Tēva vecums ir būtisks riska faktors bērna veselībai
Tēva nevis mātes vecums bērna ieņemšanas brīdī ir lielākais riska faktors, ka bērnam var attīstīties jaunas gēnu mutācijas un tas arī varētu izskaidrot saslimstības pieaugumu ar autismu, ziņo žurnālā Nature publicēta pētījuma rezultāti.
FOTO: Shutterstock.com
Nav iespējams pateikt, kāds ir iespējamais vīrieša vecums, kad mutāciju risks kļūst īpaši liels.
Lasītākais
Zinātnieki Īslandē izpētīja 78 ģimeņu, kurā ir bērni ar autismu vai šizofrēniju, genomu un atklāja, ka tēva vecums ir būtiskākais riska faktors šo slimību attīstībai.
Parasti bērna attīstības traucējumus saista ar mātes vecumu, bet šī pētījuma rezultāti pierāda, ka vīriešiem līdz ar vecumu pieaug iedzimtu mutāciju skaits spermā.
Pētnieki uzsver, ka ar vecumu saistītu mutāciju pieaugums ir proporcionāls iespējamībai, ka bērnam var attīstīties mutācijas, kas var rezultēties ar tādām saslimšanām kā autisms un šizofrēnija.
Parasti bērna attīstības traucējumus saista ar mātes vecumu, bet šī pētījuma rezultāti pierāda, ka vīriešiem līdz ar vecumu pieaug iedzimtu mutāciju skaits spermā.
Pētījumā konstatēja, ka vidēji divas jaunas gēnu mutācijas tiek nodotas pēcnācējam ar katru tēva vecuma gadu.
Tomēr nav iespējams pateikt, kāds ir iespējamais vīrieša vecums, kad šis risks kļūst liels, jo ir daudzi citi faktori, kas arī ietekmē bērna veselību.
Līdz šim uzskatīja, ka sievietēm, lielākā vecumā dzemdējot bērnu, ir lielāks risks, ka bērnam būs Dauna sindroms vai citas hromosomālas anomālijas, bet šajā pētījumā tika pierādīts, ka vīrieši nodod daudz vairāk jaunu gēnu mutācijas bērniem nekā sievietes.
ASV 1 no 88 bērniem ir uzstādīta autisma diagnoze, Eiropā 1 no 100. Šīs diagnozes biežums pēdējās pāris desmitgadēs ir strauji pieaudzis, un tiek meklēti skaidrojumi, kādēļ tas ir noticis. Daļu pieauguma var izskaidrot ar labāku diagnostiku un plašāku informāciju par šo slimību. Zinātnieki iepriekš ir atklājuši vairākus gēnus, kas var paaugstināt autisma risku, bet ģenētiskie cēloņi izskaidro tikai 10% no visiem gadījumiem, iepriekš veiktos pētījumos ir uzsvērti arī vides faktori.
Īslandē vidējais tēvu vecums, kad tiek ieņemts bērns ir pieaudzis no 27,9 gadiem 1980.gadā līdz 33 gadiem 2011.gadā. Pētnieki uzsver, ka šāda tendence tiek novērota ne tikai Īslandē, bet visā pasaulē, un tas var daļēji izskaidrot saslimstības pieaugumu ar autismu.
Avots: Žurnāls "Doctus"
