Arvien vairāk sieviešu vēlas dzemdēt mājās

 03. decembris 2008 7:10 Raksts  skatījumi: 10497


Veikts pirmais pētījums par plānotu mājdzemdību drošību Latvijā.



Foto: Viktorija Kuprijanova, http://www.bernufoto.lv/



Mājdzemdības ir vismaz tikpat drošas kā dzemdības valstī kopumā, liecina pētījums par visām plānotajām ārpusstacionāra dzemdībām laikā no 2004. līdz 2007. gadam. No 157 sievietēm, kuras bija plānojušas dzemdības mājās, 93,7% radību notikušas bez sarežģījumiem.
„Mājdzemdības nav nekas jauns,” atgādina pētījuma veicēja Ģimenes veselības centra Stārķa ligzda ārste un mājdzemdību vecmāte Dina Ceple. Pētījums veikts Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētāja Jevgēņija Kalēja vadībā.
„Tikai padomju režīmā sievietēm nācās dzemdēt slimnīcās. Pieņemt dzemdības mājās atkal tika atļauts 2006. gadā. Vispirms jānovērtē, vai tās neapdraud sievietes un jaundzimušā veselības stāvokli, tad radībām rūpīgi gatavojas, un vecmāte uz tām ņem līdzi Ministru kabineta noteikumos paredzēto aprīkojumu.
Reti kur šādu dzemdību skaits pārsniedz 2% (Latvijā 0,29%), izņemot Nīderlandi, kur šis procents ir ap 30, tur valstiskā līmenī cenšas panākt, lai sievietes būtu veselas un viņām nevajadzētu noteikti dzemdēt slimnīcā.
2004. gadā Latvijā notika tikai piecas mājdzemdības, 2007. gadā — 67, bet šogad — jau 92 dzemdības,” min ārste.

Tikai padomju režīmā sievietēm nācās dzemdēt slimnīcās. Pieņemt dzemdības mājās atkal tika atļauts 2006. gadā


Kas izvēlas mājdzemdības
Pētījumā, pamatojoties uz grūtnieču aprūpes kartēm, dzemdību un jaundzimušo vēsturēm, novērtēta mājdzemdību drošība, telefoniski aptaujāti 94% sieviešu no visām mājās dzemdētājām.
Viņu vidējais vecums ir 29 gadi. Vairākums ir labi izglītotas. 72% dzemdētāju ir ar augstāko un 14% — ar nepabeigtu augstāko izglītību. Pārsvarā šīs sievietes strādā algotu darbu un pašas vai kopā ar vīru nopelna virs vidējā ienākumu līmeņa (300–500 lati uz ģimenes locekli mēnesī).
Laist pasaulē mazuli mājās biežāk izvēlas mammas, kas gaida pirmo bērnu (43%) nekā — otro (39%).
Mājās dzemdējušās sievietes pārsvarā dzīvo Rīgā (57%). Iespējams, tādēļ, ka šeit strādā visas piecas mājdzemdību vecmātes. Taču pamazām arvien vairāk dzemdību pieņem arī reģionos.
Biežāk minētā (76%) motivācija mājdzemdībām ir „dabisks pasaules skatījums un vēlme kontrolēt dzemdību norisi, piedzīvot dzemdības bez iejaukšanās”, otrs — „vēlēšanās pašai uzņemties atbildību par radībām, ietekmēt lēmumus” (38%).
Dzemdībās mājās nav tik striktu noteikumu kā slimnīcā, kur, teiksim, ja sievietes dzemde neveras ar ātrumu viens centimetrs stundā, uzskata, ka viņai ir medicīniski jāpalīdz. Mājdzemdību vecmātes bieži pārliecinās, ka šādām bažām nav pamata — katra sieviete dzemdē savā tempā. Turklāt dzemdībās darbojas likumsakarība — viena iejaukšanās veicina nākamo. Ja patiešām vajadzīga medicīniska palīdzība, tad gan jādodas uz stacionāru.

Vairākums apmierinātas
„Visas mājās dzemdējušās sievietes cītīgi gatavojās radībām, viņas aptaujā atzīmēja vismaz trīs informācijas avotus, kur vairāk uzzināt par dzemdībām.
Mājdzemdētājas mazuļus vairāk baro ar krūti. Valsts vadlīnijas zīdīšanas veicināšanā iesaka bērnu zīdīt līdz pusgadam. Latvijā to īsteno 44,5% mammu, bet starp mājdzemdētājām šis rādītājs ir uz pusi lielāks — 86%.
94% sieviešu ar mājas dzemdībām ir ļoti apmierinātas un vēlētos tās atkārtot. 
91,2% mammu nākamreiz izvēlētos to pašu vecmāti.

Dzemdībās mājās nav tik striktu noteikumu kā slimnīcā, kur, teiksim, ja sievietes dzemde neveras ar ātrumu viens centimetrs stundā, uzskata, ka viņai ir medicīniski jāpalīdz. Mājdzemdību vecmātes bieži pārliecinās, ka šādām bažām nav pamata — katra sieviete dzemdē savā tempā


Kad pārved uz slimnīcu?
No visām 157 mājās sāktajām dzemdībām no 2004. līdz 2007. gadam uz stacionāru pārveda tikai 11 sievietes. Vienā gadījumā neviena no mājdzemdību vecmātēm tobrīd nevarēja ierasties, trīs mammas uz slimnīcu aizbrauca pēc mazuļa nākšanas pasaulē — divas ar placentas aizturi, bet vienam jaundzimušajam tika konstatēta elpošanas nepietiekamība. Visiem palīdzība tika sniegta laikus.
Pašās dzemdībās uz slimnīcu komplikāciju dēļ pārvestas septiņas sievietes (sešas no tām — pirmdzemdētājas), kur visām dzemdības stimulēja, četrām pēc tam veica ķeizargriezienu un vienai — vakuumekstrakciju.
„Plānojot dzemdības mājās, būtiski, lai tās atrastos pusstundas brauciena attālumā no stacionāra. Arī slimnīcā, lai veiktu neatliekamu ķeizargriezienu, jāgaida vismaz pusstunda. Vidēji māmiņām slimnīcā aptuveni trīs stundas vēl veikta stimulācija un tikai tad — operācija. Tātad steiga nav bijusi,” stāsta Dina Ceple.
Latvijā ir zemāks no mājdzemdībām pārvesto sieviešu skaits — 6,%. Salīdzinājumam ASV 16%, Šveicē 15%, Kanādā 12,1%.

Izvērtē riskus
Ķeizargrieziena operācija bija nepieciešama 2,5% plānotu ārpusstacionāra dzemdību, bet valstī kopumā no 2004. līdz 2006. gadam — 21,1% gadījumu. Pat, ņemot vērā, ka šajā skaitā ietilpst arī augsta riska grūtniecības, procents ir liels. Eiropā mediķi uztraucas par augošo ķeizargriezienu skaitu, jo tas nākamajā grūtniecībā un dzemdībās rada lielāku risku.
Būtiskākais jautājums, lai izsvērtu drošību, ir māšu un bērnu perinatālās mirstības rādītāji. Latvijā māšu mirstība, dzemdējot slimnīcā, ir pieaugusi: 2004. gadā bija divi šādi gadījumi, bet 2007. gadā — jau seši. Neviena sieviete, kas plānojusi mājdzemdības, nav mirusi.
Perinatālā mirstība (uz 1000 dzimušajiem) Latvijā kopumā ir 10,0%, bet plānotās mājdzemdībās — 6,4%. No 157 mājdzemdībām vienās bērns ir miris — pēc patologanatoma atzinuma iemesls bija asfiksija (skābekļa bads), kas ir biežākais nāves cēlonis jaundzimušajiem arī slimnīcās.
Jāuzsver, ka šie ir plānotu mājdzemdību iznākumi, neplānotās, neaprūpētās dzemdībās mājās visur pasaulē ir augstāki mirstības rādītāji nekā valstī kopumā vai dzemdējot stacionārā.

Ja mans vīrs Tomas sākumā teica, ka nepiedalīsies dzemdībās, bet par iespēju dzemdēt mājās bija šokā, atnācis uz vizīti un radis atbildes uz saviem jautājumiem, vēlējās būt man klāt


PIEREDZE
Drošības jautājumi pārrunāti

Lindas Māteres otrais bērniņš nāca pasaulē mājās: „Tās atšķīrās ar to, ka man tika nedalīta uzmanība, nebiju viena no padsmit grūtniecēm, kā dzemdējot pirmo meitu Stradiņos. Stacionārā gan arī var dzemdēt ar līgumu, bet es to darītu tikai tad, ja būtu veselības problēmas.
Ar vecmāti pārrunājām mājdzemdību drošību — kā mēs rīkosimies, ja kaut kas noies greizi. Apspriedām dažus konkrētus jautājumus, piemēram, ko dara, ja bērns pēc dzemdībām nesāk elpot. Dina pastāstīja, kas ir viņas līdzņemamajos čemodānos, lai palīdzētu. Turklāt es dzīvoju gandrīz blakus Dzemdību namam. Mājdzemdību vecmāte vairāk izglīto, tāpēc atkrīt daudzi uztraukumi. Dina Ceple  ne tikai smalki izprašņāja par manu veselību, daudz runājām par ģimenes emocionālo labsajūtu, jo tā būtiski ietekmē dzemdības.
Ja mans vīrs Tomas sākumā teica, ka nepiedalīsies dzemdībās, bet par iespēju dzemdēt mājās bija šokā, atnācis uz vizīti un radis atbildes uz saviem jautājumiem, vēlējās būt man klāt.
Atšķirība abās dzemdībās — mājās ievēroja manas un bērna vajadzības. Stradiņos brīvprātīgi piespiedu kārtā man tika epidurālā anestēzija, jo tad varēšot labāk gulēt. Lasiet — ārstei netraucēt. Es labi paciešu sāpes, man tā nebija vajadzīga.”

Autore: Linda Rozenbaha
Raksts publicēts Latvijas Avīzē 29.11.2008.



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk