Nereģistrēta kopdzīve un laulība būtībā ir viens un tas pats

Sen pagājuši laiki, kad nereģistrētu kopdzīvi jeb divu attiecībās esošu cilvēku dzīvošanu kopā, nenoslēdzot laulību, sabiedrība vērtēja kā nosodāmu un netikumīgu. Ikdienas sadzīvē nav atšķirības starp šādu ģimenes dzīves formu un laulību.
Ja vēl pirms simts gadiem laulību slēdza sociālu un ekonomisku iemeslu vadīti, tad mūsdienās jā vārds tiek teikts, ja starp abām pusēm ir savstarpējā emocionālā saikne.

FOTO: Shutterstock.com

Ja vēl pirms simts gadiem laulību slēdza sociālu un ekonomisku iemeslu vadīti, tad mūsdienās "jā" vārds tiek teikts, ja starp abām pusēm ir savstarpējā emocionālā saikne.

Tomēr nav noliedzams, ka valsti satrauc lielas daļas tās iedzīvotāju dzīvošana nereģistrētās attiecībās, un ģimenes politikas veidotāju ieskatos laulātības rādītāji Latvijā būtu jāpalielina. Lielākas skaidrības iegūšanai par laulību nereģistrēšanas problemātiku pēc Pārresoru koordinācijas centra pasūtījuma ir veikts pētījums.


Vai laulība ir novecojusi institūcija?
Laulības popularitātes kritums ir vērojams ne tikai Latvijā, bet visās Eiropas valstīs. Ar ģimenes jēdzienu Eiropā vairāk netiek saprasta tikai starp vīrieti un sievieti reģistrēta laulība. Pastāv dažādas laulībai alternatīvas kopdzīves organizācijas formas, piemēram, reģistrētas partnerattiecības. Turklāt Eiropas Savienības dalībvalstis arvien biežāk piešķir tiesības nelaulātiem un viendzimuma pāriem. Kopumā Eiropas valstu un arī ASV politika ir vērsta uz ģimenes dažādības atbalstu.


Ja vēl pirms simts gadiem laulību slēdza sociālu un ekonomisku iemeslu vadīti, tad mūsdienās "jā" vārds tiek teikts, ja starp abām pusēm ir savstarpējā emocionālā saikne. Raugoties no ikdienas dzīves pozīcijām, nav būtisku atšķirību starp ģimeni, kurā ir noslēgta laulība, un ģimeni, kurā pāris nav oficiāli reģistrējis savas attiecības. Viena no pētījuma par laulību nereģistrēšanas problemātiku autorēm Aivita Putniņa norāda, ka kopdzīves laikā tāpat kā laulībā respondenti ir uzturējuši partneri, atmaksājuši partnera veselības pakalpojumus, uzņēmušies kredītsaistības u.tml.


Nereģistrēta kopdzīve ir viens no pāra kopdzīves posmiem, kas, izturot savstarpējos pārbaudījumus, vairumā gadījumu noslēdzas ar laulībām. Pētījuma autori uzsver, ka nereģistrēta kopdzīve un laulība nav pretnostatāmas kopdzīves formas. Pētnieks Māris Brants atzīmē, ka katrā no šīm kopdzīves formām cilvēki atrodas dažādos dzīves posmos. "Nereģistrētā kopdzīve lielā mērā ir attiecību pārbaudīšana. Laulībā cilvēkiem it kā vajadzētu justies drošākiem. Viņi droši vien tā arī jūtas, bet jautājums ir, kāpēc? Visdrīzāk tāpēc, ka attiecības ir pārbaudījuši, atzinuši par drošām un tad noslēguši laulību," skaidro pētnieks.


"Nereģistrētā kopdzīve lielā mērā ir attiecību pārbaudīšana."
Modernajā sabiedrībā ir mainījusies arī attieksme pret laulības institūtu. Veiktais pētījums liecina, ka laulību par novecojušu institūciju atzinusi teju ceturtdaļa aptaujāto vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka vairāk nekā puse respondentu, kas paši šobrīd dzīvo nereģistrētā kopdzīvē, nepiekrīt, ka laulība būtu novecojusi institūcija. Pētījuma autori secina, ka kopdzīve bez laulības reģistrācijas nav pretstats laulībai un dzīve nereģistrētā kopdzīvē var sakrist ar morālu atbalstu laulībai. Savukārt sabiedrības daļa, kas principā neatbalsta laulību, ir salīdzinoši maza.


Rīgas Stradiņa universitātes lektors sociālantropologs Klāvs Sedlenieks norāda, ka laulības noslēgšana ir uzlūkojama kā rituāls, ar kura palīdzību ir vēlme mainīt notiekošos procesus. "Laulība ir kopdzīve, kuras kādā no iepriekšējiem posmiem ir noticis rituāls. Pastāv viedoklis, ka, veicot rituālu, kaut kas nopietns mainīsies. Arī politiķu ieskatos pastāv cerība, ka laulības rituāls izmainīs demogrāfisko situāciju, uzlabos to. Tā ir zināmā mērā maģiskā domāšana – jo rituāls pats neko nevar izmainīt. Civilstāvokļa akts maina attiecības starp indivīdu un pārējo sabiedrību, bet neizmaina pašu cilvēku rīcību."
 

Bērns kā katalizators attiecību stabilitātei
Valstī aptuveni puse pirmo bērnu dzimst ārpus laulības, un laulības noslēgšana seko tikai pēc tam. Pirmais bērns kalpo par attiecību kvalitātes mērauklu. Ja attiecības ir veiksmīgas un partneris ir pārbaudīts arī šādā situācijā, pāris izvēlas slēgt arī laulību. Šādu procesu varam vērot jau ilgtermiņā, tas pakāpeniski notiek ar mūsu sabiedrību, par esošajām tendencēm vēsta M.Brants.

Reklāma
Reklāma

Pēdējos gados sabiedrībā ir palielinājies atbalsts partneru kopdzīvei bez laulības, vienlaikus nemazinot laulībai piešķirto vērtību. Pētījuma dati ļauj secināt, ka laulības noslēgšana ciešāk tiek saistīta ar bērnu radīšanu.

Mūsdienu sabiedrībā ir mainījusies arī attieksme pret tikumību kā vērtību kategoriju. Pētījums liecina, ka ceturtdaļa iedzīvotāju kopdzīvi ārpus laulības uzskata par netikumīgu. Pirms dzimumdzīves uzsākšanas noteikti precētos 12% respondentu, kamēr 47% noteikti neprecētos, vēsta pētījuma dati.


Nav būtisku pamatfaktoru, kas traucē slēgt laulību
Pētījuma ietvaros respondentiem tika lūgts nosaukt nozīmīgākos iemeslus, kāpēc plāno slēgt laulību. Aptauja rāda, ka nedaudz vairāk kā trešdaļa vēlas, lai bērni dzīvotu laulībā un būtu juridiski aizsargāti. Tikpat liela daļa vēlas apkārtējiem apliecināt savas attiecības. Ceturtdaļa vēlas kopīgu uzvārdu, un piektdaļa aptaujāto slēgtu laulību, jo ir vēlme pēc skaistiem svētkiem. Kā laulības noslēgšanas iemesli tiek minēti arī juridiski apsvērumi, 14%, noslēdzot laulību, vēlas sakārtot mantiskās attiecības un 12% nevēlas papildu problēmas, ja otra puse smagi saslimtu vai nomirtu. Aptuveni viena desmitdaļa slēgtu laulību, jo vēlas dzīvot tikumīgi, un 6% cer, ka, noslēdzot laulību, uzlabosies savstarpējās attiecības.

Attiecībā uz laulību neslēgšanas iemesliem aptaujas dati neuzrāda kādus būtiskus pamatfaktorus, norādīts pētījumā. Nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošie atzīst, ka laulības viņu attiecībās neko nemainītu.


Pilnu rakstu lasiet šeit

  •  
  •  
  •