Gaļas kvalitāte: ēdam antibiotiku atliekvielas, brīdina speciālisti

Latvijā nemaz nav uzskaitījuma par to, vai gaļas lopi ir audzēti izmantojot antibiotikas vai bez to lietošanās. Turklāt arī bioloģiskajās saimniecībās var izmantot antibiotikas atsevišķos gadījumos.

Rūpnieciskajā lopkopībā antibiotiku kopīgais patēriņš ir liels. Antibiotiku lietojums lopkopībā arī atsaucas uz cilvēka veselību. Latvijas lielfermās izplatīta neracionāla antibiotiku lietošana, neievērojot devas. Latvija ir trešajā vietā Eiropā antibiotiku lietošanā lieliem dzīvniekiem. Katrs Latvijas iedzīvotājs gadā apēdot aptuveni 60 kg gaļas. Viens no iemesliem, kāpēc būtu vērts apsvērt savas attiecības ar gaļu, neapšaubāmi ir tās kvalitāte. 

Kamēr veterinārārsti apgalvo, ka zāles tiek lietotas pārāk plaši un nepamatoti, Pārtikas un veterinārā dienesta dati neliecina, ka gaļā būtu tik daudz antibiotiku radītu atliekvielu un notiek nekontrolējama antibiotiku lietošana gaļas ražošanā.

Diskutē veterinārārsts, Latvijas veterinārārstu biedrības Lauksaimniecības ārstu sekcijas vadītājs Āris Žentiņš, Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieks Jānis Altenburgs, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes asociētais profesors un vadošais pētnieks Kaspars Kovaļenko un veterinārārsts Juris Tolpežņikovs.

Latvijā 60% no antibiotikām lopkopībā lieto profilaktiski, stāsta Tolpežņikovs. Turklāt antibiotikas  atļauts izmantot arī bioaudzēšanā. Problēmu saasina arī tas, ka Latvijā vispār nav uzskaites par tiem gaļas lopiem, kas ir audzēti, izmantojot antibiotikas,  un tiem, kas audzēti bez šiem medikamentiem.  Latvijā lopiem lielfermās tiek lietotas tik stipras antibiotikas, ko cilvēkiem izmanto tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Tolpežņikovs norāda, ka ir jāņem vērā arī tas, ka ir virkne mazo saimniecību, kurās lopiņi gadiem nav saņēmuši antibiotikas,  bet tā kā kopējais patēriņš ir liels, tad jāsecina, ka uz lielfermu lopiem pienākas vēl lielāka daļa zāļu. Situācija ir ārkārtīgi slikta, uzskata speciālists. 
 

Ļoti daudzos pētījumos atklājas, ka pat nogaidot laiku, kas nepieciešams, lai antibiotikas izvadītos no dzīvnieka organisma pirms kaušanas, tomēr saglabājas rezistentie celmi. Pārmērīgā un nekontrolētā antibiotiku lietošana lopkopībā vēl vairāk veicina jau tā plaši izplatītu rezistento celmu veidošanos. Vēlāk tas ietekmē arī cilvēku veselību –  mūs, cilvēkus, grūtāk ārstēt ar antibiotikām, jo baktērijas ir kļuvušas izturīgākas un uz antibiotikām nereaģē. 

PVD pārstāvis Altenburgs gan norāda, ka ir noteikumi un prasības, kas jāievēro, lai gaļa būtu droša patēriņā, kas visiem audzētājiem ir jāievēro. Pastiprinātu uzmanību šim jautājumam pievērsusi arī ES. Pašlaik tiek realizēts pilotprojekts, lai noteiktu rezistentos baktēriju celmus un ņemot vērā iegūtos datus, mēģinātu samazināt antibiotiku patēriņu fermās. 

Vai Latvijā vispār iespējams nopirkt tīru gaļu?
Diemžēl neviens to apgalvot nevar. Jāņem vērā – jo īsāks ir produkta ceļš no ražotāja līdz patērētājam, jo mazākas ir kvalitātes zuduma iespējas. Jo ceļš ir garāks, jo zemāka ir produkta kvalitāte. Labas izcelsmes gaļa gardēžiem maksā ļoti dārga, bet nopērkot gaļu no blakus esošas saimniecības, tā nebūs sliktāka. Toties būs īsāks ceļš un lielāka uzticamība produktam. Ja tiešām gribas gaļu ēst katru dienu, tad izvēlaties to, kas ir blakus. Ēst katru dienu rūpniecisko gaļu gan nevajadzētu. 

Kāda ir situācija ar putnu gaļas kvalitāti Latvijā?
Putniem ir ļoti ātra vielmaiņā, tāpēc ievadītās antibiotikas tiek izvadītas ārā ļoti ātri. Krietnu laiku pirms kaušanas antibiotikas netiek lietotas. Latvijā ražošanas uzņēmumi labās prakses vadlīnijas tiek ievērotas. Putnu gaļā antibiotiku atliekvielu praktiski nav, bet rezistentie celmi ir visur. Putnu lielražošanā turklāt slimos putnus individuāli neārstē, tāpēc slimie putni nenonāk kopējā gaļas piedāvājumā, atšķirībā no cūku vai liellopu audzēšanas prakses, kur slimos lopus sūta uz kautuvēm un šo gaļu pēc tam izmanto, piemēram, desu ražošanā. 

Vai Latvijā ražotā gaļa ir drošāka vai kvalitatīvāka par gaļu, kas tiem ievesta no citām valstīm?
Ja runā par lielražošanu, tad Polijas, Latvijas vai citas Es valsts prasības dzīvnieku audzēšanā un turēšanā ir vienādas, attiecīgi kvalitātes ziņā līmenis apmēram ir vienādas un lielas atšķirības nav. Vienīgais, kas cilvēkus šajā ziņā varētu interesēs, ir patriotiskās jūtas – vēlme pirkt vietējo audzējumu. 

Informācija no LR-1 raidījuma "Kā labāk dzīvot"