Tīnis grib mēlē pīrsingu? Ar ko rēķināties, izdaiļojot sevi ar caurumiem mutē

Pīrsings mēlē un mutes apvidū ir kļuvis ļoti populārs ķermeņa mākslas virziens. Pīrsings, tāpat kā senos laikos, vēl joprojām tiek lietots kā pašizpausmes līdzeklis, atšķirības zīme un moderns aksesuārs.

Cilvēkiem ar vairākiem mutes pīrsingiem runas, košļāšanas un rīšanas funkcijas ir apgrūtinātas. Pīrsingi var izraisīt pastiprinātu siekalošanos, traucēt sakošļāt un rīt ēdienu, ietekmēt izrunu un dikciju.

Izplatītākās mutes pīrsinga vietas rotaslietu ievietošanai ir mēle, lūpas, vaigi, mēles saitīte (saistaudu plēvīte mēles apakšpusē). Mūsdienu Rietumu kultūrā lēmums veikt pīrsingu bieži vien ir personisks paziņojums, parādot savu attieksmi, stilu un drosmi. Bez pīrsingiem iespējamas arī citas rotas mutes apvidū, piemēram,mēles riņķi. Tie arī var tikt izmantoti kā rotas lietas un pīrsinga vieta ir tuvu mēles galam vai malai.
Lūpas pīrsings var atrasties jebkurā vietā ap lūpu sārto daļu. Populārākā vieta ir apakšlūpā blakus lūpas kaktiņam. Riņķis bieži tiek valkāts, apliecoties ap lūpas malu. Mazāk populāras mutes pīrsinga vietas ir vaigi, mēles saitīte.

Sarežģījumi, kas var rasties pēc pīrsinga procedūras

• Komplikācijas var rasties ne tikai mutes pīrsinga veikšanas procedūras laikā, bet arī jebkurā brīdī pēc tam. Ir jāatceras, ka pīrsingi apdraud zobu un smaganu veselību.
   
• Cilvēkiem ar vairākiem mutes pīrsingiem runas, košļāšanas un rīšanas funkcijas ir apgrūtinātas. Pīrsingi var izraisīt pastiprinātu siekalošanos, traucēt sakošļāt un rīt ēdienu, ietekmēt izrunu un dikciju.
   
• Ir iespējami arī elpošanas traucējumi un aizrīšanās, jo rotaslieta mēlē sastāv no stienīša un divām bumbiņām. Vienā stienīša galā ir vītnīte, uz kuras var uzskrūvēt bumbiņu, kas vērsta uz mēles mugurējo virsmu. Ja bumbiņa atskrūvējas, pastāv iespēja to norīt vai aizrīties. Turklāt, veicot rotas izņemšanu vai ievietošanu atpakaļ, bumbiņa arī var netīšām ieripot rīklē.
   
• Tāpat pīrsinga bumbiņas novietojums vaigā var radīt smaganu nobrāzumu un/vai zobu nodilumu.
   
• Draud arī asiņošana - mēle ir labi apasiņota, tāpēc procedūras laikā var asiņot. Asiņošana var būt arī tik spēcīga, ka prasa tūlītēju ārsta palīdzību.
   
• Procedūras laikā var nejauši bojāt mutes nervus - mutes dobumā ir biezs nervu tīklojums, vienu no tiem var nejauši pārdurt, tādējādi bojājot mutes jutību;
   
• Pīrsinga veikšanas procedūras laikā vienmēr pastāv iespēja inficēties ar HIV, B un C hepatītu, bakteriālajām infekcijām un citām transmisīvajām slimībām. Iespēja inficēties ar šīm slimībām rodas nepareizas un nepietiekamas instrumentu sterilizācijas rezultātā, tādēļ pirms tiek veikta pīrsinga procedūra, obligāti jāpārbauda, vai meistars savus instrumentus notīra un dezinficē kārtīgi!
   
• Mēles pīrsinga gadījumā, iespējams, lokāls mēles iekaisums - piepampusi mēle var ietekmēt runu, košļāšanu un rīšanu, limfmezgli var kļūt lielāki un sāpīgāki. Šie simptomi var turpināties 3-5 nedēļas pēc pīrsinga procedūras veikšanas.
   
• Var parādīties smaganu apsārtums un piepampums, kas ir sekas vēlmei „spēlēties” ar mēles bumbiņu, berzējot to pret smaganu virsmu.
   
• Pīrsings mēlē un mutes apvidū var veicināt zobu emaljas plaisāšanu, zobu nolūšanu, smaganu atkāpšanos apakšžokļa reģionā (smagana apņem zobu cieši zobu kakliņa apvidū. Ja ir pīrsings, smagana atkāpjas uz leju, atsedzas zoba saknes cements, zobu kakliņi paliek jutīgi uz termiskiem kairinātājiem), izraisot audu bojājumus.

Daži ieteikumi pirms pīrsinga iegādes un caurduršanas procedūras veikšanas:

Pusaudzim ir jābūt gatavam uzņemties atbildību par pīrsinga vietas apkopšanu – tas būs jādara regulāri un rūpīgi.
 

Ejot uz salonu, jāpievērš uzmanību pīrsinga veikšanas sterilitātei un infekcijas kontrolei. Par pašu procedūras drošību rūpējas pīrsinga ievietotājs, taču tālākais ir paša cilvēka atbildībā. Jāņem vērā, ka pīrsinga atvere ir brūce, kas atkarībā no lokalizācijas vietas, sadzīst tikai pēc ilgāka laika perioda.


Pēc pīrsinga veikšanas jāievēro rūpīgi personīgā higiēna visu brūces sadzīšanas laiku, kas atkarībā no lokalizācijas vietas var būt samērā ilgstošs – pīrsinga brūce nabā dzīst no 4 mēnešiem līdz pat 1 gadam, līdzīgi arī auss skrimslī. Uzacīs – 6-8 nedēļas, lūpās – 2-3 mēnešus, mēlē – 4 nedēļas, degunā – 8-10 nedēļas, bet deguna starpsieniņā – 6-8 mēnešus.

3-4 nedēļu dzīšanas periodā mēles pietūkums var iespaidot runāšanu un ēšanu;

Vienmēr pastāv inficēšanās risks ar HIV, B un C hepatītu, kā arī zobu plaisāšanas un smaganu atkāpšanās iespējamība. Ja rodas šāda situācija, nekavējotie meklē profesionālu medicīnisku palīdzību!
Izvēlies atbilstoša izmēra rotas no kvalitatīva materiāla. Niķeli saturošu rotu valkāšana var izraisīt paliekošu alerģiju. Eiropas Savienības dalībvalstīs nedrīkst piedāvāt tirgū pīrsinga rotas, ja tiek pārsniegta niķeļa migrācijas robežvērtība - 0,2µg/cm2/nedēļā (REACH Regulas 17.pielikums).Daudz kvalitatīvākas ir no zelta un sudraba.

 

Raksts tapis Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra organizētās kampaņas "Man ir tīri zobi!" īstenošanas gaitā.