"Suns auklīte ir tikai filmās" jeb Ja jaundzimušo mājās sagaida suns

 29. marts 2017 12:00 Līga Brūvere, mammamuntetiem.lv Raksts  skatījumi: 2654

Mājdzīvnieks – suns vai kaķis – savā ziņā ir tāds pats ģimenes loceklis kā bērns vai omīte. Ienākot ģimenē zīdainim – mazam, bezpalīdzīgam cilvēka dzimuma mazulim –, mājdzīvnieks var izjust tieši tādu pašu apjukumu un stresu kā vecākie ģimenes bērni, kuriem ir jāiemācās sadzīvot ar vēl vienu konkurentu uz mammas un tēta laiku un mīlestību. Par to, kas vecākiem jāzina, ja ģimenē, kurā ir suns, ienāk mazs bērns, sarunājamies ar zoopsiholoģi Ingu Cerbuli. 



Foto: Shutterstock.com

Ja suns ir aktīvs, viņam ir jānodrošina pietiekamas fiziskās kustības. Pretējā gadījumā tas aiz garlaicības un bezdarbības ir kā bumba ar laika degli.


Vai dzīvnieks ir jāsagatavo tam, ka ģimenē, kurā viņš dzīvo, ienāks jauns ģimenes loceklis – bērns?
Jā, dzīvniekam jābūt sagatavotam. Vispirms tam ir jābūt veselam, tīram, vakcinētam, brīvam no iekšējiem un ārējiem parazītiem. Nagiem jābūt apgrieztiem, zobiem tīriem. Ja paši neprotat vai nevarat veikt kaķim vai sunim „tehnisko apkopi”, to par maksu izdarīs vetārsts un profesionāls suņu frizieris. Sunim jābūt labi socializētam. Proti, labi socializēts dzīvnieks neizrāda bailes vai agresivitāti, sastopoties ar svešiem cilvēkiem vai neierastām situācijām, viņš ir labi apmācīts un paklausīgs. Ja tas nav darīts agrāk, tad arī pieaugušu suni ar laba kinologa palīdzību var socializēt vēl pirms mazuļa nākšanas pasaulē. 

 

Bērni var izdomāt un dzīvniekam nodarīt tādas lietas, kas vecākiem ne sapnī nerādās! Mana meita divu gadu vecumā centās mūsu sunim „ieštepselēt” nāsīs gludekļa kontaktdakšu. 



Ja suns ir aktīvs, viņam ir jānodrošina pietiekamas fiziskās kustības. Pretējā gadījumā dzīvnieks aiz garlaicības un bezdarbības ir kā bumba ar laika degli. Ideāli, ja suni jau iepriekš var aizvest uz kādu vietu, kur viņš var satikties un kontaktēties ar maziem bērniem. Tas ir jādara uzmanīgi, piedaloties vairākiem cilvēkiem – viens suni kontrolē pie pavadas, otrs paņem klēpī bērnu un ļauj sunim to iepazīt. Svarīgi ir atcerēties, ka suņa vai kaķa tikšanos ar bērnu nekad nedrīkst atstāt pašplūsmā. Nekad nedariet tā, ka saliek abus kopā un gaida, kas nu būs. Bērna tikšanās ar dzīvnieku notiek tikai organizētā, plānotā veidā, vairāku pieaugušo cilvēku uzraudzībā.


Kāds ir mērķis šādai sapazīstināšanai?
Vecākiem jāapzinās, ka dzīvnieks un bērns kopā nenozīmē tikai nebeidzamas izklaides un jautrus momentus. Tie abi kopā rada riska situācijas kā bērnam, tā dzīvniekam. Mazu bērnu nekad un ne uz mirkli nedrīkst atstāt bez uzraudzības kopā ar dzīvnieku. Tas attiecas uz visiem bērniem, kas jaunāki par 10–12 gadiem. Suns mazu bērnu var spēcīgi savainot vai nogalināt. Tas var notikt ne tikai tad, ja suns ir agresīvs, bet arī aiz ziņkāres. Suns zīdaini uztver kā kustīgu, pīkstošu mantiņu. Tāpēc ikreiz, kad suns ar bērnu paliek kopā vienā telpā, vecākiem ir jātur abas acis vaļā. 


Kuras ir riskantākās situācijas?
Visvairāk ir jāuzmanās, kad bērns sāk rāpot un staigāt un tiešā veidā nonāk uz grīdas kopā ar suni vai kaķi. Neļaujiet bērnam traucēt dzīvnieku, kad tas guļ! Dzīvnieks jābaro atsevišķā telpā, kuru var aizslēgt tā, lai tur neienāktu mazulis. Kad dzīvnieks ir paēdis, novāciet gan ēdiena atlikumu, gan arī tukšo bļodu. Laikā, kad pieaugušajiem nav laika uzraudzīt suni vai kaķi kopā ar bērnu, dzīvnieks jāieslēdz atsevišķā telpā. Ja dzīvojat paši savā sētā, suns daļu dienas var pavadīt ārā vai voljerā. Kad bērns paaugas un sāk spēlēties viens sētā, sunim obligāti jābūt ieslēgtam atsevišķā voljerā, kur bērns dzīvniekam nevar piekļūt. Īpaši jāuzmanās tiem vecākiem, kas dzīvo dzīvoklī un kam nav sava pagalma, jo viņu ģimenē mazam bērnam, kas vēl neiet bērnudārzā, ar dzīvnieku dažos kvadrātmetros jāsadzīvo 24 stundas diennaktī.


Vairāk runājam par to, kā pasargāt bērnu, bet vai ir situācijas, kad no mazuļa ir jāsargā dzīvnieks?
Mājdzīvnieks nav mīksta, dzīva rotaļlieta bērnam vai viņa aukle. Suns kā aukle eksistē tikai filmās. Dzīves īstenība ir tāda, ka dzīvnieks ir būtne pati par sevi, kura var jauno ģimenes locekli – bērnu – mīlēt vai nemīlēt, bet jebkurā gadījumā neļaus, ka bērns tam kāpj virsū, rausta aiz astes, atņem ēdienu vai baksta ar pildspalvu acī.

Mūsu paziņu vecais, lādzīgais vācu aitu suns sakoda viņu sešus gadus veco mazmeitu, jo meitene, pretēji vecmātes teiktajam, ievedusi suni savā istabā, uzvilkusi tam savu kleitu un, kad nāca vecmāmiņa, centusies paslēpt drēbju skapī. Šajā brīdī lielais, prātīgais suns vairs neizturēja un iekoda meitenei vaigā un rokā. Kas vainīgs? Suns? Bērns? Ne viens, ne otrs. Vainīgi ir pieaugušie, kas atstāj suni bez uzraudzības kopā ar mazu bērnu.

Ticiet man, bērni var izdomāt un dzīvniekam nodarīt tādas lietas, kas vecākiem ne sapnī nerādās. Mana meita divu gadu vecumā centās mūsu sunim „ieštepselēt” nāsīs gludekļa kontaktdakšu. Es laikā pamanīju briestošo konfliktu, atņēmu meitai gludekli, ieliku suni būrī, un viss beidzās labi. Bet viss beigsies labi tikai tad, ja dzīvnieku un bērnu uzrauga pieaugušais.


Suņu un kaķu uzvedība atšķiras, piedzimstot bērnam?
Par suņu un kaķu uzvedības atšķirībām varētu sarakstīt vairākas grāmatas, bet galvenie riski ir tādi, ka suns varētu bērnam iekost, viņu apgāzt, kaķis varētu iekost, skrāpēt. Suns un kaķis var arī inficēt bērnu ar zarnu parazītiem. Kādreiz ir dzirdēts, ka kaķis čurā bērna gultiņā. Ja mājās ir zīdainis, iesaku dzīvniekus vispār nelaist tajā istabā, kur atrodas bērns.


Vai ir suņu šķirnes, kas ir īpaši nesaderīgas ar jaundzimušo vai zīdaini?
Teorētiski bīstamākas ir tās suņu šķirnes, kas tikušas selekcionētas suņu vai dzīvnieku cīņām, sarga darbam vai cilvēku aizturēšanai. Bīstamāki ir lielie suņi auguma atšķirības dēļ. Bet pastāv arī daudz individuālu atšķirību, tāpēc nevar viennozīmīgi teikt, ka visi lielie suņi, sargsuņi vai cīņu suņi ir bīstami bērnam. Bīstams var būt arī priecīgs, draudzīgs, nekontrolēts suns, kas apgāž un pārbaida mazuli, apgāž ratiņus, nogrūž bērnu pa kāpnēm utt. Tajā brīdī jau vairs nav svarīgi, vai dzīvnieks to izdarīja aiz dusmām vai aiz prieka. 

 

ASV katru gadu no suņu kodumiem iet bojā 20–25 cilvēki, lielākā daļa no tiem ir mazi bērni vai veci cilvēki. Pavisam nesen Lielbritānijā suns kādā ģimenē nokoda zīdaini un smagi sakropļoja divgadīgu puisēnu.



Ja bērnu uzrauga vecmāmiņa vai aukle, dzīvnieks no bērna obligāti jānošķir un jāieslēdz atsevišķā telpā vai jāizliek sētā. Dzīve rāda, ka suns saimnieku klātbūtnē uzvedas labi, bet aukli vai vecmāmiņu neklausa, un veidojas ļoti bīstamas situācijas. Mani šausmina internetā redzētās bildes un video, kur mazs bērns lēkā sunim pa muguru vai sēž virsū. Tā nedrīkst darīt, tas mazulim beigsies ar asarām un dzīvniekam – ar eitanāziju.


Kā mājdzīvnieka vecums ietekmē saskarsmi ar bērnu?
Jauni, aktīvi dzīvnieki ir kustīgāki, varbūt vēl nav tik paklausīgi. Jauna suņa audzināšana un apmācība prasa vairāk laika pretstatā pieaugušam sunim, kas jau zina, kāda ir dzīves kārtība. Savukārt jauni dzīvnieki drīzāk uzņemtu bērnu ar prieku. Veciem ģimenes mīluļiem var būt grūtāk pieņemt izmaiņas ģimenē.


Ja ģimene vēlas iegādāties suni vai kaķi, kad to labāk darīt – pirms bērna piedzimšanas vai pēc?
Labāk dzīvnieku iegādāties pēc bērna piedzimšanas, un tam ir vairāki iemesli. Vispirms jāredz, vai mazuļa audzināšana atstāj laiku tādam hobijam kā mājdzīvnieka turēšana. Dzīvnieks, kas uzaudzis kopā ar bērniem, parasti ir vēlīgāks pret mazajiem nekā tas, kas uzaudzis ģimenē bez bērniem. Jebkurā gadījumā paliek spēkā noteikums, ka vecāki nekad neatstāj mazu bērnu bez uzraudzības kopā ar dzīvnieku. Ģimenēm ar maziem bērniem un bez pieredzes suņu audzināšanā un apmācībā vislabāk piemēroti būtu neliela auguma, izteikti mierīgi, labestīgi suņi.
 

Varbūt jums ir piemēri situācijām, kad mājdzīvnieks ir apdraudējis bērnu, ja pirms tam viņš nav bijis sagatavots šādām pārmaiņām. Varbūt tieši pretēji – izveidojas īpaša draudzība vai suns ir kā auklīte.
Gaidot bērna ierašanos, dzīvnieks ir jāapmāca un jāsocializē. Bet ir jāsaprot, ka neviens dzīvnieks neļaus sev darīt pāri. Pašsaglabāšanās instinktu neviens nav atcēlis. Bērns un suns var veidot draudzību, ja gudri un rūpīgi vecāki tam rada priekšnoteikumus. Tas nenotiks pats no sevis. Suņi ir auklītes tikai filmās. Sunim pašam ir vajadzīga aprūpe un „auklīte”, kas viņu apmāca, spēlējas ar viņu, ved pastaigās, savāc kakas, ved uz paklausības nodarbībām, ķemmē un mazgā, dzīvoklī satīra viņa spalvas.


Vai ir atšķirība paredzamajā uzvedībā, ja dzīvnieks dzīvo ārā vai ir istabas mīlulis?
Uzvedību paredzēt nav iespējams. Iespējama ir tikai apmācīšana, kontrole un uzraudzība. Jebkura bērna kontaktēšanās ar dzīvnieku notiek tikai vecāku uzraudzībā. Turklāt vajadzīgi ir divi cilvēki – viens pie pavadas kontrolē dzīvnieku, otrs tur klēpī bērnu. Ja suns izrāda pārlieku satraukumu, nepakļaujas komandām, izrāda bailes, agresiju vai nepatiku pret mazuli, kontaktu pārtrauc un bērnu no suņa norobežo. Protams, kad mājās ierodas zīdainis, vecākiem būs vieglāk, ja dzīvnieks daļu dienas var pavadīt ārā.


Vai ir bijušas situācijas, kad ir jāizvēlas – suns/kaķis vai bērns? Kādi ir neatrisināmie konflikti, apdraudējumi?
Jā, ir tādas situācijas. Ja bērnam ir alerģija pret dzīvnieku vai ja dzīvnieks baidās no bērna vai izrāda nepatiku pret viņu. Ir samērā daudz suņu un kaķu, kam bērni nepatīk un, par spīti mūsu pūlēm, arī nekad nepatiks. Tādā situācijā ir drošāk un vieglāk meklēt dzīvniekam citas mājas.



Ieteikumi ģimenēm ar maziem bērniem
Ir daži zelta likumi, kas attiecas uz ģimenēm bez lielas pieredzes suņu audzināšanā, sevišķi ģimenēm ar maziem bērniem:

• nekad neatstāj zīdaini vai mazu bērnu bez uzraudzības kopā ar suni. Ja tev jāiziet no istabas, ņem līdzi vai nu suni, vai bērnu. Visbiežāk suņi sakož mazus bērnus situācijās, kad nav klāt neviena pieaugušā;

• pārsvarā suņi sakož seju un rokas. Biežāk sakož zēnus vecumā no 5 līdz 12 gadiem.

• visbiežāk apkārtējie zināja, ka suns varētu kost, bet neko nedarīja, lai novērstu nelaimi. Ieņem aktīvu pozīciju un neklusē, ja briest bīstama situācija;

• māci bērnam netraucēt suni, kad tas ēd vai guļ. Un uzraugi, lai mazais šo likumu ievēro;

• kad suns dodas prom no bērna, māci bērnam, ka sekot sunim nedrīkst. Ja suns dodas prom, tas nozīmē, ka viņš tajā brīdī nevēlas ar bērnu kontaktēties;

• māci bērnam, ka suņa riešana, rūcieni un zobu rādīšana nozīmē briesmas;

• izvēloties suni – ģimenes draugu, dod priekšroku mierīgiem, draudzīgiem, viegli apmācāmiem suņiem, kas ir maza vai vidēja auguma. Izvairies no suņu šķirnēm, kurās attīstīta agresivitāte pret cilvēkiem vai dzīvniekiem;

• apzinies, ka ne katrs suns piemērots iesācējam un ģimenei ar maziem bērniem. Apzinies, ka mīļš bērnu draugs un nikns sargs nebūs viens un tas pats suns;

• neliec bērnam sodīt suni. Suns var pieņemt sodu no pieaugušā, bet aktīvi pretoties bērnam;

• visrūpīgāk suņa izvēle jāapsver ģimenēm, kas dzīvo nelielā dzīvoklī daudzdzīvokļu namā. Tavam bērnam ar suni dažos kvadrātmetros būs jāsadzīvo 24 stundas diennaktī. Kaimiņiem ar suni vienā namā un vienā pagalmā būs jāsadzīvo visu suņa mūžu;

• ja suni liec citā istabā, tā jāaizslēdz vai jāierīko bulta bērnam nesniedzamā augstumā;

• baro suni atsevišķā telpā, tūlīt pēc ēšanas novāc viņa bļodu ar pārpalikumu;

• ja nav laika suni un bērnu uzraudzīt, tie jāizšķir. Suni var uz laiku izlikt sētā vai ielikt citā telpā. Istabas durvis jāaizslēdz vai arī durvīm jāierīko krampītis bērnam nesasniedzamā augstumā;

• apzinies, ka aukle, vecmāmiņa utt. nevar tavas prombūtnes laikā vienlīdz labi uzraudzīt gan bērnu, gan suni. Cilvēks bez pieredzes saskarsmē ar suni var laikus nenovērtēt, ka briest konflikts starp viņu un bērnu;

• esi sevišķi uzmanīgs, ja pie jums atnāk ciemiņi ar bērniem. Suns pret svešiem bērniem var izturēties pilnīgi citādi nekā pret jūsējiem. Ir arī gadījumi, kad mājas suns sakož mazos ciemiņus, jo noturējis bērnu kopīgās rotaļas par „svešo” bērnu uzbrukumu „saviem” bērniem. Bieži vien ciemiņi uzskata, ka viņu bērnu drošību no suņa citu mājās automātiski nodrošinās mājas saimnieki, savukārt mājinieki cer, ka ciemiņi savus bērnus pieskatīs paši. Līdz ar to iznāk, ka bērnus nepieskata neviens, un tie traucē vai kaitina suni. Ja nevienam nav laika suni uzraudzīt, dzīvnieks uz ciemošanās laiku jāieliek atsevišķā telpā vai būrī;

• uzmanies no nikniem ķēdes suņiem un sargā no tiem bērnus. Bērni nenovērtē, cik tālu stiepjas suņa ķēde. Ap ķēdes perimetru var ierīkot žogu ar brīdinājuma zīmēm;

• ja nikns suns ir iežogojumā, vārtiņi jāaizslēdz, lai tur neiemaldītos bērni. Žogam jābūt tik augstam, ka bērni tam nevar tikt pāri.

• visiem suņu īpašniekiem jāpārlasa MK Noteikumi Nr. 266.

• lai izvairītos no uzvedības problēmām, tajā skaitā agresijas, izvēlies saviem dzīves apstākļiem un pieredzes
līmenim piemērotu dzīvnieku un dod sunim aktīvu, pilnvērtīgu dzīvi: socializāciju, apmācību, kontaktu ar cilvēkiem un sugas brāļiem, fizisku slodzi, pārmaiņas, garīgu stimulāciju, saprātīgu saimnieka kontroli un uzraudzību.

 

 

Izglītojošs žurnāls “Topošajām Mammām un Tētiem”

Fonds “Mammām un Tētiem” sācis izdot žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem ar mērķi sniegt izglītojošu, uz pētījumiem bāzētu informāciju par priekšnosacījumiem veselīgai grūtniecībai, par dzemdību norisi, pāra attiecību stiprināšanu laikā, kad ģimenē ienācis bērniņš, un drošu, pareizu jaundzimušā aprūpi.
Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un dzemdniecības iestādēs.

lejuplādēt PDF formātā

atvērt lasīšanai online

 
Iepriekšējie numuri:


0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk