5 lietas, ko man iemācījis bērns. Stāsta mūziķis Juris Kaukulis

Juris Kaukulis ir tētis Martam (12) un Rūtai (10), un laiku pa laikam viņi kāpj uz skatuves, lai muzicētu kopā. «Nekad iepriekš nebūtu iedomājies, ka bērni var radīt tik lielu prieku – par pirmajiem soļiem un pateiktajiem vārdiem, par visu, kas kopīgi piedzīvots. Un piedzīvoti tik daudz mirkļu, kurus nekad neaizmirsīšu un no kuriem saprotu, cik labi, ka mēs cits citam esam!» 

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Tēva diena

1. Agri celties un mobilizēties darbam

Ja pavērtē Dzelzs vilka darba gaitas, skaidri redzams, ka no 2004. gada – laika, kad kļuvu par tēti, – ievērojami pieaudzis darba ražīgums: katru gadu pa albumam, pa dalībai vienā vai pat divās izrādēs! Interesants rādītājs. Esmu sācis sekot līdzi laikam, mazāk staigāju apkārt, ceļos agrāk. Līdz ar bērnu ienākšanu ģimenē atklāju, ka īsākā laika posmā spēju izdarīt daudz vairāk! Bērni ir iemācījuši mobilizēties darbam, lai vairāk laika paliktu ģimenei.

 

2. Dejot Vīnes valsi

Meita Rūta man no jauna iemācīja dejot valsi! Turklāt Vīnes valsi! Meita apmeklē dejošanas nodarbības, kur apguvusi arī klasiskās balles dejas, un kādā pasākumā viņa teica: «Tēti, ejam dejot! Dejosim Vīnes valsi!» Gāju arī un kāju meitai nenominu. Pēc tam ar sievu lēcām tautas dančus – Cūkas driķos, Pēterītis ar Miķelīti un citus.

 

3. Klausīties, uzklausīt un ieklausīties

Iepriekš runāju tikai solo, bet bērnos vajag klausīties. Ja ieklausās, vieglāk sadzīvot un attiecības veidojas kā draugiem. Neieklausīties un likt bērniem būt pēc sava ģīmja un līdzības – tas nav pareizais ceļš. Jā, klausīties ir liela māksla! Bērni man to ir iemācījuši, un tas noder arī attiecībās ar pieaugušajiem, – ja proti klausīties, uzklausīt, esi gaidīts viesis pie citiem.

 

Reklāma
Reklāma

4. Iemācījuši ieraudzīt un izbaudīt citu pasauli

Atklāju jaunu – bērna – pasauli, kas pilna prieka un krāsu. Bija pārsteidzoši uzzināt, ka tāda eksistē. Cits ātrums, cita domāšana šai pasaulei, citi noteikumi. Tā bagātinājusi mani kā personību! Jau desmit gadu diezgan labi pārzinu gan bērnu literatūru, gan kino un multiplikācijas, un ir vēl simtiem lietu, ko esmu atklājis un kopā piedzīvojis ar bērniem. Faktiski esmu bakalaurs šajā jomā. Tāpēc, kad bija jāraksta mūzika leļļu teātra izrādei Makss un Morics, to izdarīju ļoti ātri.

Tāpat esmu no galvas iemācījies ļoti daudz šūpuļdziesmu un citu dziesmu, ko dziedāt bērniem pirms gulētiešanas, jo bērni man aizrādīja: «Tēti, tu visu laiku vienu dziedi, tagad vajag citu.» Šim nolūkam pēc ritma un noskaņas, izrādās, der ļoti, ļoti daudz dziesmu, piemēram, Jūriņ prasa smalku tīklu, «Dzied circenītis aizkrāsnē un citas. Esmu sacerējis arī pasakas, kuru galvenais varonis ir manis radītais tēls Ķūbis – tāds, par kuru var kārtīgi izsmieties. Viņš dzīvo tā, lai būtu jautri, visu dara nepareizi, un šajos stāstos gadās arī kāda vērtīga pamācība. Arī mamma bērniem stāsta pasakas, taču viņai ir savi tēli.

 

5. Mazliet vairāk izprast sievietes

Vai tālab, ka man ir meita, spēju labāk saprast sievietes? Šis ir labs jautājums, jo izprast sievietes nav nemaz tik vienkārši. Tu vari piedzīvot brīžus un domāt, ka nu visu esi sapratis un zini, bet pēc mirkļa viss ir mainījies un darbs pie izprašanas ir jāturpina! Noteikti kaut kāda izpratnes kategorija par un ap sievietēm ir apgaismotāka, jo meitiņa to ir sekmējusi. Taču sievietes ir mīkla, visu laiku mīkla.

 

Autore: Inga Akmentiņa-Smildziņa, speciāli žurnālam "Klubs"

Foto: Gatis Gierts