Cik maksā zobu pasta Vācijā, Somijā un Latvijā? Saņemam otrās šķiras preces, par kurām tāpat maksājam dārgāk

Tieši Slovākijas Patērētāju aizsardzības asociācijas pētījums beidzot pierādīja, ka Austrumeiropas valstīm tiek piegādātas zemākas kvalitātes jeb otrās šķiras preces. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs savulaik skaidroja, ka ražotāji rietumu tirgum piegādā kvalitatīvāku un dārgāku produkciju, jo tur ir maksātspējīgāki pircēji, taču vienkārša ielūkošanās lielveikalu produktu katalogos liecina par ko citu.

Neveicot īpaši dziļu pētījumu, bet gan pircēja acīm apskatot cenas Rietumeiropas valstu un Latvijas lielveikalos, secinām, ka par savām otrās šķiras precēm maksājam vairāk.

FOTO: Shutterstock.com

Neveicot īpaši dziļu pētījumu, bet gan pircēja acīm apskatot cenas Rietumeiropas valstu un Latvijas lielveikalos, secinām, ka par savām otrās šķiras precēm maksājam vairāk.

 

Arī Latvija – otrās šķiras tirgus
Jau iepriekš ziņots, rietumvalstu firmas Latviju un citas Austrumeiropas valstis uzskata par „otrās šķiras” tirgu un mums pārdod preces ar būtiski zemāku kvalitāti. Rietumos tas pats zīmols ir daudz augstākā līmenī. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs portālam Kasjauns.lv teica, ka ražotāji Rietumu tirgum piegādā kvalitatīvāku un dārgāku produkciju, jo tur ir maksātspējīgāki pircēji: „Tāpēc viens un tas pats produkts var būt ar atšķirīgu kvalitāti. Pats esmu pārliecinājies, ka veļas pulveris no Vācijas ir pat trīs reizes efektīvāks.”

Konkrētajā veikala „Sky” reklāmā bija minēts, ka Polijā ražotajā saldajā krēmā „Nutella” izmantots 6,6% vājpiena pulveris, bet Vācijas ražojumā – 7,5%. Polijā fasētā siera „Mozarella” iepakojumā ir piecas siera šķēles, bet Vācijā – septiņas šķēles. Lietuvā ražotajā dzērienā „Schweppes” ir divi procenti citronu sulas, bet Vācijā – trīs procenti.

 

Cenas liecina par ko citu
Slovākijas patērētāju aizsardzības asociācija šādu situāciju konstatēja 2011.gadā, ar pētījuma rezultātiem satricinot Austrumeiropas valstis. Tika pārbaudīti vairāki produkti un secināts, ka, piemēram, dzērienam „Coca-Cola”, kuru pārdod Austrumeiropā, pievieno lētākas sastāvdaļas nekā produkcijai, ko pārdod, piemēram, Vācijā un Austrijā. Tāpat tas attiecas arī uz citiem produktiem, piemēram, „Tchibo”, Nestle” un „Kraft Foods”, kuru ražotie produkti Rietumeiropā esot augstākas kvalitātes. Paši uzņēmumu pārstāvji gan to vienmēr nolieguši.

Vadoties pēc tā, ko savulaik teicis Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Danusevičs, varētu noprast, ka par Austrumeiropas tirgum domāto mazāk kvalitatīvo produkciju mēs vismaz maksājam mazāk nekā vācieši vai francūži par pirmšķirīgu preci. Taču, iejūtoties vidusmēra pircēja lomā, var pārliecināties, ka tas tā nebūt nav. Aplūkojot Vācijā populārās lielveikalu ķēdes „Real” un Francijā izplatīto veikalu „Auchan” produktu un akciju katalogus, kļūst skaidrs, ka tā paša ražotāja produkti Latvijā populārajos veikalos „Rimi” un „Maxima” bieži vien ir nopērkami par ievērojami lielākām summām.

 

Uzkodas – Čipsi „Pringles”

Pringles čipsi

 

Pringles

Latvijā, „Maxima” veikalos Beļģijā ražotie čipsi „Pringles” 165g iepakojumā nopērkami pa 2,31 eiro, savukārt Francijas lielveikalā „Auchan” tā paša ražotāja produkta 210g iepakojuma pilnā cena, kā redzams, ir 1,90 eiro. Savukārt Somijā 175g iepakojums maksā 1,69 euro. 

 

Gāzētie dzērieni – limonāde „Coca-Cola”

Coca cola limonādes

Coca cola Fanta

Pēc internetā pieejamās informācijas, veikalā „Maxima” limonādes „Coca-Cola” 1,5l pudeles cena ir 1,49 eiro, taču Vācijas lielveikalā „Real” šāda pudele šobrīd nopērkama ar 20% atlaidi, pa 0,95 centiem. Papildus tam abos katalogos norādīta arī atsevišķa cena par 1 litru. Vācijā tā ir 0,63 centi, savukārt Latvijā – 0,99. Attiecīgi Somijā „Coca-Cola” 1,5l pudeles cena ir 2,39 eiro, bet "Fanta" maksā 2,49 eiro. 

 

Higiēnas līdzekļi – zobu pasta „Elmex”

Elmex zobu pasta

Elmex zobu pasta

Zobu pasta „Elmex Sensitive” 75ml iepakojumā veikalos „Rimi” maksā 8,29 eiro, savukārt Vācijas „Real” divas vienības tiek tirgotas ar 26% atlaidi, pa 3,79 eiro. Somijā šī pati zobu pasta 75ml iepakojumā maksā 2,78 eiro. 

 

Saldumi – šokolādes olas „Kinder Surprise”

Kinder SupreiseKinder Suprise

Reklāma
Reklāma

Viena šokolādes ola „Kinder Surprise” Latvijā, veikalos „Rimi” maksā 1,09 eiro, jeb 0.89 centi ar 18% atlaidi. Vācijas „Real” šī našķa pilnā cena, spriežot pēc šobrīd aktuālā kataloga, ir 0,69 centi gabalā. Somijā šokolādes olu var iegādāties par 0,98 centiem. 

 

Negāzētie dzērieni – kafija „Jacobs Kronung”

Jakobs kafijaKafija

Kafijas „Jacobs Kronung” 500g iepakojums pie mums, veikalos „Maxima” ir nopērkams pa 7,29 eiro. Kā izcelsmes valsts ir norādīta Vācija. Tur šī ražotāja konkrētās kafijas 500g iepakojuma cena ir 3,88. Somijā 500g šīs pašas kafijas maksā 4,95 eiro. 

 

Barība mājdzīvniekiem – suņu barība „Chappi”

Chappi

Lielveikalos „Rimi” suņu barības „Chappi” (liellopa gaļa) 9kg iepakojums izlikts pārdošanā ar cenu 14,89 eiro, savukārt Vācijas „Real” 10kg šī ražotāja liellopu un tītara gaļas barības iepakojumi pieejami par 9,99 eiro.

 

Bērnu kopšanas preces – autiņbiksītes „Pampers”

PampersPampers

Bērnu autiņbiksīšu „Pampers” 4.izmēra iepakojums Latvijā, veikalos „Maxima” atrodams pa 7,59 eiro. Tāds pats ražotāja iepakojums Francijas veikalos „Auchan” šobrīd pieejams pa 6,90 eiro bez atlaides. Somijā 4. izmēra 45 autiņbiksīšu iepakojums maksā 11,25 eiro. 

 

Tirgotāji mierina – kvalitāte atbilst standartiem!
Vēl pērnā gada vasarā, runājot par situāciju Eiropas tirgos, „Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite  teica: „Rimi” veikalu tīkla pieredze liecina, ka Latvijas pircēji ir patrioti, un tieši Latvijas preces ir pircēju pirmā izvēle. Tāpēc varam ar gandarījumu teikt – lielākā daļa no svaigās pārtikas mūsu tīklā ir vietējo uzņēmumu ražojumi. Ja runājam par preču klāstu kopumā, „Rimi” mērķis ir pircējiem piedāvāt tikai kvalitatīvas un drošas preces, tādēļ izvēlamies sadarboties tikai ar sertificētiem un uzticamiem partneriem, veidojot ar tiem ilgtermiņa sadarbību. Bez Latvijas uzņēmumiem starp „Rimi” sadarbības partneriem ir arī, piemēram, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Itālijas, Zviedrijas, Polijas un citu Eiropas Savienības valstu uzņēmumi. Turklāt visās Eiropas Savienības valstīs ir vienoti kvalitātes standarti, un visām pārtikas un nepārtikas precēm neatkarīgi no ražošanas valsts ir jāatbilst noteiktām kvalitātes prasībām, kurām tiek rūpīgi sekots līdzi. Savukārt jautājumi par noteiktu zīmolu preču atšķirībām dažādos pasaules reģionos būtu jājautā pašiem ražotājiem, kuri ražo preces dažādiem tirgiem”.

 

Veikalu tīkla „Top!” Iepirkumu grupas mārketinga vadītājs Lauris Osis pagājušajā gadā sacīja: „Mūsu, veikalu „Top!” sortimenta veidošanas viens no būtiskākajiem faktoriem ir preču kvalitāte un to atbilstība visām likumdošanas normām, mēs rūpīgi sekojam līdzi preču kvalitātei un mūsu rīcībā nav pierādījumi apgalvojumam, ka kāda zīmola vai konkrēta produkta kvalitāte būtiski atšķirtos no šo pašu zīmolu precēm, kuras ir paredzētas un tiek realizētas Rietumeiropas tirgū. Tajā pašā laikā mēs augsti vērtējam un uzticamies ražotājiem, kuri ražo šo preci un ir atbildīgi par tās kvalitāti”.

 

„ELVI Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine skaidroja: „Mūsdienās pārtikas preču segmentā ir pieejams patiešām plašs piedāvājums. Pircējs var izvēlēties produktus pēc garšas kvalitātes, rocības, dzīves stila vai cita veida kritērijiem. Arī veikalos „Elvi” mūsu pircējiem piedāvājam daudzveidīgu produktu piedāvājumu, kā prioritāti izvirzot pašmāju ražojumus un, protams, ņemot vēra katra reģiona iecienītākos produktus.”

Veikalu ķēdes pārstāve arī uzsvēra kvalitātes pārbaužu nozīmi produktu izvēles procesā: „Noteikti būtu jāpiemin arī tas, ka pirms produkts nokļūst veikalu plauktos – tam tiek veiktas visu nepieciešamo kvalitātes standartu pārbaudes. Līdz ar to mums nav pamata domāt par kaut kādu produktu segmentēšanu pēc izpildes kvalitātes, ko var iegādāties Austrumeiropas un Rietumeiropas pārtikas preču veikalu plauktos.”

 

Eiropas Savienība nesteidz ieviest vienlīdzību
Jāatgādina, ka Slovākijas Patērētāju aizsardzības asociācijas pētījums tika veikts jau 2011.gadā un īpaši satrauca jaunās ES dalībvalstis. Bulgārijas lauksaimniecības ministrs Eiropas Komisijai pat ierosināja izskatīt jautājumu, kā ir pieļaujams tas, ka vienai un tai pašai precei dažādos tirgos ir atšķirīga kvalitāte. Tomēr šis Bulgārijas ministra pieprasījums no Eiropas Komisijas dienaskārtības tolaik nozuda bez paskaidrojumiem. Jāmin, ka Eiropā nav vienotu noteikumu, kas ražotājam uzliktu par pienākumu gādāt, ka precēm ar identiskiem nosaukumiem ir jābūt līdzvērtīgām kvalitātes un sastāva ziņā.

 

 

Rakstā izmantota Kasjauns.lv sniegtā informācija

Foto: aculiecinieka foto, mammam.lv, ekrānuzņēmumi no App.rimi.lv, e-maxima.lv, prospekt.real.de, catalogue.auchan.fr,