Iesaki ārstu:

  •   Vērtējums: 5/5
    Liiga Priede

    Loti sirsniga, mila, profesionals sava darba... Drosi var vinai uzticeties

Skatīt visus ārstus

Bērnu anekdotes. Labākajiem - balvas!

JOKU KONKURSS: Emīls runā ar opi

Emīls (3 gadi) zvana opim uz slimnīcu:  -Opi! Tev ir končas? - Nē nav... - Mums arī nav. Mums ir tikai minerālūdens. Gustavs (2 gadi) mājās spēlējas viens pats, kamēr brālis aizbraucis ar tēti. Esam mājās divatā. Kamēr es apdaru mājas darbus, līdz beigās ieraugu ka visa siena ir sazīmēta ar krītiņiem.  - Gustav! Kas sazīmēja sienu??? Gustavs pilnīg

Skatīt visus jokus

» Kāzas

Pēc 36 gadu kopdzīves apprecējušies hokejistu brāļu Rēdlihu vecāki. KĀZU FOTO (1)

Raksts / Kāzas | Skatījumi 10290

Ja viņi ir lemti viens otram, tas notiks agri vai vēlu – varbūt tās būs kāzas divatā jau pavisam drīz pēc iepazīšanās. Varbūt jestra ballīte lielā draugu pulkā. Bet varbūt kāzas būs kā dzimtas stiprināšana un mūžīgais solījums caur mazliet maģiskiem un filozofiskiem rituāliem. Tieši tāda bijusi Maijas Smildziņas-Rēdlihas (71) un Jāņa Rēdliha (60) kāzu diena – pilna Saulgriežu mistērijas, simbolu un absolūtas pielīdzināšanās.  

Pēc laulībām Maija līdzās savam pieņēma vīra uzvārdu. Nu viņa ir Smildziņa-Rēdliha.
Foto: Mārcis Baltskars, www.baltskars.lv/


Pāra kopīgais ceļš aizsācies pirms 37 gadiem, kad Jāņa un Maijas rokas pavisam burtiskā nozīmē savienojušās filmēšanas laikā. Kādam tuvplānam vajadzējis vīrišķīgas plaukstas. Tās bijušas Jāņa. Savukārt sievišķīgās – Maijas. Un tā viens otra plaukstu vaļā vairs nav palaiduši. Faktam, ka tikai tagad kļuvuši par oficiāli laulātu pāri, viņi nepiešķir lielu nozīmi. Patiesībā viņiem viss bijis citādi – vispirms laimīga kopdzīve, tad kāzu ceļojums uz Toskānu, tad skaistā kāzu ceremonija un diena kopā ar bērniem un mazbērniem. Un tikai mēnesi vēlāk dzimtsarakstu nodaļā parakstījuši oficiālus dokumentus.


Taču – kāpēc kāzas tik vēlu?
“Man šķiet, ka dzīvē viss notiek sakarībās. Bija vairāki iemesli, kādēļ beidzot nonācām līdz lēmumam apprecēties. Viens no tiem – fakts, ka dzīve tomēr ir trausla. Tu nekad nevari zināt, kad betona maisītājs uzskries virsū mašīnai, kurā tu sēdi un kura stāv pie gājēju pārejas tādā klusā vietā kā Grobiņa (minēto traģisko notikumu pirms pāris gadiem piedzīvoja Maija - Aut.). Šādi notikumi viennozīmīgi liek pārvērtēt dzīves trauslumu, vērtības un savstarpējās attiecības,” stāstītāja lomu uzņemas Jānis. “Jau senāk ar Maijiņu bijām smējušies, ka precēsimies, kad pasaulē būs nācis desmitais mazbērns. Un tas arī bija noticis – pērnā gada jūnijā pasaulē ieradās mazdēliņš Olafs (Jēkaba Rēdliha dēls. Aut.). Līdz ar to bija mūsu kārta īstenot iecerēto.” Maija piebilst, ka tā brīža notikumi salika punktus uz “i”, līdz ar to nebijis šaubu, ka patiešām pienācis īstais laiks. 


KĀZAS
Līgavas plīvurs
 

Maijas līgavas plīvurs

“Viens no skaistākajiem elementiem mūsu kāzās bija Maijas līgavas plīvurs, kurš tika veidots kā pasaules koks, katrs zars simbolizēja vienu no mazbērniem. Kad Maijiņa gāja, mazbērni turēja mūsu pasaules koku. Tas, kā mazbērni nesa plīvuru, bija ļoti īpaši. Un vēlāk plīvuru noņēma visi četri dēli kā četras debespuses. Tajā visā bija kaut kas ļoti, ļoti skaists un emocionāls. Tas bija brīnišķīgs izvērsums par  laiku un paaudžu savienošanu,” tā Jānis. Maija stāsta, ka plīvura izgatavošana bijis ilgs process – abi laikus lūguši mazbērniem zīmējumus. Mazajiem arī bijis nepieciešams laiks, lai šo darbiņu paveiktu. “Gūti pateikt, cik ļoti viņiem plīvura veidošana būs palikusi atmiņā, bet pasaules koks kā dzimtas simbols paliks.”

 

Gredzenu vietā amuleti

Maijas un Jāņa Rēdlihu Laulības simbols - amuleti
Ne Maijai, ne Jānim pirkstā nav klasiskā laulību gredzena, jo viņi sev izvēlējušies Baltu amuletus, ko valkāt ādas aukliņā ap kaklu – Jānim metālā darināts Pērkontēva cirvis, Maijai - Saulīte. Jānis bilst, ka nekad nevar zināt, kuras ir tās pareizās zīmes, kas vieno un sargā cilvēkus. Jānis stāsta, ka viņi droši vien līdz galam nezina ne izraudzīto simbolu pielietojumu, ne funkcijas, bet viņi šīm rotām piedod savu nozīmi. Viena no tām ir sargāšanas funkcija. Lai arī šī vēlme esot vienkārša, tā tomēr ir programmātiska – lai vienmēr viss būtu labi. “Maijiņa reiz aizgāja skatīties hokeja spēli bez amuleta kaklā, un tad viņa nokrita un stipri sasitās. Es jau kāzu dienā, liekot kaklā, teicu, ka tas ir viņas sargātājs, un nu es vienmēr pārbaudu, vai amulets viņai ir līdzi,” teic Jānis. 

 

Līdzināšanās

Maijas Smildziņas-Rēdlihas un Jāņa Rēdliha kāzas
Parasti cilvēki īsti neapzinoties, ko nozīmē gan kāzās, gan bērēs veikties rituāli. “Ir interesanta filma “Eks Āmens” par bēru izvadītājiem. Filmā kāda sieviete stāsta, ka viņa ir labākā bēru izvadītāja – ja viņai pasūta, lai bērēs visi raud, tad tā arī notiek. Un tad pamatjautājums ir, kas īsti ir bēres? Vai tiešām izrāde tiem, kuri sanākuši atvadīties? Un līdzīgs jautājums ir par kāzām – vai tas ir atrakciju kopums, vai tomēr kaut kas dziļāks. Ja uz šiem jautājumiem nav atbildēts, gan kāzas, gan bēres ir bezjēdzīgas. Mums kāzās bija rituāls "Pāra līdzināšana", ko vadīja folkloras kopa “Delve”. Lai arī mēs bijām jau 36 gadus līdzinājušies un pieslīpējušies, rituāla būtība ir padarīt vīrieti un sievieti attiecībās vienlīdzīgus, savā ziņā veidot vienu veselu organismu. Grūti pateikt, vai kļuvām vēl līdzenāki, bet pašiem šķiet, ka jā,” Jānis uzsmaida Maijai. Viņš turpina, sakot, ka jebkurās attiecībās ir svarīgi, lai pāris domājot līdzīgi, jo tad esot daudz vieglāk skatīties vienā virzienā: “Lai arī mums ar Maiju ir atšķirīgi raksturi, pamatvērtības mums ir vienādas. Un tur tad arī mēs esam – ne tikai vīrs un sieva, bet arī dzīves draugi.” Maija ir pārliecināta, ka ikvienam cilvēkam ar sevi ir daudz jāstrādā - ik dienu visa mūža garumā. Tas palīdzot saprasties ar otru. “Ja tu ar sevi nestrādā un paļaujies uz kādām nejaušībām vai arī vienkārši ļaujies plūsmai, tad var arī nesanākt. Jo kopā dzīvošana ir liels darbs, pret kuru nevar pavirši izturēties, lai otram nedarītu pāri.” 

Maijas Smildziņas-Rēdlihas un Jāņa Rēdliha kāzas fotogrāfijās

 

Mazbērnu aplis

FOTO: Maijas vecākas dēls Kristaps kopā ar Jāni stāda kociņu mazajai Sārai.

Maijas un Jāņa lauku mājās, kas atrodas Mēmelē, jau vairākus gadus pēc Druīdu horoskopa principiem tiek veidots koku aplis – katram mazbērnam savs atbilstošais koks. “Uz apļa, kas ir 12 metrus diametrā, ir sastādīti koki, kas atbilst katra mazbērna dzimšanas dienai. Mūsu kāzu dienā diviem jaunākajiem mazbērniem iestādījām attiecīgi lazdu un osi. Procesa laikā visi mazbērni, kuri ir tikpat dažādi kā šie koki, stāvēja uz apļa. Nu visi desmit koki aug, un tas ir pasakaini skaisti.”

 

Dzimtas ģērboņa radīšana


Ja kāzas notiek pēc tik ilgas kopdzīves, tā esot, ja ne norēķināšanās ar dzīvi, tad vismaz punktu salikšana. Tādēļ kā vēl vienu zīmīgu kāzu sastāvdaļu pāris min dzimtas ģērboņa radīšanu, kuru mazbērni uzvilka karoga mastā. Karoga pamatā ielikts kods par ugunīgu cīņu par savu radošo vēlmju piepildījumu, kura augļi ir apjaušami garīgā sfērā. “Ģērbonis ir dāvana bērniem un mazbērniem, kuru viņi, kā jau jebkuru dāvanu, var lietot pēc saviem ieskatiem. Nav svarīgi, ko viņi ar to tālāk dara, galvenais ir tas, ka mēs esam savu domu un vēsti nodevuši,” teic Maija. 

 

Dāvanas vietā priekšnesums

Maijas Smildziņas-Rēdlihas un Jāņa Rēdlihā kāzās bērni gatavoja priekšnesumus

FOTO: Jēkabs Rēdlihs pūš koka tauri un auklē dēliņu Olafu. 

Maija priecīgi stāsta, ka kāzu ielūgumos mīļajiem norādījuši, ka negaida materiālas dāvanas, bet lūdz sagatavot priekšnesumu par noteiktu tēmu – Jānis un Maija pirms vai pēc 25 gadiem. “Šāds piegājiens radīja daudz brīnišķīgāku savstarpējo komunikāciju, jo viesi jau pirms svinībām piedomāja par mums un mūsu kāzu dienu. Priekšnesumi bija lieliski. Piemēram, Jēcis (Jēkabs Rēdlihs. Aut.) ar savu ģimeni bija izgatavojuši kalendāru “Pēc 25 gadiem” - kas tajā laikā notiks ar katru no mūsu lielās ģimenes. Mēs ar Maiju divdesmit piecus gadus varbūt nenodzīvosim, taču pēc kādiem gadiem desmit jau būs interesanti pavērot, vai un kādas no kalendārā izteiktām prognozēm ir piepildījušās vai izskatās, ka piepildīsies," prāto Jānis.  


Jaunā pāra deja


Maijai un Jānim bijusi jaunā pāra deja, skanot abiem zīmīgai un mīļai grupas “Opus Pro” dziesmai “Mīļā”. “Brīnišķīgākais bija tas, ka mazmeitas ļoti azartiski jau dejas pašā sākumā mums pievienojās. Viņas burtiski ielidoja dejā. Tas bija tik krāšņi un dzirkstoši!” atceras Jānis. Maija uzsver, ka dejai rūpīgi gatavojušies un izdejojuši nākotnes vīzijas. “Negribētos teikt, ka deja, ko bijām iestudējuši, būtu saistīta ar beigām, un tomēr bija gan. Iestudējuma būtība bija tāda, ka mēs uz mīļajiem raugāmies it kā no citas pasaules,” skaidro Jānis, piebilstot, ka dienas noslēgumā Uguns skulptūra turpinājusi caur deju izvīto mūžīgā ceļojuma tēmu.

 

Uguns skulptūra – laiva, kas dodas debesīs

FOTO: Miķelis Rēdlihs aizdedzina Uguns skulptūru. 

Uguns skulptūru veidošana un dedzināšana ir tradīcija, ko Rēdlihu ģimene īsteno katros Saulgriežos jau daudzu gadu garumā un likusies iederīga arī kāzās. Skulptūra bijusi kā milzīga laiva upē uz salas. Pēc aizdedzināšanas tā simboliski devusies debesīs. “Laiva ir jocīgs simbols,” teic Jānis. “Ja mēs runājam par laiku pēc 25 gadiem, tad varam domāt par mūžīgu ceļu, kopīgu ceļojumu. Kas zina, vai tajā pasaulē mēs ar Maiju satiksimies. Runā, ka šamaņi varot sapnī doties uz vienu un to pašu vietu. Kas zina, varbūt mums izdosies sasniegt tik augstu līmeni pēcnāves dzīvē.” 


Autore: Audra Šauere, mammamuntetiem.lv
Raksts publicēts 7. Apr 12:40



 

LAPAS KARTE