Ko visbiežāk tētis vaicā advokātam, ja laulība tiek šķirta?

 14. marts 2017 11:45 Raksts  skatījumi: 1934

Kādi jautājumi vai problēmas/situācijas ar kurām visbiežāk pie advokātiem vēršas vīrieši, šķirot laulību, kurā ir bērni? Atbild zvērināta advokāte Jevgenija Tverjanoviča-Bore.



Foto: Shutterstock.com

Civillikums noteic, ka vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt.


 

Ideāli, ja bērns piedzimst ģimenē, kurā ar tās harmonisku attīstību nodarbojās vienlīdz abi vecāki. Taču mūsu pasaule nav perfekta, un dažreiz vecāki nolemj šķirties. 

Tiesā lietā par laulības šķiršanu prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, izspriežami vienlaikus. Šādi prasījumi, kas attiecas uz bērnu ir strīdi par: 
1) aizgādības noteikšanu (kopīgā vai atsevišķā); 
2) saskarsmes tiesības izmantošanu tam vecākam, ar kuru bērns nedzīvos ikdienā; 
3) uzturlīdzekļiem bērnam.

Manā praksē galvenās problēmas, ar kurām pie advokāta vēršas vīrieši, šķirot laulību, kurā ir bērni, ir šādi:

1. Māte vai tēvs?
Nozīmīga problēma, ar kuru vīrieši vēršas pie advokātiem, ir jautājums, ar kuru no vecākiem bērns paliks pēc laulības šķiršanas. Gadījumos, ja vecāki ir vienojušies, strīds par to nepastāv. Savukārt domstarpības izšķir bāriņtiesa un tiesa, ceļot attiecīgo prasību.


Latvijas Republikas Civillikums (turpmāk – Civillikums) līdzsvaro tēva un mātes lomu un nozīmi bērna tiesībās, taču tiesu praksē pamatā ir sastopami nolēmumi par labu mātei. Tas primāri ir saistīts ar ANO Ģenerālās asamblejas pasludināto Bērnu tiesību deklarācijas 6. principu. Šīs princips noteic, ka mazgadīgs bērns nav atšķirams no savas mātes, izņemot gadījumus, kad uz to spiež sevišķi apstākļi. Protams, šīs princips nav imperatīvs un paredz izņēmumus, kā arī dod bērna mātei priekšrocības tiesības tikai tajā gadījumā, ja vecāku objektīvās iespējas nodrošināt nepieciešamos apstākļus bērna pilnvērtīgai attīstībai, vecāku subjektīvās iespējas un bērna subjektīvā attieksme pret vecākiem ir līdzīga vai pilnīgi vienāda. 

Apstāklis, ka bērna tēvam ir augstāks ienākumu un dzīves līmenis autonomi nevar kalpot par pamatu bērna dzīvesvietas noteikšanai pie tēva.

Šajā sakarā ir jāuzsver, ka saskaņā ar ANO Konvencijas par bērna tiesībām 12. pantu, bērna uzskatiem tiek veltīta pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei. Civillikums noteic, ka vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt. Latvijas tiesu praksē sastopamas atziņas, ka šīs bērna vecums var būt no septiņu gadu vecuma, taču katru gadījumu izskata individuāli. Izvērtējot jautājumu par bērna dzīvesvietu, vienlīdz svarīgi noskaidrot, ar kuru no vecākiem bērnam ir ciešākā emocionālā saikne. 


Bērna intereses jebkurā situācijā ir primāras un tiesai, izšķirot strīdu, jāvadās no bērna tiesību aizsardzības viedokļa, nevis no vecāku vēlmju apmierināšanas aspekta. Piemēram, apstāklis, ka bērna tēvam ir augstāks ienākumu un dzīves līmenis autonomi nevar kalpot par pamatu bērna dzīvesvietas noteikšanai pie tēva. Rezumējot, secināms, ka gadījumi, kad bērna dzīvesvieta ir noteikta pie tēva, ir ārkārtīgi reti, un pamatā tie ir saistīti ar bērna mātes antisociālo uzvedību, kas nodara kaitējumu bērna harmoniskajai attīstībai. 

2. Saskarsmes ar bērnu izmantošanas kārtība vai bērna māte liedz tikties ar bērnu.
Laulības šķiršana pēc savas būtības ir smags emocionāls process visiem iesaistītājiem. Tomēr, ilgstoši nerisinot problēmas, dzīvojot ģimenē, kurā starp vecākiem ir konfliktējošas attiecības, primāri cieš bērns. Šāda vecāku uzvedība attiecībā uz bērnu atzīstama par emocionālo vardarbību. Nereti gadījumos, ja laulības šķiršanas iniciators ir vīrietis, sieviete jūtas sāpināta. Diemžēl šādās situācijās sievietes aizvainojums ir tik dziļš, ka bērns var kļūt par līdzekli bijušā vīra manipulācijai. Nereti sievietes noskaņo bērnu pret tēvu, kā rezultātā bērns izsaka nevēlēšanos tikties ar tēvu. Tas notiek bērna psiholoģisko pārdzīvojumu iespaidā. Bērns šādās situācijās, pirmkārt, negrib sāpināt un sarūgtināt māti, otrkārt, bērns domā, tēvs ir slikts, viņš “mūs ir pametis”. Šeit ir jāatgādina, ka atbilstoši Civillikumam bērnam ir tiesības tikties ar abiem vecākiem. Turklāt attiecību uzturēšana ar bērnu ir ne tikai abu vecāku tiesības, bet arī pienākums, lai nodrošinātu bērna fizisku, psiholoģisku un garīgu attīstību. 

 


LASI ARĪ: Vai tiesāties par bērna aprūpi? Kāda ir likumā noteiktā kārtība

Tēvs nemaksā tiesas noteiktos uzturlīdzekļus. Vērsties Uzturlīdzekļu garantijas fondā vai pie tiesu izpildītāja?

Kādus apstākļus vērtē bāriņtiesa, lemjot par bērna aizgādniecību šķiršanās gadījumā



Šķirot laulību, prasības pieteikumā norādams, vai puses ir vienojušas par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību. Gadījumos, ja pastāv strīds, tiesa pieprasa atzinumu bāriņtiesai, kāda saskarsmes kārtība ir atbilstoša bērna interesēm. Manā praksē bija gadījumi, kad, tēva ilgstošās prombūtnes (seši mēneši) dēļ, starp bērnu un tēvu bija pārtraukta emocionālā saikne. Šādos gadījumos bāriņtiesa var sniegt atzinumu, ka emocionālās saiknes atjaunošanai ir nepieciešams saskarsmi realizēt pakāpeniski. Ko tas nozīmē? Saskaņā ar Civillikuma normām tiesa, ciktāl tas atbilst bērna interesēm, saskarsmes tiesību var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē vai bāriņtiesas ieteiktā noteiktā vietā, vai noteikt pienākumu noteiktā laikā kopā ar bērnu ierasties bāriņtiesā. Atsevišķos gadījumos tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams.


Strīdu gadījumos, ceļot tiesā prasību par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, nepieciešams maksimāli precīzi un konkrēti atrunāt saskarsmes ar bērnu izmantošanas kārtību un vecāku savstarpējo saziņas veidu. Prasībā iekļautajai atrunai par saskarsmi “vecākiem savstarpēji vienojoties” bieži vien ir tikai deklaratīvs raksturs, jo “vienoties” mēdz būt galvenā vecāku problēma. 


Ar 2015. gada grozījumiem normatīvajos aktos ir ieviests regulējums tiesas nolēmumu par aizgādības un saskarsmes tiesībām izpildes nodrošināšanai. Proti, gadījumos, kad tiesas nolēmums no vecāka puses netiek pildīts, tiesā iespējams izprasīt izpildu rakstu un iesniegt to tiesu izpildītājam. Tiesu izpildītāja uzdevums šajā procesā ir kontrolēt tiesas nolēmuma izpildi un veikt darbības saskarsmes tiesību pārkāpuma novēršanai. Taču jāatceras, ka tiesu izpildītājs saskarsmes tiesību pārkāpumu kā faktu var fiksēt tikai gadījumos, kad saskarsmes tiesību izmantošanas kārtība ir konkrēti atrunāta tiesas nolēmumā (piem., katras mēneša otrās brīvdienas bērns pavada ar tēvu; ar tēvu sagaida Jauno gadu, ar māti – Ziemassvētkus utt.). 
Bērna vecākiem jāatceras, ka, savlaicīgi nerisinot savstarpējās konflikta attiecības ģimenē, bērns kļūst par emocionālās vardarbības upuri. Tas rada emocionālu spriedzi, apdraudot vai ietekmējot bērna vecumam atbilstošu emocionālo attīstību, kā arī nopietnus emocionālus traucējumus tālākā dzīvē, piemērām, grūtības mācībās, adoptēties konkrētajā vidē, veidot attiecībās ar cilvēkiem utt. Savukārt savlaicīga konsultācija pie advokāta ir efektīvs veids jebkura juridiskā strīda risināšanai un atbrīvošanai no nepamatotām negatīvām emocijām.

 

Par ģimenes tiesībām var uzdot jautājumus mūsu ekspertiem - Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas advokātiem. 



Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Kategorijas

Viedokļi