Bērns veikalā. Ko vecāki var iemācīt bērnam par ģimenes budžetu, esot veikalā

“Bērniem ir jāmāca par naudu, tās tērēšanu un krāšanu jau pirms tam, kad viņi to sāk izmantot patstāvīgi. Svarīgi, lai vecāki rāda piemēru un pa solim ļauj pašiem bērniem veikt pirkumus, uzņemties atbildību par savu izvēli. Nevajag sodīt un pārmest, bet runāt par prioritātēm, kā arī mudināt izdarīt secinājumus,” skaidro interešu izglītības centra “Bērnu universitāte” ““Swedbank” naudas studijas bērniem” pasniedzēja Agnese Slišāne.

Veltot laiku bērnu zināšanu papildināšanai, tu uzlabo viņa nākotni

FOTO: Shutterstock.com

Veltot laiku bērnu zināšanu papildināšanai, tu uzlabo viņa nākotni

Izskaidro, kas ir ģimenes budžets

Vecāki ikdienā dodas uz darbu, par ko saņem atalgoju. Šis atalgojums ir ienākumi, kas veido ģimenes budžetu. Naudu vecāki izmanto, lai segtu izmaksas par ģimenes dzīvesvietu, elektrību, ūdeni, pārtiku, apģērbu un citām nepieciešamajām lietām. Ir svarīgi izprast, ka budžetu veido gan ienākumi, gan izdevumi, tāpēc bērnam ir ne tikai jādod nauda, bet arī jāļauj to nopelnīt.

 

Esi bērnam paraugs

Vecāki var ļoti veiksmīgi mācīt bērnam par budžetu, ļaujot piedalīties ģimenes budžeta plānošanā. Redzot, kā vecāki nopelna naudu, kā to iztērē, kā atliek iekrājumiem, bērns mācīsies no piemēra, tāpēc ļauj atvasei piedalīties ikdienas procesos, kas saistīti ar naudas tērēšanu, krāšanu un plānošanu.

 

Vēlmes un vajadzības

Lai bērns spētu palīdzēt ģimenes budžeta plānošanā, vispirms jāiemācās atšķirt jēdzienus “vēlmes” un “vajadzības”. Pirms došanās uz veikalu kopā ar bērnu izveidojiet nepieciešamo lietu sarakstu. Lūdz, lai atvase izpēta māju un izsaka ierosinājumus par to, ko vajag iegādāties. Iespējams, bērns sarakstā iekļaus arī lietas, kuras viņam kārojas. Kopā izvērtējiet, kuras preces ir ģimenes vajadzības (piemēram, pārtika, higiēnas preces), bet kuras – tikai vēlmes (piemēram, rotaļlietas, saldumi, jaunas smaržas). Paskaidro bērnam, ka vispirms nepieciešams iegādāties tās preces, kas ir vajadzību sarakstā, jo bez tām ģimenei būtu grūti izdzīvot. Tikai pēc tam var apsvērt domu pirkt preces no vēlmju saraksta, ņemot vēra atvēlētos naudas līdzekļus.

 

Reklāma
Reklāma

Došanās uz veikalu

  • Kad esat nonākuši veikalā, iepirkšanos uztici bērnam. Piešķir viņam noteiktu naudas summu, par kuru jāiegādājas lietas no iepirkumu saraksta, paskaidrojot, ka šis ir atvēlētais budžets šodienas pirkumiem.

  • Lielākoties veikalos vienu preci piedāvā vairāki ražotāji, piemēram, bērnam ir iespēja izvēlēties sev vēlamo maizi no piecām dažādām maizēm. Paskaidro, ka šādos gadījumos jāpievērš uzmanība preces cenu zīmei. Lūdz, lai bērns izvērtē, kuru preci iegādāties ir izdevīgāk. Izskaidro, ka, gudri izvēloties un izpētot preces cenas, bērns var ietaupīt ģimenes budžetu. Tas nozīmē, ka atliks nauda citiem izdevumiem. Ja preces tiks izvēlētas, neņemot vērā to cenas, bērns var radīt ģimenes budžetā iztrūkumu, līdz ar to var nepietikt naudas citiem izdevumiem, piemēram, elektrības rēķina apmaksai.

  • Ja bērns iepirkumu sarakstā bija iekļāvis kādu vēlmi, piemēram, konfektes, atgādini, ka tās viņš varēs iegādāties, ja atliks nauda, jo vispirms ir jānopērk preces no vajadzību saraksta.

  • Ja bērnam sanācis iegādāties visas vajadzīgās preces un pāri palikusi nauda, uzslavē atvasi! Izskaidro, ka viņam ir izdevies ietaupīt ģimenes budžetu un ir nepieciešams izlemt, ko iesākt ar atlikušo naudu. Piedāvā bērnam dažādus variantus, katru no tiem paskaidrojot:

    • bērns var iegādāties sev vēlamu preci, piemēram, konfektes. Paskaidro, ka, nopērkot konfektes un tās apēdot, viņš jutīsies priecīgs diezgan īsu laiku. Konfektes būs apēstas, un nauda – iztērēta. Tomēr šāda izvēle arī ir jāakceptē, jāpieņem nenosodot;

    • bērns naudu var ielikt ģimenes krājkasē kopīgam mērķim. Iespējams, ģimene ir iecerējusi vasarā doties ceļojumā, un vecāki katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu šim mērķim. Bērns var palīdzēt papildināt šo krājkasi ar ietaupīto naudu;

    • naudu var atlikt neplānotiem izdevumiem. Izskaidro, ka izdevumus var iedalīt divās lielās grupās – plānotie un neplānotie. Plānotie izdevumi ir tie, kurus ģimene iekļauj katru mēnesi izdevumu sarakstā, piemēram, maksa par mājokli, komunālajiem pakalpojumiem, internetu, televīziju, degvielu u.c. Neplānotie izdevumi rodas negaidīti, piemēram, kāds no ģimenes locekļiem saaukstējas, un ir nepieciešams iegādāties medikamentus, vai pēkšņi salūst automašīna, un ir jāiegādājas dažādas detaļas. Ja bērns atliks naudu neplānotiem izdevumiem, ģimenei būs vieglāk ar tiem tikt galā, jo būs iekrāta nauda šādiem gadījumiem un nebūs vajadzība samazināt citus tēriņus.

 

Arī bērniem, kuriem jau tiek piešķirta kabatas nauda, mācīšanas process ir līdzīgs. Bērnam katru dienu ir jāparedz noteikta naudas summa, kas vajadzīga pusdienām. Par atlikušo summu nepieciešams izlemt – iztērēt, pērkot dažādus niekus un saldumus, vai krāt lielākam pirkumam. Būtiski ir ļaut bērnam būt pētniekam un pašam izdarīt secinājumus, savukārt vecāki būs lieliski palīgi, lai veidotu izpratni.

 

 

Par Bērnu universitātes” ““Swedbank” naudas studijām bērniem”

“Bērnu universitāte” sadarbībā ar AS “Swedbank” izveidojusi bezmaksas nodarbības sākumskolas vecuma bērniem – ““Swedbank” naudas studijas bērniem”, kuru mērķis ir radīt izpratni par naudu, tās krāšanu un gudru tērēšanu. Nodarbības vada Agnese Slišāne un Kristaps Auzāns. ““Swedbank” naudas studijas bērniem” notiek gan “Bērnu universitātē” Rīgā, Brīvības ielā 40, gan Latvijas skolās izbraukumu semināros.