Jādomā par bērnu drošību arī bērnudārznieka vecumā. Bīstamākās riska vietas

Statistika liecina, ka vairāk nekā pusi no traumām bērni gūst mājas apstākļos – 54%, brīvā dabā – 15%; skolā – 8%; transportā vai satiksmes zonā – 7%. Jāuzsver, ka ap 70% cietušo bērnu ir vecumā līdz 5 gadiem. 

Biežākās traumas bērnudārznieka vecumā

Apdegumi
Šajā vecumā bērni visbiežāk apdedzinās, mēģinot sev pagatavot tēju, lejot zupu, rīkojoties ar uguni. Karstus katlus nedrīkst likt tuvu plīts malai, lai mazais cilvēks tos nevarētu uzraut sev virsū. Ja bērns guvis apdegumu, neatkarīgi no tā, cik plašs un dziļš ir apdegums vai applaucējums, cietusī vieta vismaz 10–20 minūtes jātur zem vēsa, tekoša ūdens, tādā veidā samazinot termisko bojājumu. Bērns steidzami jānogādā pie ārsta gadījumos, kad apdegums ir lielāks par viņa plaukstu vai kad aizdegšanās bijusi ar liesmu un stipru piedūmojumu, kā arī ja applaucējums ar karstu šķidrumu skāris tā sauktās šoka zonas – seju, rokas, pēdas, starpeni.

Mājdzīvnieku kodumi
Katru dienu Latvijā no dzīvnieku kodumiem un skrāpējumiem cieš 2–5 bērni. Visbiežāk dzīvnieks ir zināms, un vairumā gadījumu tas ir mājas mīlulis. Suns parasti iekož, kad bērns, dzīvniekam ēdot, pieiet pie bļodas vai kaitina viņu. Ir bijuši gadījumi, kad bērnam norauj skalpu un sakož tik stipri, ka ar zobiem salauž galvaskausu. Nepieciešamas vairāku stundu operācijas, lai mazulim sašūtu kostās brūces. Bērnu var apdraudēt arī mājas kaķis. Pat pēc neliela skrāpējuma un koduma jādodas pie ārsta, jo jāievada vakcīna pret trakumsērgu, kas mūsdienās ir neārstējama slimība, ja ar tādu saslimst. 

Drošība mašīnā
Pirmsskolas vecumā bērnam nav izpratnes par drošību, tāpēc atbildība jāuzņemas vecākiem. Mazie jāpiesprādzē visos gadījumos, pat ja vecāki „labi brauc” un brauciena maršruts – „nav tālu”. Bieži no traumām, ko bērni gūst ceļu satiksmes negadījumā, varētu izvairīties, ja vecāki vienmēr ievērotu ceļu satiksmes noteikumus. Piemēram, šogad uz ceļa notika avārija, mašīnā bija piesprādzējušies visi, izņemot divus brāļus (2 un 4 gadus veci), kuri abi pēc trieciena tika izsviesti caur mašīnas priekšējo stiklu un guva smagas traumas. Neviens cits no automašīnā braukušajiem negadījumā necieta.

Drošība uz ielas
Ik gadu vismaz trīs simti bērnu cieš satiksmes negadījumos. Tiklīdz mazais sāk staigāt, ar viņu jārunā par ceļu satiksmes noteikumiem, kas jāievēro gājējam. Turklāt pašiem pieaugušajiem jārāda labs piemērs. Jāpaskaidro, ka bumbai, kas izripojusi uz ielas braucamās daļas, nedrīkst skriet pakaļ. Bērna klātbūtnē nekad nedrīkst iet pāri brauktuvei neatļautā vietā. 

Drošība sportojot un dabā
Diezgan tipiska ir situācija, kad vecāki nopērk bērnam skrejriteni, velosipēdu vai skrituļslidas, bet aizmirst iegādāties aizsargķiveri, ceļgalu un elkoņu sargus. Vēlos atgādināt un piekodināt, ka uz bērna veselības rēķina nevajadzētu taupīt: ja reiz mazajam pērk velosipēdu, tad vajag iegādāties arī pārējo nepieciešamo aprīkojumu.

 

Svarīgi! Galvenais ne tikai pieskatīt bērnus un noteikt dažādus aizliegumus, bet arī runāt ar mazajiem un skaidrot, kāpēc kādas no lietām vai darbībām ir bīstamas.

 
Bērniem ļoti patīk lēkāt pa batutu, un tā visai bieži gūst smagas traumas – krītot salauž apakšdelma kaulus, pārsit ādu, gūst smadzeņu satricinājumu. Vecākiem ir jāraugās, lai bērni batutā lēkātu pa vienam. Ap batutu vajadzētu būt aizsargsietam, kas pasargā no kritiena no augstuma. 
Neatstāj bērnu bez uzraudzības pat pie seklas ūdenskrātuves, jo viņā var noslīkt arī peļķē. 
Atgādini bērnam, ka augus un ogas bez vecāku ziņas nedrīkst nogaršot un pat aiztikt ar rokām, piemēram, mušmires. 

Aizrīšanās un saindēšanās draudi
Bērnam jāiemāca, ka jāēd un jādzer, tikai sēžot pie galda, nespēlējoties, nelēkājot, neskrienot un nemetot kūleņus. Ārstu pieredze rāda, ka visbiežāk nelaimes notiek, starp ēdienreizēm našķējoties ar riekstiem, sausiem cepumiem, maizi, burkānu u. c.
Svešķermeņi vidēji gadā tiek konstatēti: 70 – gremošanas traktā, 40 – elpceļos, 15 – ausīs, 20 – acīs un nereti arī uroģenitālajā sistēmā.
Tāpat nelej kodīgus šķidrumus pārtikas traukos, jo bērns vai cits mājinieks tos var iedzert, radot neatgriezenisku barības vada un plaušu bojājumu. Šādā gadījumā nedrīkst izraisīt vemšanu, jāsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, kas cietušo nogādās specializētā medicīnas iestādē. 

Drošība mājās
Bērnu nedrīkst atstāt bez uzraudzības vannā, jo viņš var noslīkt pat desmit centimetru dziļā ūdenī. Mazie mēdz paslīdēt uz mitrām flīzēm vai slidenā vannā, tāpēc ieteicams vannas istabā novietot neslīdošu paklājiņu. Iemāci bērnu, ka, gatavojoties mazgāties, vispirms atgriež auksto un tikai tad karsto ūdeni. 
Logiem jābūt labi noslēgtiem, lai bērns tos nevarētu atvērt un saspiest starp tiem pirkstus vai pat izkrist ārā.
Arī bērnudārznieka vecumā ir aktuāls jautājums par bateriju norīšanu, kas ir ļoti bīstami. Tās satur kodīgu sārmu – apmēram 40 minūtēs siekalu ietekmē baterijas apvalks izšķīst un saēd barības vadu un traheju vai arī lielos asinsvadus, un tad bērns var noasiņot. Ja radušās aizdomas, ka mazais norijis bateriju, steidzami jāsauc ātrā palīdzība. Šajā vecumā bērni joprojām mēdz rotaļājoties vilkt galvā plastikāta maisiņus, tādējādi sevi pakļaujot nosmakšanas riskam.

Uz durvju malām jāuzliek uzmavas, lai nevarētu savainot pirkstus, kas visbiežāk notiek, ja mājās ir divi trīs bērni – viens virina durvis, bet otrs iebāž to spraugā pirkstus. 
Mājas aptieciņa jāglabā bērnam nepieejamā vietā, jo viņu vilina dažādas krāsainas tabletes. 

Autors: Roberts Meikšāns, Rīgas veselības centra Imanta filiāles bērnu ķirurgs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgs
 

Avots: žurnāls "Vecākiem par bērniem", ko izdevis Rīgas domes Labklājības departaments