Kā un kad mācīt bērnam dzert ūdeni

Daļa vecāku uzskata, ka saldinātus dzērienus bērni var lietot jau pirms triju gadu vecuma. Bet mediķi uzsver: jo vēlāk sāk dot bērnam saldinātus dzērienus, jo labāk. 

Ja vecāki ir pieradinājuši bērnu pie saldinātiem dzērieniem, diemžēl tie būs jādod arī slimības, tostarp augstas temperatūras gadījumā.

FOTO: Shutterstock.com

Ja vecāki ir pieradinājuši bērnu pie saldinātiem dzērieniem, diemžēl tie būs jādod arī slimības, tostarp augstas temperatūras gadījumā.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre un alergoloģe Ieva Cīrule sacīja, ka bērniem pamatā vajadzētu dzert ūdeni. Savukārt ēdienreizēs viņi uzņem arī pienu, kefīru, sulu, ķīseli, kompotu. Visi šie šķidrumi jāuzskata par maltītes sastāvdaļu.
 

Biežākā kļūda ir tā, ka bērni starp ēdienreizēm dzer dažādas saldās sulas un limonādes.

Tas nebūtu atbalstāms, domājot par veselīgu dzīvesveidu. Ja bērns vēlas dzert, viņam jāpiedāvā tīrs ūdens.
 

Nevajadzētu spiest dzert
Ārste norādīja, ka vecākiem nevajadzētu spiest bērnu dzert noteiktu šķidruma daudzumu, piemēram, noteikt, ka dienā jāizdzer litrs ūdens. Jāņem vērā, ka bērns šķidrumu saņems arī no sulas, kompota un ķīseļa.


Visu rakstu un diskusijas video var noskatīties šeit: TVnet. Kā iemācīt bērnam dzert ūdeni?
 

Ja bērns būs pieradināts slāpes dzesēt ar ūdeni, viņš to arī prasīs. Protams, karstā vasarā un lielas fiziskas slodzes gadījumā bērns gribēs dzert vairāk. Arī šādās situācijās viņam jāpiedāvā tikai ūdens, nevis saldas sulas.

Vecumā no 1 līdz 3 gadiem bērnam vajadzētu mācīt dzert ūdeni, to regulāri piedāvājot.
 

Bērns šajā vecumā dzer to, ko viņam piedāvā vecāki. Vairums bērnu paši neiet pie ledusskapja un neatver limonādes iepakojumu. Viņi arī nav tie, kuri iet uz veikaliem un nes mājās saldinātos dzērienus.

 

Visbiežāk bērni dzer ūdeni
Portāla Mammamuntetiem.lv redaktore Līga Brūvere pastāstīja par vecāku aptaujas rezultātiem. Tie rāda, ka visbiežāk bērni dzer ūdeni, tēju bez cukura, tēju ar cukuru, pienu, kefīru un specializētos piena dzērienus. 43% vecāku uzskata, ka bērns var lietot saldinātus dzērienus jau pirms triju gadu vecuma.

Mazie bērni dzer ne tikai saldās sulas, bet arī saldos gāzētos dzērienus. Daļai vecāku ir priekšstats – labāk lai bērns dzer saldinātu dzērienu, nekā nedzer vispār. Savukārt ārste norādīja, ka parasti paši vecāki ir pieradinājuši bērnu pie saldinātiem dzērieniem.

Tad, ja vecāki ir pieradinājuši bērnu pie saldinātiem dzērieniem, diemžēl tie būs jādod arī slimības, tostarp augstas temperatūras gadījumā.

Portāla Mammām un tētiem redaktore stāstīja, ka dažkārt vecāki jautā, kā rīkoties, ja bērns grib dzert tikai ūdeni, bet viņam nevar iemānīt sulu vai tēju ar cukuru. Patiesībā pieaugušajiem vajadzētu priecāties par to, ka bērns izvēlas veldzēt slāpes ar ūdeni.

Var secināt, ka daļai sabiedrības trūkst zināšanu par veselīgiem uztura, tostarp šķidruma uzņemšanas paradumiem. Saldie jogurti būtu uzskatāmi par desertu, nevis šķidrumu, ko lietot starp ēdienreizēm. Saldinātajos jogurtos ir ļoti daudz bērnam nevajadzīga cukura.

 

Reklāma
Reklāma

Bērns labprāt piedalās sulu spiešanā
Savukārt Rimi šefpavārs un meitiņas tētis Normunds Baranovskis sacīja, ka viņa bērns diezgan daudz dzer ūdeni. Ģimene spiež arī svaigās sulas. Meitene priecājas, ka var piedalīties sulu spiešanā. Jogurta dzēriens tiek lietots kā deserts.

Normunda meitiņa labprāt arī dzer piparmētru un augļu tējas, kam nav pievienots cukurs. Arī pašam pavāram negaršo tēja ar cukuru.

Arī blogeres Ingas Kalniņas bērns visbiežāk dzer tīru ūdeni. Pusdienu vai vakariņu laikā meitenei garšo arī paniņas. Bērnudārzā meitene sastapusies arī ar sulām un kompota dzērieniem. Tā kā šie dzērieni nav katru dienu, mamma par to nesatraucas. Mamma saprot, ka nevarēs mūžīgi noturēt bērnu uz ūdens.

Inga priecājas, ka viņas meitai nepatīk burbuļi un tāpēc viņa nelabprāt dzer gāzētos šķidrumus. Viņa uzsver – svarīgi, kādi dzērieni atradīsies mājās un ko vecāki piedāvās bērnam. Ja mājās regulāri lietos gāzētos dzērienus, protams, arī bērns gribēs tos pamēģināt.

Lai gan pamatā Ingas meitiņa dzer ūdeni, viņa zina, ka svētkos mājās var parādīties arī dažādi citādāki dzērieni, kas domāti pieaugušajiem. Taču uz bērnu ballīti mamma nepērk saldinātos gāzētos dzērienus.

Gadījies ciemoties bērna gada jubilejas pasākumā, kur galds nokrāmēts ar saldinātiem gāzētiem dzērieniem.

Tādā gadījumā vecāki nevarētu vainot bērnu, ka viņš vēlas saldinātus gāzētos dzērienus. Bērns nepiedzimst ar domu, ka varētu padzerties kolu, – viņš par to uzzinās tikai tad, kad viņam to piedāvās.

 

Arī restorānā var mācīt veselīgu ēšanu
Līga stāsta par vecāku izteikumiem, ka viņi ikdienā neapmeklē ātrās ēdināšanas iestādes, bet dara to svētkos un brīvdienās. Tādā veidā šīs iestādes kļūst par sava veida balvu, par ģimenes jaukāko notikumu.

Inga uzskata, ka tas ir nepareizi. Arī viņas ģimene bieži vien ēd ārpus mājas, bet viņas vīrs, kurš ir finansists, aprēķinājis, ka daļa restorānu nav dārgāki par ātrās ēdināšanas iestādi.

Svarīgi, ko vecāki restorāna apmeklējuma laikā māca savam bērnam. Ja atvase katru reizi ēd tikai pastu, bērns pie tās pieradīs un gribēs katru reizi.

Inga pastāstīja kādu knifiņu, ko izmanto, apmeklējot restorānu kopā ar savu meitu. Ja bērnam vairākas dienas nav bijušas zivis, viņa no ēdienkartes lasa tikai zivju ēdienus, ļaujot izvēlēties no tiem. Mamma novērojusi, ka bērniem nepatīk, ja viņus spiež ēst konkrētu ēdienu. Labāk ir ļaut izvēlēties.



Nevis aizliegt, bet izskaidrot
Inga uzskata, ka bērnam arī nedrīkst pilnībā aizliegt jebkādus saldos dzērienus, jo aizliegtais auglis ir krietni saldāks. Vecākiem jārēķinās, ka agrāk vai vēlāk bērns ārpus mājas saskarsies ar saldinātiem dzērieniem. Labāk lai vecāki izstāsta, kāpēc tie nebūtu vēlami. Piemēram, tie var bojāt zobus.

Arī Līga piekrīt, ka bērniem vajag ne tikai aizliegt, bet arī izskaidrot, kāpēc tie ir neveselīgi. Uz viņas bērniem iespaidu atstāj internetā atrastas bildes ar pamatīgi sabojātiem zobiem vai ļoti resniem cilvēkiem.

Inga iesaka lasīt un pārrunāt arī bērna vecumam atbilstošas grāmatas par veselīgu uzturu, zobu veselību un citām tēmām. Tāpat šos jautājumus var pārrunāt, iestudējot mazas izrādītes un veicot nelielus eksperimentus.