Medusmēneša kaite – cistīts. Kā rīkoties, ja tev tas gadījies?

Ar cistītu vismaz reizi dzīvē slimojusi katra sieviete. Ja arī tev tas gadījies, tu zini, cik nepatīkama šī kaite var būt. Kā to pareizi ārstēt un neiedzīvoties nopietnākā iekaisumā, skaidro ārste uroloģe Inese Celmiņa.

Parādoties pirmajiem simptomiem, nav uzreiz jāskrien pie ārsta, jo dažkārt tie sākas un beidzas vienā dienā, tomēr, ja arī nākamajā dienā sāpes un biežā urinācija turpinās, ir jāmeklē daktera palīdzība.

FOTO: Shutterstock.com

Parādoties pirmajiem simptomiem, nav uzreiz jāskrien pie ārsta, jo dažkārt tie sākas un beidzas vienā dienā, tomēr, ja arī nākamajā dienā sāpes un biežā urinācija turpinās, ir jāmeklē daktera palīdzība.

Kas ir cistīts 
Tas ir urīnceļu iekaisums, ko izraisa baktērijas. Faktiski to var salīdzināt ar saaukstēšanos, tikai iekaisuma process notiek urīnceļos. „Cistīts tiešām ir bieža kaite sieviešu vidū. Tas izskaidrojams vienkārši. Daba tā iekārtojusi, ka fizioloģiski sievietes urīnizvadkanāls ir īss un plats. Tāpēc infekcijas tajā var viegli iekļūt. Tajā pašā laikā, ja ir normāla, vesela imūnsistēma, baktērijām nevajadzētu izraisīt iekaisumu, jo uz gļotādām darbojas tā sauktie aizsargfaktori, kas kaitīgās baktērijas iznīcina,” saka Inese Celmiņa. 


Kādi ir simptomi 
Cistīta simptomi ir bieža urinācija, kas var būt arī sāpīga. Sāpes parasti ir urinācijas beigās, tās var būt arī vēdera lejas daļā vai urīnizvadkanālā. Retākos gadījumos var būt asins piejaukums urīnā. „Tie ir klasiski simptomi, taču cistīts var izpausties arī citādi. Dažkārt sievietes to raksturo kā žņaudzošu, dedzinošu sajūtu, kas var mīties ar izteiktām sāpēm vēdera lejasdaļā. Pie akūta cistīta simptomiem pieder arī urīna nesaturēšana. Taču tas ne vienmēr liecina par iekaisumu. Ja, to izārstējot, nesaturēšana neizzūd, jāmeklē īstais cēlonis,” skaidro uroloģe. 

 

Kas izraisa 

1. Dzimumdzīve 
„Cistītu dažkārt dēvē arī par medusmēneša kaiti, jo bieži jaunas sievietes sāk just diskomfortu un sāpes urinējot tieši tajā periodā, kad sākušas seksuālas attiecības. Tas patiešām ir veicinošs cistīta faktors. Fizioloģiski sievietei anālā atvere, maksts un urīnizvadkanāls atrodas blakus. Urīnceļu infekciju izraisa normālas zarnu baktērijas, kas atrodas taisnajā zarnā. Un seksa laikā tās gluži vienkārši tiek pārnestas uz urīnizvadkanālu,” saka uroloģe. 
  
2. Urīnceļi ir organisma vājā vieta 
Ir sievietes, kam pēc visniecīgākās nosalšanas piemetīsies iesnas, un ir tādas, kam  – urīnceļu infekcijas. To, kāpēc tā ir, neviens nespēs izskaidrot. 


3. Hormonālais stāvoklis 
Viens no visbiežāk sastopamajiem iemesliem gados vecākām sievietēm, jo hormonālais disbalanss var izraisīt gļotādas aizsargfaktoru novājināšanos. Tāpat par iemeslu var būt hormonālās kontracepcijas līdzekļi – jāraugās, lai tie būtu piemēroti. 


4. Hroniskas saslimšanas, kas novājina imūnsistēmu 
Normāli uz sievietes gļotādas atrodas dabiska aizsargflora, kas pasargā gļotādu. Taču ir dažādas hroniskas saslimšanas, kas novājina imūnsistēmu un infekcijas var viegli pieķerties. Tādas, piemēram, ir cukura diabēts, HIV vīruss u.c. 


5. Pārāk cieša, kairinoša un sintētiska apakšveļa 
Ikdienā to nevajadzētu nēsāt. Piemēram, stringa biksītes  veicina baktēriju migrāciju. 


6. Bieža un pārāk cītīga mazgāšanās 
„Liela daļa ginekologu iesaka speciālos intīmos mazgāšanas līdzekļus. Manuprāt, tie der sievietēm, kuras nemoka hroniskas urīnceļu infekcijas. Jo, palasot šo līdzekļu sastāvu, redzams, ka tajos ir tik daudz vielu, kas pašas par sevi jau var izraisīt alerģiskas reakcijas un novājināt gļotādas aizsargspējas. Tāpat, pārāk cītīgi mazgājoties ar speciālajiem līdzekļiem, attīrošais efekts var būt tik spēcīgs, ka tiek iznīcināta normālā mikroflora, kas darbojas kā infekciju aizsargfaktors,” skaidro Inese Celmiņa. 

Reklāma
Reklāma


7. Prezervatīvi un lubrikanti var veicināt iekaisumu attīstību, jo pret tiem var būt individuāla nepanesība. 


8. Ikdienas ieliktnīši 
Īpaši aromātiskie, kas piesūcināti ar dažādām ķimikālijām. „Es ieteiktu iztikt bez tiem. Ja tas nav iespējams, izvēlēties tādus, kas nav aromatizēti un ir bez krāsvielām,” iesaka uroloģe. 

9. Iekaisumu var veicināt arī nierakmeņi, kā arī iedzimtas urīnceļu anomālijas. 


10. Nepietiekama šķidruma uzņemšana 
Dienas laikā jāizdzer vismaz divi litri šķidruma. Ja tiek patērēts maz šķidruma, urīnpūslis tiek kairināts, un urinējot var rasties nepatīkamas sajūtas. 


Kā ārstēt 
Parādoties pirmajiem simptomiem, nav uzreiz jāskrien pie ārsta, jo dažkārt tie sākas un beidzas vienā dienā, tomēr, ja arī nākamajā dienā sāpes un biežā urinācija turpinās, ir jāmeklē daktera palīdzība. 
Ja urīna analīzēs apstiprinājies iekaisums, visbiežāk to ārstē ar antibiotikām, jo ir jāiznīcina iekaisuma cēlonis – baktērijas. „Ja sieviete cieš arī no sāpēm, protams, ka tiek piemēroti arī pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi. Ļoti populāri ir homeopātiskie līdzekļi (visbiežāk dažādi dzērveņu preparāti) – tie ir dabiskas izcelsmes medikamenti, kas lielā devā satur C vitamīnu. Es gan gribētu teikt, ka tie labi darbojas tieši kā profilakses līdzeklis. Gadījumos, kad cistīts ir ar izteiktiem simptomiem, tas tomēr jāārstē ar medikamentiem,” stāsta Inese Celmiņa. 

 

Steidzami pie daktera!
Ja bieža urinācija iet rokrokā ar izteiktām sāpēm vēdera lejasdaļā un tev ir paaugstināta ķermeņa temperatūra (virs 37,5), steidzami meklē palīdzību pie urologa! Šādas sūdzības var liecināt par nopietnāku saslimšanu nekā cistīts, visdrīzāk tas nozīmē, ka infekcija ir nokļuvusi jau līdz nierēm. 



Medusmēneša kaite 
Komentē ginekoloģe Inguna Kārkliņa: „Cistīts ir viena no biežākajām sūdzībām to pacienšu vidū, kurām ir intensīvas seksuālās attiecības. Dažkārt sieviete ir pārliecināta, ka saslimusi ar cistītu tāpēc, ka nodarbojusies ar seksu bez prezervatīva un partneris viņu inficējis. Nav taisnība. Tam nav nekāda sakara ar to, vai dzimumdzīve notiek ar vai bez prezervatīva, jo infekciju avots patiešām ir baktērijas no pašas sievietes taisnās zarnas. Bieži ar cistītu sirgst sievietes, kas gaida bērniņu. Grūtniecības laikā gļotādas var būt piebriedušas, tāpat arī organismā ir hormonālās pārmaiņas, kas var veicināt infekcijas iekļūšanu urīnceļos. Sievietes ar biežas un sāpīgas urinēšanas sūdzībām bieži nāk pēc palīdzības pie ginekologa. Nereti cistīta simptomi mijas ar intensīviem izdalījumiem. Tādos gadījumos ginekologs ņem uztriepi no maksts, lai pārliecinātos, vai nav kādas infekcijas maksts vidē, un norīko pacienti arī uz urīna analīzēm.”