Grīdas segums bērnistabā. Kādas ir dažādu materiālu priekšrocības?

Bērniņa ienākšana ģimenē tai liek mainīt ne vien savu dienas režīmu un paradumus, bet arī mājokļa iekārtojumu un apdari, īpaši, ja bērnam tiek atvēlēta atsevišķa telpa.

Bērni daudz laika pavada uz grīdas, tāpēc lietderīgi ieklāt tādu materiālu, kas ir viegli uzkopjams

FOTO: Shutterstock.com

Bērni daudz laika pavada uz grīdas, tāpēc lietderīgi ieklāt tādu materiālu, kas ir viegli uzkopjams

Iekārtojot istabu bērnam, vienmēr tiek ieteikts ņemt vērā drošības noteikumus, veselības faktorus un apdares materiālu ekoloģiskumu. Šīs lietas jo īpaši svarīgas, arī izvēloties dekoratīvo segumu bērnistabas grīdai, jo bērns vecumā līdz trim gadiem lielāko dienas daļu (izņemot zīdaini) pavada, rotaļājoties uz grīdas, nevis sēžot krēslā vai dīvānā kā pieaugušie. Vecākiem visvienkāršākais veids, kā saprast, kāda ir jau esošā grīdas plakne konkrētajā mājoklī un kā to uzlabot, ir nolaisties četrrāpus un nedaudz laika pavadīt bērna līmenī. Tikai tā iespējams sajust, vai grīda ir pietiekami silta, mīksta, vai tā nav slidena, vai uz tās neuzkrājas daudz putekļu un vai tā neizdala kādu nepatīkamu smaku. Šie ir tie faktori, kas būs svarīgi arī bērnam.
 

Mīkstais grīdas segums, lai arī kluss un silts, nav tas labākais risinājums, jo ļoti pieput, un to arī grūti kopt. Aizbildinājums, ka segumu iespējams katru dienu izsūkt ar putekļsūcēju, nederēs, jo putekļi uz šāda grīdas seguma uzkrājas ne vien 20 cm attālumā no grīdas (tieši tajā līmenī, kurā atrodas bērns rāpojot), bet arī zem tā, kur tie ar laiku izveido ļoti labu vidi putekļu ērcīšu attīstībai. Turklāt dabiskie segumi var radīt alerģiskas reakcijas, bet sintētiskie piesaista statisko enerģiju.


Linolejs ir pietiekami lēts un viegli kopjams materiāls. Uz tā neuzkrājas putekļi un tas ir arī pietiekami silts. Ja izvēlas klājumu ar reljefu, nodrošina arī neslīdošu virsmu. Tomēr sintētiskie materiāli var izdalīt bērnam kaitīgas vielas. Ja tiek izlemts par labu linolejam, ieteicams izvēlēties dabisko linoleju, kas ir videi un bērnam draudzīgāks, toties dārgāks. No praktiskā viedokļa izdevīgas ir linoleja flīzes, no kurām iespējams veidot krāsainus zīmējumus uz grīdas, kā arī nomainīt tikai atsevišķu flīzi, nevis visu segumu, ja gadījies grīdu sabojāt.
 

Lamināts ir pietiekami ekonomisks, izturīgs, silts un kluss (ja lieto atbilstošu izolāciju zem tā) materiāls, ko var izmantot bērn­istabā. Tikai ieteicams izvēlēties labas kvalitātes, 31. vai 32. klases laminātu un pievērst uzmanību, kāda veida izolācija tiek izmantota (vai nesatur ķīmiskas izejvielas, kas var radīt alerģiskas reakcijas).


Koks ir dabisks materiāls, līdz ar to bērnam draudzīgs. Nav jābaidās par alerģiju un putekļiem. Toties to grūtāk kopt, un bērna rotaļas to var arī sabojāt. Te nu jāizsver, kas svarīgāks – bērna veselība vai grīdas kvalitāte ilgtermiņā… Protams, bērn­istabā nav jāklāj parkets, bet grīdas dēļi varētu būt itin labs risinājums. Tikai atkal jāpievērš uzmanība, ar kādu laku, eļļu vai beici koks tiek apstrādāts (sintētiski materiāli var izraisīt alerģiju).

Reklāma
Reklāma


Korķa grīda nav īpaši populāra, tomēr tā ir ideāla bērnistabas prasībām. Jāsaka gan, ka tā ir salīdzinoši visdārgākā izvēle, tomēr ideāli atbilst pilnīgi visām vajadzībām – tā ir silta, droša – pietiekami mīksta kritieniem, bet pietiekami izturīga kalpošanā, nebaidās no ūdens. Turklāt tā neuzkrāj putekļus un ir pilnīgi dabiska.
 

 

 

Avots: