Vai bērns un kārtība mājās ir "neiespējamā misija"? Stāsta eksperti

Tīrīt māju, kur aug bērni, ir tāpat, kā tīrīt sniegu, kamēr snieg. Vecāku lielākais izaicinājums ir uzturēt kārtību un vienlaikus ļaut atvasei rotaļāties, radoši izpausties, eksperimentējot virtuvē, izjaucot un konstruējot lietas, krāsojot un citādi atklājot darbošanās prieku. Centra “Skalbes” psiholoģe Zane Avotiņa apgalvo – visu iespējams apvienot, ja vien ikdienā ņem vērā pāris būtiskus ieteikumus.

Regulāri tīrīšanas un kārtošanas paradumi ir saistīti ar veselīgu garīgo un fizisko veselību. Pētījumi apstiprina, ka kārtības ieradumi var ietekmēt apetīti, miegu un attiecības.

FOTO: Shutterstock.com

Regulāri tīrīšanas un kārtošanas paradumi ir saistīti ar veselīgu garīgo un fizisko veselību. Pētījumi apstiprina, ka kārtības ieradumi var ietekmēt apetīti, miegu un attiecības.

 

“Māju kārtojam visu laiku, tomēr vienīgais brīdis, kad tā patiešām ir kārtībā, ir laikā, kamēr bērni guļ,” smejas žurnālists Ansis Bogustovs. Četru bērnu tētis norāda, ka haoss ir lieliska darba procesa sastāvdaļa, taču, tiklīdz tas ir pabeigts, “pāri palikušo haosu” droši var saukt par nekārtību. “Mūsu ģimenē labais piemērs ir ēdamgalds, jo to pēc maltītes vienmēr uzreiz notīrām. Tāpat ir skaidri atrunāti pienākumi – patlaban ir dežurantu sistēma. Kalendārā ir saplānots, kurā dienā kurš bērns palīdz vecākiem. Ģimenē esam vienojušies, ka nedz koptelpās, nedz savās istabās mantas uz grīdas nemētājas. Regulāri uzturam kārtībā rakstāmgaldu, jo ar sievu neesam ilgstoša haosa piekritēji – domu skaidrībai nepieciešama brīva un organizēta telpa,” stāsta Ansis, piebilstot, ka cenšas saprāta robežās respektēt savu bērnu atšķirīgo kārtības izjūtu. 

 

Bērna viedoklis par kārtību lielā mērā ir atkarīgs no vecāku prasībām pret tīrību, jo katram ir savs komforta līmenis – dažus satracinās istabā izbērta mantu kaste, savukārt citus tas atstās vienaldzīgus. “Tieši tikpat daudz, cik mēs, vecāki, izjūtam nepieciešamību aprūpēt bērnu, esam atbildīgi arī par viņa sagatavošanai pieaugušo dzīvei. To darām, stāstot un mācot par dažādām dzīves situācijām. Spēja tikt galā ar vilšanos, pieņemt savas darbības sekas, attīstīt problēmu risināšanas prasmes, spēja organizēt kārtību ap sevi ir tikai daļa vecāku mērķu attiecībā pret bērniem, un tas viss ir atkarīgs no izvēlēm audzināšanā,” apgalvo Z. Avotiņa.

 

PAR nekārtību mājās

Nekārtībai ikdienā ir sava pietiekami nozīmīga loma – bērniem patīk spēlēties ar vairākām rotaļlietām vienlaicīgi, iesaistīt tās visas lomu spēlēs vai izbērt pilnīgi visus Lego klucīšus uz grīdas. Tas palīdz attīstīt radošumu, meklēt dažādus risinājumus un veicina domāšanu ārpus ierastajiem rāmjiem. Nav piemērotāka laika, kad radīt haosu un nekārtību, kā bērnībā. Tāpat paturi prātā, ka bērniem mēdz būt pavisam citādāka izpratne par kārtību, tādēļ laiku pa laikam pieļauj atkāpes no savām normām viņa istabā – tā bērnam radīsies iespaids, ka pats kontrolē savu istabu un spēļu laukumu. Lai nerastos pārpratumi, skaidri definē, kas tev šķiet pieņemami un reizē neierobežo bērnu. 

Bērniem piemīt dabiska vēlme palīdzēt pieaugušajiem darbos. Taču reizēm pieaugušie paši šo vēlmi apslāpē, sakot, ka “vēl esi par mazu”. 

 

PRET haosu istabā

Regulāri tīrīšanas un kārtošanas paradumi ir saistīti ar veselīgu garīgo un fizisko veselību. Pētījumi apstiprina, ka kārtības ieradumi var ietekmēt apetīti, miegu un attiecības. Izmētātas mantas radīt satraukumu un grūtības koncentrēties. Haoss var radīt papildu stresa situācijas gan ģimenei, gan ciemiņiem. Savukārt apzināta mantu plēšana un izmētāšana var liecināt par slēptu agresivitāti vai uzmanības trūkumu. 

Reklāma
Reklāma

Ņem vērā, ka arī pārmērīga tīrība pēcāk var radīt problēmas, piemēram, augstu trauksmes līmeni, neizreaģētas emocijas un uzmācīgus traucējumus, kurus nereti nākas risināt ar psihologa palīdzību. Bērnam neveselīga  un neizprotama ir fanātiska, pārspīlēta attieksme pret kārtību.

 

Kā īsti rīkoties?

Bērnam būtu jāiemācās, ka reizēm ir vieta un laiks haosam un tāpat dažkārt ir vieta un laiks kārtībai un prasmei organizēt lietas ap sevi. Bērnam atļauj radīt savu nekārtību, taču pēc tam ir piedāvā un palīdzi atjaunot kārtību. Svarīgi mājas darbos mazo iesaistīt atbilstoši vecumam, kā arī sniegt atbilstošus norādījumus. „Sakārto istabu” bērni saprot citādāk nekā pieaugušie. Tā vietā dod vienu konkrētu norādījumu, piemēram: „Lūdzu, salasi kastē visus klucīšus”.

Bērniem piemīt dabiska vēlme palīdzēt pieaugušajiem darbos. Taču reizēm pieaugušie paši šo vēlmi apslāpē, sakot, ka “vēl esi par mazu”. Nereti iemesls ir vecāku bailes, ka bērns netiks galā un nekārtība būs krietni lielāka, piemēram, neļauj mazgāt grīdu, jo domā, ka viss būs slapjš. Lai neliegtu bērnam gūt gandarījumu, ka viņš var tikt galā ar sarežģītākiem darbiem, pieaugušais var palīdzēt sagatavot slapjo slotu un grīdu atļaut mazgāt bērnam.

Ja bērns atsakās kārtot izmētātās mantas, pavaicā viņam, ko citu labprāt darītu, piemēram, nomazgātu traukus, salocītu drēbes, sakārtotu grāmatu plauktu. Tā sniegsi izvēles brīvību, un viņš nejutīsies tā, it kā tiktu uzspiests tikai viens konkrēts uzdevums. Dažkārt var motivēt atalgojums – solījums doties uz kino pēc mājas sakārtošanas vai konkrēta naudas summa, kuru krājot mazais var tikt pie kādas kārotas mantas. Pamatlikums – rādi labu piemēru un pats sakop aiz sevis bez kavēšanās un atrunām.

 

Ieteikumi vecākiem, lai palīdzētu bērnam sakārtot vidi sev apkārt

1. Palīdzi uzsākt kādu konkrētu darbu, piemēram, laistīt puķes, tīrīt putekļus, saklāt gultu. Pats galvenais – rādi piemēru!
2. Organizē darbu! Rādi bērnam, ka vispirms jāpaveic viens darbs, tad var ķerties pie nākamā – vispirms savāc klucīšus, tad slauka grīdu.
3. Ievies rituālu – pirms gulētiešanas salieciet mantas, nolieciet gulēt visas lelles un mašīnas. Veido izpratni, ko nozīmē ''labs darbs''.
4. Maini ieradumus, sistēmu, ja pastāvīgi neizdodas ieviest kārtību. Piemēram, sašķiro mantas pa kastēm, nevis turi visu vienā. Radi spēles elementus!
5. Izrunā emocijas! Uzklausi, kā bērns jūtas un pārrunā, kādas izjūtas rodas pēc istabas sakārtošanas.