākajās vietās Eiropā bērnu traumatiska un bojāejas statistikas ziņā

Atgādinot vecākiem, kam jāpievērš uzmanība, domājot par bērnu drošību, visspilgtāk atmiņā paliek ikdienā redzēti uzvedības paraugi, kad it kā nevainīga rīcība ir radījusi paliekošas sekas bērna veselībai.  Apkopojām gan ārstu stāstītos gadījumus, gan arī māmiņu pieredzi, kad no nelaimes šķīris tikai viens solis.
 

Apdegumi, applaucējumi, elektrotraumas
Joprojām liels ir apdegumu un applaucējumu skaits, ko nākas apkopt slimnīcas ārstiem. 2016.gadā ar apdegumiem slimnīcas uzņemšanas  nodaļā reģistrēti 166 pacienti. No tiem 109 saistīti ar karstiem šķidrumiem, 26 ir ķīmiski apdegumi, 20 saistīts ar atklātu liesmu ( grili, sveces). Atsevišķi apdegumi radušies no saskares ar gludekli, petardēm, paštaisīta spridzekļa, ir bijusi arī elektrotrauma.
 

 

Bērni līdz trīs gadu vecumam parasti cieš auto negadījumos kā pasažieri. Skolas vecuma bērni transporta negadījumos biežāk cieš kā gājēji.



Visbiežāk apdegumus gūst bērni vecumā līdz diviem gadiem un  trīs līdz sešu gadu vecumā. Pieaugot apdegumu  skaits mazinās. Dzīves pirmo trīs gadu laikā bērni parasti gūst apdegumus ar karstu ūdeni vai ēdienu. Apdegumus var gūt arī ar elektrisko strāvu.

  • Ģimene gatavojas mazā brāļa vannošanai: sasildītā telpā uz ķebļiem novieto vanniņu, tajā ielej karsto ūdeni, un, kamēr mamma pie krāna tecina auksto ūdeni, divus vai trīs gadus vecais ģimenes loceklis pieķeras rociņām pie nestabili novietotās vanniņas malām, tā sasveras, un, izlīstot ūdenim, bērns gūst apdegumu. Ieteikums - sākumā ieliet auksto ūdeni un tikai tad pievienot vajadzīgo daudzumu karstā ūdens.
     
  • Vecmāmiņa sev sagatavojusi lielo kafijas krūzi, novietojusi uz galda, kas pārklāts ar galdautu, un tērzē ar draudzeni pa telefonu. Mazulis pieķeras pie galdauta, cenšas uzslieties kājās, galdauts slīd ar visu krūzi, saturs uzlīst bērnam.
     
  • Bērns pieceļas kājās un sāk pārvietoties, turoties pie sienām; kļūst aizsniedzama elektrības kontaktligzda, un mazulis uzskata par nepieciešamu iebāzt tajā matu sprādzi vai rokās nonākušo naglu, gūstot dziļus, kropļojošus plaukstas un pirkstu apdegumus. Elektriskā strāva var apdraudēt arī dzīvību. Ķīmiskos apdegumus parasti izraisa sadzīvē lietojamās kodīgās vielas




Dzīvnieku kodumi
Ik gadu BKUS sniedz palīdzību bērniem, kas cietuši no pašu mīļo mājdzīvnieku kodumiem. 2016. gadā – 337 kodumi. No tiem suns 214, 85 - kaķis. Vēl kož: žurkas, zirgi, eži, kurmji, peles, čūskas (2 gadījumi), zirneklis

  • Zīdainis, apguvis rāpošanu, sāk interesēties par dzīvnieka bļodas saturu vai ir pārāk uzmācīgs attiecībās ar spalvaino draugu. Agri vai vēlu suns reaģēs uz bērna neadekvāto rīcību agresīvi. Ja ļausim bērnam sasniegt vecumu, kad iespējams izskaidrot un iemācīt, kā jāveido attiecības ar suni, tad bīstamas situācijas iespēja mazināsies.
     


Kritieni no augstuma
Bērni līdz trīs gadu vecumam visbiežāk cieš, krītot no augstuma.  Situācija kļūst bīstama jau tad, kad sāk  vest mazuli pastaigā ratos.
Bērnam sasniedzot triju mēnešu vecumu, jārēķinās, ka viņu vairs nedrīkst atstāt vienu uz pārtīšanas galdiņa vai dīvāna virsmas, jo ir apgūta prasme pārvelties. Sešu mēnešu vecumā vecāki priecājas par bērna jaunajām iemaņām un sēdina augstā krēslā pie ģimenes galda.  Bet vai vienmēr bērns ir pienācīgi piesprādzēts pie sēdeklīša? Deviņu desmit mēnešu vecumā bērns mēģina izkāpt no ratiem, tie sasveras un apgāžas. Siltais laiks nāk ar pusotra līdz trīs gadus vecu bērnu  nonākšanu slimnīcā, jo viņi kāpj uz palodzēm un krīt ārā no logiem. 

  • Izstumjot ratus no dzīvokļa kāpņutelpā, vecāki aizmirst nobloķēt tiem riteņus; kamēr tiek slēgtas dzīvokļa durvis, rati sāk ripot pa pakāpieniem, izmetot bērniņu.
     
  • Lifts nedarbojas, nolemts nest bērnu pa kāpnēm ar visiem ratiem, neērti, māte paklūp, krīt abi. Šādā situācijā bērnu drošāk nest, izņemot no ratiem. Neaizmirsīsim, ka liftā vispirms jāieiet pieaugušam cilvēkam, ar savu svaru nobloķējot to, un tikai tad tiek ievietoti ratiņi ar bērnu, savukārt izkāpjot - otrādi, vispirms liftu pamet ratos gulošs bērns.
     
  • Dažkārt kā soma bērna pārvietošanai tiek izmantota ratiņu kulba. Bērns tiek nests kopā ar iepirkumu saiņiem, mātei no rokām pasprūk roktura lence, bērns izkrīt.
     
  • Traumatoloģijas nodaļas personāls atceras kāda nama pirmā stāva iemītnieces stāstu, kura ieraudzīja no ceturtā stāva izkritušu meitenīti, bet mirkli vēlāk nokrita viņas trīsgadīgā māsa, bezbailīgi sekodama radiniecei. Laimīgā kārtā meitenītes palika dzīvas un pēc slimnīcā pavadītām divām nedēļām atguva veselību.
     

Medikamenti
Bērnu ļoti interesē skapīša saturs, tiek grozītas atstātās atslēgas, skapīši atveras, kļūst pieejamas vecmāmiņu krāsainās tabletes, kas tik ļoti atgādina konfektes. Bērns iepazīst apkārtējo pasauli arī ar garšas kārpiņām: viss, kas nonāk rokās, tiek nogaršots. Dzīvoklī skapīši droši jānoslēdz, bet atslēgas jāglabā bērnam nepieejamā vietā. 

 

Siltais laiks nāk ar pusotra līdz trīs gadus vecu bērnu  nonākšanu slimnīcā, jo viņi kāpj uz palodzēm un krīt ārā no logiem. 

Svešķermeņi
BKUS endoskopijas kabinetā ir plaša kolekcija - svešķermeņi, kas izņemti no bērnu elpošanas un gremošanas ceļiem. Pogas, monētas, nozīmītes, naglas, pupas un zirņi, rotaļlietu lauskas, lego kauliņi, elektronisko ierīču izlietotās baterijas - ar to nebūt nebeidzas šo bīstamo priekšmetu saraksts. No mazuļa mutes tie nonāk elpošanas ceļos, nosprostojot tos un izraisot elpošanas problēmas vai pat nāvi. Nonākot barības vadā, šādi priekšmeti var radīt izgulējumus tā sieniņā, videnes iekaisumu: nonākot kuņģī vai zarnās - šo orgānu perforāciju.

  • Bērnu ķirurģijas klīnikā gāja bojā bērniņš, kura barības vadā bija iesprūdis portatīvā datora akumulatoriņš: tiekot līdz slimnīcai, barības vada sieniņā radušies bojājumi un pievienojušās komplikācijas kļuva par iemeslu bēdīgam iznākumam. 
     


Lūzumi un izmežģījumi
Lai gan uzskata, ka bērnu kauli ir elastīgi, un bīstamās situācijās bērni relatīvi reti gūst lūzumus un vēl retāk izmežģījumus, par to iespējamību jādomā.

  • Māte ved no bērnudārza mazuli, kas lēni iet, turoties pie mātes rokas. Mātes otra roka aizņemta ar produktu saiņiem, un viņa nepacietībā rausta aiz rokas klūpošo bērnu, līdz tas sāk raudāt, saudzē roku un nevēlas to kustināt elkonī. Ierodoties traumpunktā, bērnam konstatē spieķa kaula galviņas mežģījumu.
     
  • Līdzīgus bojājumus bērna rokai mēdz nodarīt tēvi, kad, satvēruši mazuli aiz abām rokām, griež ap sevi.

Skrituļslidas un skrituļdēļi bieži kļūst par iemeslu roku lūzumiem, ceļgalu sasitumiem, sastiepumiem un brūcēm. Iegādājoties skrituļslidas un skrituļdēļus, jāatlicina nauda aizsarglīdzekļiem - ceļgalu un elkoņu aizsargiem, ķiverei.

Reklāma
Reklāma


Brūces
Bērniem raksturīgas sistas brūces, ko gūst, krītot no augstuma, un grieztas brūces, ko izraisa nemākulīga apiešanās ar asiem priekšmetiem. Īpašs, bet raksturīgs brūču veids ir brūces saspiestu pirkstu galos. 
 

  • Lielākais brālis, skrienot pa dzīvokli, aizcērt aiz sevis durvis, bet mazulis jau paspējis ievietot ailē savus pirkstus. Parasti tiek amputēti pirkstu gali. Šādas brūces prasa īpašu pieeju - gan nosedzot defektu, gan cenšoties saglabāt taustes sajūtas bojātajā pirkstā.



Satiksmes negadījumi
Bērni līdz trīs gadu vecumam parasti cieš auto negadījumos kā pasažieri. Skolas vecuma bērni transporta negadījumos biežāk cieš kā gājēji. Mācību gadam sākoties, var vērot, kā jaunāko klašu audzēkņi stāv krustojumā pie luksofora, gaidot zaļo gaismu. Viņi vēl ir paklausīgi un respektē to, ko māca nodarbībās par satiksmes drošību. Savukārt vecāko klašu skolēni nereti dodas pāri ielai, neievērojot luksofora aizliedzošo signālu. Maziem bērniem, to redzot, darbojas tie paši refleksi, kas liek cālēniem doties pakaļ jebkuram kustīgam priekšmetam, un viņi dodas pāri ielai, pakļaujot briesmām savu dzīvību.
 

Mammu pieredze: Par mata tiesu! 

•    Uz grīdas kāpēc stāvēja no rozetes izvilkts sadalītājs - trijzaris ar dakšām uz augšu, un tikko staigāt sākušā sīča pakausis ar būkšķi piezemējās tam pavisam blakus. 

•    Bērns ēda mandarīnu un lēkājis pa gultu, kamēr aizrijās. Kratot aiz kājām, sitot pa muguru, izdabūju mandarīnu ārā. 

•    Reizi gatavojāmies iet vannā. Abi ar bērnu kopā apskatījāmies, ka vanna jau pilna, un gājām uz istabu. Aizeju līdz istabai, paskatos, ka puika vēl nav atnācis. Eju atpakaļ - viņš karājās uz vannas malas, kājas ir kādus 15 cm virs zemes, tātad nostāties viņš pats nevar, galva ūdenī, jo vanna ir pilna. Pats karājās uz vidukļa... 

•    Braucot kopā ar bērnu, mašīnas durvīm vienmēr jābūt bloķētām. Reiz, kad bija jābrauc netālu, nenobloķēju. Divgadīgā meita braucošai mašīnai atvēra durvis. Labi, ka bērns pats bija iesprādzēts krēsliņā, un arī citas mašīnas apkārt nebija. Kārtējā pagriezienā uzmetiet aci, vai viņš tiešām vēl ir piesprādzēts.


•    Bīstams objekts ir kumode ar atvilktnēm. Mazais bija izvilcis visas atvilktnes cik varēja un tā pārsvērās un nogāzās mazajam virsū. Sekcijas un skapjus vajag pieskrūvēt pie sienas ar kronšteiniem. Nekad nevar zināt, vai bērns nesadomās kā pa trepītēm līst pa sekciju uz augšu un neuzgāzīs šādu veidojumu sev uz galvas. Tas pats par aizkariem un to stangām. Labāk, lai norauj aizkarus, kas pieknaģēti ar vecā parauga knaģīšiem, nekā ar visu stangu sev uz galvas.


•    Televizors ir it kā liela un smaga kaste, bet raujot aiz vada, izrādās, to kasti var tīri veikli pārvietot un spēka trīsgadīgam cilvēciņam ir pietiekami. 


•    Nelieciet  bērnu redeļu gultā daudz un lielas mīkstās mantas. Bērns sakrāmē mantas kaudzē, pakāpjas un izkrīt no gultas!

•    Kad meitai bija 4 gadi, aptina sev ap kaklu dāvanu saiņojamo lentu vairākkārtīgi un tad sabijās un centās noraut, protams, sažņaudza vēl stiprāk... Savilkts bija tik cieši, ka man bija grūti pabāzt šķēres zem cilpas.

•    Pēdējo brīnumu meita bija paveikusi 6! gadu vecumā. Ieliku termometru padusē un izgāju, ienākot atpakaļ redzu tikai dzīvsudrabu uz lūpām... Bija nokodusi galu kā konfekti un apēdusi.

 

Izmantota informācija no žurnāla mediķiem “Doctus”

 

Rakstu sērija tapusi sadarbībā ar