Pētnieki: Izglītības kvalitāte Latvijā krīt reformu trūkuma dēļ

Vēl pirms astoņiem gadiem Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi 49 valstu konkurencē auga visstraujāk. Turklāt ne tikai matemātikā, bet visās satura jomās bijām labākie. Apsteidzām pat Honkongu, Vāciju, britus un Japānu. Taču tagad izaugsme, piemēram, lasīšanā apstājusies līdzīgi kā Polijā, Čīlē, Indonēzijā. Turpretim Igaunijai skolēnu sasniegumiem līkne ir augšupejoša.

Latvieši var… Igaunijā
Uz jautājumu, kāpēc tā notiek, LTV atbildes meklēja gan Latvijā, gan arī Igaunijā. Un tas izvērtās stāstā par to, kā var arī latvieši… šoreiz par to, kā latvieši var Igaunijā.

Igaunijas izglītības sistēmā latviešiem ir nozīme. Ne tikai tāpēc, ka igauņu izglītības ministre Mailisa Repsa ir precēta ar latviešu vīru un stāstīja, ka viņu pieci bērni visai daudz laika mēdz pavadīt Latvijā. Bet arī tāpēc, ka Igaunijas OECD izglītības pētījumu programmu jeb tā saukto PISA vada latviete, kas savulaik aizprecējusies ar igauni.
Latvieti Gundu Tiri Igaunijā pazīst teju vai katrs. Viņa jau desmit gadus pēta datus, komentē rezultātus un konsultē par uzlabojumiem.

Pētnieki abās robežas pusēs secina, ka Latvijā arvien vēl izglītībai vajadzīgā nauda aiziet nevajadzīgu skolu uzturēšanā.
 

Atsevišķi strādā ar talantīgajiem un atpalicējiem
Par Igaunijas spožo rezultātu arvien biežāk padomus prasa ārzemnieki. To darīja arī Latvija. Atbilde ir – vairāk un atsevišķi jāstrādā ar talantīgajiem skolēniem un vairāk un atsevišķi ar atpalicējiem.
Tiem palīdz par Eiropas naudu izveidoti speciāli atbalsta centri katrā Igaunijas rajonā.

Rezultātu pamats – reformas
To pašu amatu, ko Gunda Tire Igaunijā, Latvijā pilda Andris Kangro, starptautiskā pētījuma vadītājs Latvijā, Latvijas Universitātes profesors.

Viņš atzīst – tolaik, kad priekšgalā bija Latvija, starptautiskie pētnieki novērtēja, ka veiksmes pamats ir reformas.

Un vēl – pētnieki abās robežas pusēs secina, ka Latvijā arvien vēl izglītībai vajadzīgā nauda aiziet nevajadzīgu skolu uzturēšanā.
 

Motivēšana un centība
Tam līdzi nāk arī skolu un skolēnu motivēšana – gribēt būt labāko vidū. Igaunija savējos cenšas iedvesmot.

“Mēs sakām – tu esi izvēlēts pārstāvēt Igauniju PISA testā. Un mēs viņiem dodam diplomus, un mēs viņiem dodam konfektes, ka viņi to dara – mazu “gotiņu”. Un viņi ir ļoti laimīgi tādā ziņā, ka viņi to uztver kā lepnuma lietu. Ja par to runā un tā ir populāra lieta, tas ir tā kā futbolkomanda – mēs esam Igaunijas futbolkomanda,” stāsta Gunda Tire.

Bet Latvijā pētnieki pamanījuši fenomenu – tieši spējīgāko skolēnu grupā pietrūkst centības būt vēl labākiem.

Kāpēc tā ir? “Grūti pateikt. Varbūt mēs negribam, ka mums ir augsti rezultāti? Varbūt neviens to negrib? Skolās negrib, skolēni negrib, ka viņiem ir ļoti augsti rezultāti, skolotāji negrib, ka skolai ir ļoti augsti rezultāti? Tā jau gribētu, bet vai tāpēc ir vērts mocīties? Varbūt nav vērts saspringt, jo man tāpat ir labi? Jo kāda atšķirība, vai es skolā dabūju 9 vai 10? Tāpat būs labi! Tāpat es tikšu augstskolā Latvijā, kur es esmu iecerējis. Arī šāds dīvains paradokss parādās,” norāda LU Izglītības pētniecības institūta direktors Andrejs Geske.

Avots: www.lsm.lv