Kāpēc nesanāk smukas bildes? Komentē profesionāls fotogrāfs

Vai ar jebkuru fotoaparātu var dabūt smukas bildes?
Tas ir klasisks jautājums. Mūsdienu modernizētajā pasaulē ir radies priekšstats, ka tehnika var izdarīt pilnīgi visu, bet tā gluži nav. Ikvienam, kurš grib pamēģināt vai ir pamēģinājis fotogrāfiju, aktuāls jautājums ir fotoaparāta izvēle. Būtiskākais, ko vajadzētu atcerēties attiecībā uz fotoaparāta izvēli un lietošanu ir tas, ka neviens fotoaparāts pats nefotografē, bet gan to dara cilvēks. Un ja mēs šo aparātu mākam pareizi izmantot, varam skaistas bildes iegūt ar jebkuru fotoaparātu. Tāpēc doma, jo es nopirkšu dārgāku fotoaparātu un labāku objektīvu, jo bildes sanāks labākas, ir nepamatota. Ļoti labu bildi var uztaisīt ar visparastāko kameru. Ir vienkārši jāzina pāris pamatlikumi. Bieži bilžu neizdošanās tiek novelta uz pikseļiem, bet tiem pa īstam nozīme ir tikai tad, ja plānojat bildes izdrukāt formātā, kas pārsniedz  30x40 cm. Pašlaik fotoaparātu tirgū pikseļu skaits ir nostabilizējies vidēji no 8 līdz 10, kas ir ļoti optimāli.

 
Kas ir šie pamatlikumi? 
Zināšanas par gaismu, kompozīciju un fotoaparāta tehniskās iespējas. Runājot par gaismām, pirmais, kas būtu jāiemācās – strādāt ar dabīgo gaismu, jo dabīgā gaisma pirmkārt ir vislabākā, un otrkārt, tā neko nemaksā. Klasiski tiek iedalīti trīs gaismas veidi – frontālā gaisma (tā krīt modelim tieši sejā), gaisma, kas ir modelim aiz muguras un sānu gaisma. Katram gaismas veidam ir savas īpatnības un pielietojuma veids. Tomēr iesācējiem tiek rekomendēts izmantot sānu gaismu, jo ar frontālo gaismu un gaismu no mugurpuses ir mazliet vairāk jāmāk strādāt. Ar sānu gaismu ir vieglāk strādāt, jo mēs vieglāk iegūstam gan trešo dimensiju, gan faktūru. Ir pavisam vienkārši paņēmieni kā ar elementāriem un nedārgiem līdzekļiem iegūt studijas fotogrāfijas efektu. 

LASI ARĪ: Kā uzņemt perfektu selfiju?

Desmit grima padomi izcilam selfijam

Mājas studijas iekārtošana
Mājās iekārtota nosacīta foto studija var darboties gan no dabīgās gaismas, gan arī no mākslīgās gaismas. Tātad – pirmā nepieciešamība ir gaismas avots. Mājas apstākļos gaismas avots ir logs. Izmantojot dienas gaismu jāatceras, ka dažkārt pa logu spīd spilgta gaisma, kas nav pārāk laba, jo attēls būs pārāk kontrastains, tāpēc gaismu vajag nedaudz izkliedēt. Un to var izdarīt pavisam elementāri – aizklājam logam priekšā baltu palagu. Lai radītu studijas efektu, ir jāpadomā par fonu, kur arī var noklāt baltu audumu. Trešā nepieciešamā lieta ir atstarotājs, jo modeli iesēdināt tikai sānu gaismā nav pārāk veiksmīgs risinājums, jo tad viena puse būs ļoti izgaismota, bet otra – ļoti ēnaina. Atstarošanai arī izmantojam dabīgo gaismu, modeļa otrā pusē novietojot baltu audumu vai papīru. Vēl ļoti ieteicama palīgierīce ir statīvs. Gala rezultātā mājas studija ir gatava! Atliek vidū sēdināt modeli un sākt bildēt.

Pirmais ir nevis nospiest fotoaparāta slēdzi un iznākumu uzreiz ievieto jebkurā interneta lapā, bet pirms tam izdomāt, ko tu gribi šajā bildē parādīt.

Laba izkliedēta gaisma sanāk, pateicoties mākoņiem – te der nevis apmākusies diena, bet saulaina ar atsevišķiem mākoņiem. Ja gadās diena, kad nav pārāk daudz saules, jāņem talkā mākslīgās gaismas avots. Par mākslīgās gaismas avotu var kalpot ikviena mājās pieejamā lampa. Tomēr svarīgi, lai tā būtu vērsa gaisma, piemēram prožektors, galda lampa. Svarīgākais ir tas, ka apgaismošanas principi no tā nemainās. Ja vēlaties, celtniecības veikalos var iegādāties  tā saucamās celtniecības lampas. Turklāt šīs lampas var iegādāties dažādos izpildījumos, gan ar rokturi, gan uz statīva, gan divas lampas uz viena statīva. 

Fons. Kā fons var būt jebkas. Tomēr iesākumā ieteicams pamēģināta ar baltu vai melnu fonu, jo tā mēs uzliekam akcentu uz modeli, ko fotografējam. Ja sākam lietot citu krāsu fonus, arī rakstainus, bieži vien ir nepieciešamas papildus gaismas, jāskatās, kā tas iet kopā ar modeļa apģērbu.

Protams, cilvēki nevēlēsies bildes tikai ar melnu vai baltu fonu, ar kuru palīdzību panāk „studijas piesitienu”. Tik pat labi var strādāt ar jebkuru citu fonu, kā arī veidot bildes dabā, kur jāsāk runāt par tādām lietām, kā asuma dziļums u.c. 

Runājot par grūtnieču fotografēšanu un ne tikai, jāsaprot, pirms mēs radām kādu fotogrāfiju, fotogrāfam ir jāpadara neliels un tomēr darbs. Pirmais ir nevis nospiest fotoaparāta slēdzi un iznākumu uzreiz ievieto jebkurā interneta lapā, bet pirms tam izdomāt, ko tu gribi šajā bildē parādīt. Pēc tam izvedot izdomāto kompozīciju un tikai tad piefiksēt. Tas nozīmē tikai to, lai iegūtu labu fotogrāfiju, ir jāmaina domāšana.

Vispirms ir jāizdomā, tad jābildē, nevis kā parasti tas notiek, kaut ko nobildē un tad domā, eh, atkal nesanāca. Un otra svarīga lietā – ir jāmāk savu veikumu kritiski novērtēt. Ja pašam ir grūti izdomāt kompozīciju, iesaku pameklēt internetā labu bilžu paraugus, no kuriem nedaudz pašpikot. Grūtnieču bildes izdodas īpaši jaukas, ja kompozīcijā parādās arī vīrs. Vīrieša un sievietes ķermeņi melnbaltā izpildījumā, minimālā apgaismojumā. Lielākā daļā fotoaparātu uzreiz var iestatīt melnbalto fotogrāfiju režīmu, bet tas nav labākais variants. Labāk pēc tam bilžu apstrādes programmā taisīt konvertāciju uz melnbaltajām bildēm. Kompozīcijas zelta likums – zelta griezums jeb centrisma slimība. Tas nozīmē, ka fotografējamajam objektam nav jāatrodas pašā centrā. No centrisma slimības var atbrīvoties, ja savā fotoaparātā uzliekam, lai rādās režģītis, kur kadrs sadalīts ar divām vertikālām un divām horizontālām svītrām. Fotografējot mēģinām likt objektus vai nu uz līnijām, vai arī uz līniju krustpunktiem. 

Kā labāk bildēt bērnu?
Pirmie bērna dzīves mēneši līdz pirmais gads ir pateicīgākais laiks, lai fotografētu mazu bērnu. Turklāt vislabākais brīdis, kad bildēt mazu bērnu ir tad, kad viņš guļ, jo šajā vecumā panākt, lai bērns pozē, ir visai neiespējami. Protams, ir smukas bildes ar guļošiem bērniem un ir ne īpaši izdevušās. Kāpēc? No fotogrāfa puses tas prasa ļoti lielu pacietību, ir jāmeklē labākā pozīcija un stāvoklis, jāmeklē labākais apgaismojums, pēc tam ir jāveic ļoti rūpīga fotogrāfiju atlase. Sliktās vienkārši ir jādzēš ārā. Kamēr bērns pārsvarā ir guļošs, viņu var bildēt kā lellīti – tuvāk un tālāk, var bildēt rociņas un kājiņas, katru sīkāko detaļu. Tomēr viena būtiska lieta, kas jāņem vērā, fotografējot ne tikai zīdaini, bet arī lielāku bērnu, – fotogrāfam ir jānolaižas līdz bērna līmenim. Tas nozīmē, ka fotografējot bērnu no augšas mēs optiski viņu padarām mazāku. Un vēl ieteicami ir tuvplāni, lai bērns aizņem kadra laukumu.

Interesants fakts. 

• Kāds pasaules slavens kāzu fotogrāfs vienās kāzas vidēji sabildē 5000 kadrus, bet rezultāts ir 50 fotogrāfijas.