Baltā galdauta svētki

Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs aicina 4.maijā turpināt Baltā galdauta svētku tradīciju par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai.

Baltā galdauta svētku mērķis ir iedvesmot cilvēkus 4.maijā pulcēties pie viena galda ģimenes, draugu, kaimiņu vai kopienas lokā, apzināti svinot savas valsts esību un godinot tos, kuri palīdzējuši to radīt un nosargāt.

FOTO: Shutterstock.com

Baltā galdauta svētku mērķis ir iedvesmot cilvēkus 4.maijā pulcēties pie viena galda ģimenes, draugu, kaimiņu vai kopienas lokā, apzināti svinot savas valsts esību un godinot tos, kuri palīdzējuši to radīt un nosargāt.

Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs aicina 4.maijā turpināt Baltā galdauta svētku tradīciju par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai – vienai no būtiskākajām pieturzīmēm Latvijas simts gados.

 

Baltā galdauta svētku mērķis ir iedvesmot cilvēkus 4.maijā pulcēties pie viena galda ģimenes, draugu, kaimiņu vai kopienas lokā, apzināti svinot savas valsts esību un godinot tos, kuri palīdzējuši to radīt un nosargāt. Baltā galdauta svētkus cilvēki rada sev paši, uz tiem katrs nāk ar savu cienastu, katrs pievieno galdā un kopīgajās sarunās savu devumu, kopīgi radot svētku sajūtu. Baltā galdauta svētki atgādinās to, ka Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana - Latvijas valsts otrā dzimšanas diena - bija konkrētu cilvēku neatlaidīgas rīcības, drosmes un uzdrīkstēšanās rezultāts.

Reklāma
Reklāma

Baltā galdauta svētku formātu veido paši to rīkotāji, tomēr iesaka pievērst uzmanību šādiem akcentiem:

 

  • kopīga galda klāšana un svinēšana par godu Latvijai kopā ar ģimeni, kaimiņiem, vietējiem un ārzemju draugiem, kolēģiem, jauniepazītiem cilvēkiem, kas notiek pagalmā, kopienas publiskajā telpā vai jebkur citur;
  • balts galdauts kā pašapziņas un lepnuma simbols un vienojošais elements;
  • kopā būšana un galda sarunas, piemēram, daloties atmiņās un priekšstatos par 1990.gada 4.maiju, par iegūto brīvību nozīmi un to izmantošanu šodien un Latvijas valsts nākotnes veidošanai; izceļot un godinot savas apkaimes nozīmīgākos notikumus un personības; līksmojot, sadziedoties un sadancojoties u.tml.;
  • senu tradīciju, nemateriālā, t.sk. kulinārā mantojuma apzināšana un godā celšana, atrodot jaunas kopīgu vērtību apliecinājuma izpausmes;
  • norišu dokumentēšana, gan pašiem radot foto, audio un video stāstus, gan uzrunājot medijus, lai saglabātu liecības par mūsu laika 4.maiju, atmiņas par 1990.gada 4.maiju; dalīšanās ar tām sociālajos tīklos.