Iesaki ārstu:

  •   Vērtējums: 4/5
    Violeta Fodina

    Ļoti jauka daktere...Ginekoloģijas jomā un neauglības risināšanai...

Skatīt visus ārstus

Bērnu anekdotes. Labākajiem - balvas!

Onkuli, tu esi zaglis!

Mūsu trīsgadīgais dēls šobrīd ir aizrāvies ar policijas darbu un lomu spēlēm. Mājās esam runājuši, ko dara policisti, un dēls to labprāt izspēlē dažādās situācijās. Reiz kāpņutelpā satikām kaimiņu, uzsākām sarunu un pēkšņi dēls svarīgā balsī paziņo: "Onkuli, tu esi zaglis, tu nozagi man maku!" Es nobālēju, bet kaimiņš acīm

Skatīt visus jokus

Bērnu sarunvārdnīca

  •  

    Logs

    vo, Dāvis, 2 gadi

    dū vā, Lelde, 1 gads

  •  

    Mērkaķis

    mēķis, Elizabete, 2 gadi

    kks, Undine, 1 gads

  •  

    zīmēt

    miest, Valters, 2 gadi

    mīzēt, Gunārs, 3 gadi

» Uzvedība un audzināšana

Kāds bērnudārzā, tāds dzīvē. Pētījums atklāj, ka bērna sociālās prasmes izpaužas jau ļoti agrīnā vecumā

Raksts / Uzvedība un audzināšana | Skatījumi 12641

Katrs vecāks zina, ka ir pareizi bērnam mācīt dalīties, būt draudzīgam, spēt  atrast kopīgu valodu ar rotaļbiedriem; ka ir jāiemāca bērnam tikt galā ar dusmām, skumjām un bēdām. Bet vai visi vecāki apzinās, cik ārkārtīgi svarīgas šīs prasmes ir ilgtermiņā, sākot dzīvot pieauguša cilvēka dzīvi? 

Ar katru gadu arvien vairāk emocionālās un sociālās prasmes novērtē arī uzņēmumu vadītāji, kas priekšroku dod darbiniekiem, kuriem ir ne tikai liela zināšanu bagāža, bet arī spēja sastrādāties ar kolēģiem un klientiem.
Foto: Shutterstock.com

Zinātniskā izdevumā “American Journal of Public Health” pirms kāda laika publicēti dati par kādu apjomīgu pētījumu, kas ilga 20 gadus un kurā piedalījās ap 800 bērnu sākot no bērnudārza vecuma līdz apmēram 25 gadiem. 

Pētījumā atklāja saikni starp bērna sociālajām prasmēm bērnudārzā un to, cik labi viņiem veicās kā pieaugušajiem. Bērni, kas bija izpalīdzīgi un dalījās bērnudārzā, bija ar lielāku potenciālu absolvēt koledžu un iegūt labu darbu jau 25 gadu vecumā. Bērniem, kuriem bija problēmas konfliktu risināšanā, kas neprata dalīties un sadarboties, kuriem bija disciplīnas problēmas, biežāk nepabeidza vidusskolu vai koledžu, viņiem biežāk bija problēmas ar apreibinošo vielu lietošanu un konflikti ar tiesībsargājošām iestādēm.


Emocionālās prasmes var iemācīties
Pētnieki no Pensilvānijas Universitātes izanalizēja 1991. gadā veikto bērnudārznieku sociālo prasmju novērtējumu. Bērni tika vērtēti pēc tādām prasmēm, kā spēja uzklausīt citus, dalīties ar savām mantām, prasmēm risināt problēmas ar vienaudžiem, izpalīdzība. Katru bērna prasmi novērtēja skalā no 0 līdz 4 nozīmēja. Jo augstāka atzīme, jo labākas sociālās prasmes un uzvedība.

Atšķirībā no IQ, kas ir iedzimts prāta spēju rādītājs un dzīves gaitā ir maz ietekmējam, emocionālā inteliģence (EI) un sociālās prasmes ir apgūstamas. 



Pēc tam pētnieki analizēja, kas notika ar šiem bērniem 20 gadu vecumā - viņi ir pabeiguši vidusskolu, vai viņiem ir darbs, vai viņi ir vai nav pārkāpuši kādu likumu, vai lieto apreibinošas vielas, kāda ir viņu garīgā veselība. Ar katru punktu, ko bērns bija ieguvis bērnudārznieka vecumā, pieauga iespējamība, ka viņš iegūs izglītību, un ar 46% lielāku iespējamību tiks pie darba līdz 25 gadiem. Jo mazāk bija punktu, jo lielāka iespēja bija tikt arestētiem, pievērsties alkoholismam, kļūt par sociālo pabalstu saņēmēju. 


Labā ziņa ir tā, ka sociālās prasmes var tikt iemācītas un apgūtas. Ja bērns sākumā ir saņēmis mazu punktu skaitu, tas tomēr vēl nav spriedums tālākajai dzīvei. Bērniem var tikt iemācītas labas sociālās un emocionālās prasmes gan skolā, gan ģimenē.


Atšķirībā no IQ, kas ir iedzimts prāta spēju rādītājs un dzīves gaitā ir maz ietekmējam, emocionālā inteliģence (EI) un sociālās prasmes ir apgūstamas. Jo agrāk tām pievērsīs uzmanību, jo labās būs rezultāts. Zinātnieki uzskata, emocionālā inteliģence dzīves gaitā spēlē daudz lielāku lomu nekā IQ un konkrēti iemācītas zināšanas. 
 

"Tradicionāli mēs daudz vairāk fokusējamies uz akadēmiskajiem sasniegumiem. Tomēr katrs nākamais pētījums atklāj, ka akadēmiskie sasniegumi ir tikai daļa no dzīves veiksmes," komentē pētījuma vadītājs Deimons Džounss. Ar katru gadu arvien vairāk emocionālās un sociālās prasmes novērtē arī uzņēmumu vadītāji, kas priekšroku dod darbiniekiem, kuriem ir ne tikai liela zināšanu bagāža, bet arī spēja sastrādāties ar kolēģiem un klientiem. 

Kā iemācīt emocionālo inteliģenci? 
Uzņēmuma “EQtainment” dibinātāja Sofija Dikensa radīja speciāli galda spēļu sēriju, kas orientēta uz to, lai bērniem nodarbinātu “sociālos un emocionālos muskuļus”.

  • "Šīs prasmes ir ļoti vienkārši uzlabojamas. To var darīt mājās, mašīnā, veikalā katrs vecāks.  Vecāki var spēlēt tādas spēles kā "Sarkanā gaisma, zaļā gaisa" vai "Sālsstabus", kas palīdz bērniem kontrolēt savu ķermeni un emocijas, kā arī vadīt domas.
     
  • Vēl viens veids, kā veicināt bērnos empātiju un emocionālo inteliģenci, ir lasīt kopā grāmatas. "Kad lasāt grāmatu kopā ar savu bērnu, uzdodat viņiem jautājumus par to, kā viņiem šķiet, kā jūtas galvenais varonis? Kas liek galvenajam varonim darīt to, ko viņš dara? Ko tavs bērns darītu galvenā varoņa vietā?"
     
  • Ļoti laba multiplikācijas filma, kas palīdz saprast, kas ir emocijas, ir "Inside out" (latviešu valodā filmas nosaukums "Prāta spēles". Recenzinu lasi šeit) Tie ir pirmie soļi emociju izpratnes pasaulē. 

Raksts publicēts 13. Feb 17:00



 

LAPAS KARTE