Grūtniecība un veģetatīvā distonija – kā to apvienot?

„Ļoti bieži par veģetatīvo distoniju cilvēki sauc saslimšanas, kas nemaz nav veģetatīvā distonija (turpmāk –- VD), tāpēc pirms runāt, kā to kontrolēt, jāsaprot, ko īsti šis apzīmējums nozīmē,” skaidro ārste. Terminu „neirocirkulatoriska astēnija” sāka izmantot ASV gandrīz pirms simts gadiem. 

Vēlāk to nodēvēja par neirocirkulatorisko distoniju, izdalot vēl hipertonisko, hipotonisko un kardiālo distoniju, ko noteica pēc pacienta sūdzībām. Pavisam pētnieki šai slimībai ir konstatējuši ap 100 dažādu izpausmju un 34 veidu sindromus. Tas nozīmē, ka sūdzības var skart jebkuru orgānu sistēmu. Ja ir veģetokardiāls sindroms, tad tas attiecas uz sirds sistēmu. Ja veģetogastrāls, tad sajūtas saistītas ar gremošanas traktu u. tml.

Ir slimība jeb neiroze – neirocirkulatoriska distonija, ko sauc arī par veģetatīvo distoniju, – un ir veģetatīvās distonijas sindroms, kas nozīmē, ka ir dažādu simptomu kopums, bet tas vēl nenozīmē, ka ir pati saslimšana jeb neiroze. Veģetatīvā distonija mūsdienās slimību klasifikācijā ir iekļauta diagnozē „somatoforma veģetatīva disfunkcija”. Taču šo diagnozi drīkst noteikt tikai tad, kad ir izslēgtas visas citas saslimšanas, kas var izraisīt iepriekš nosauktos simptomus.

Veģetatīvās distonijas sindroms raksturīgs lielākajai daļai somatisku jeb ķermenisku, psihosomatisku un psihisku saslimšanu.

Sindromus neārstē!

Vispirms jebkuram ģimenes ārstam ir jāpārliecinās, vai sirds pārsitienu iemesls nav kāda sirds slimība. Tas pats attiecas uz nepatīkamām sajūtām vēderā – tās var būt kādas saslimšanas pazīmes. Tikai tad, ja nekādas citas slimības nav atklātas, var uzstādīt diagnozi „veģetatīvā distonija”. To var ārstēt, gan lietojot antidepresantus, gan apmeklējot psihoterapeitu. 

Izvēloties atbilstīgu ārstēšanu, nozīme ir tam, kā VD izpaužas. Dažreiz tā ir tikai viena epizode, kas parādās reizi dzīvē un vairs nekad neatkārtojas. Ja šādas neirožu epizodes ir viļņveidīgas vai tām ir monotona gaita, proti, sākušās tās nepāriet, tad bieži vien ārsti piedāvā lietot medikamentus. Neārstēta VD daudzos gadījumos beidzas ar depresiju, kurai pievienojas panikas lēkmes un trauksme. Zāles tādā gadījumā nepieciešamas, lai cilvēks spētu normāli dzīvot.

Grūtniecība un veģetatīvā distonija

Grūtniecības laikā organismā notiek daudz un dažādas pārmaiņas. Tās var izraisīt sajūtas, kas ir līdzīgas distonijas simptomiem. Nevienu no šīm izpausmēm nedrīkst atstāt neizmeklētu!

Piemēram, asinsspiediena svārstības, kas var radīt gan galvassāpes, gan vispārēju vājumu. Līdzīgas sajūtas var izraisīt asinsrites traucējumi, kā iemesls ir kakla zonas spondiloze – ar vecumu  vai nepareizu stāju saistītas distrofiskas izmaiņas mugurkaulā, deformācijas un izmainīts kakla muskulatūras tonuss –, kas var attīstīties tieši grūtniecības laikā svara pieauguma dēļ. Tā kā rentgenu grūtniecības laikā neiesaka, tad palīdz ārstnieciskā vingrošana.

Sirdsdarbības traucējumi var liecināt par fizisku saslimšanu. Piemēram, kardiomiopātija var attīstīties tieši grūtniecības laikā, sirds išēmiskās slimības raksturīgas gados vecākām.

Galvassāpes, reiboņi var izrādīties kādas fiziskas kaites, piemēram, hipertonijas, izpausmes. Paaugstināts asinsspiediens grūtniecības laikā ir īpaši bīstams, tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos, novēršot simptomus un nenoskaidrojot tā patiesos iemeslu.

Cukura diabēts ir vēl viena saslimšana, kas var parādīties grūtniecības laikā. Visi organisma stāvokļi, kas saistīti ar cukura līmeņa kritumu vai paaugstināšanos, var atgādināt VD simptomus.

Sistēmiskas un autoimūnas slimības, pat vīrusu un baktēriju izraisītas kaites un neiroloģiskās slimības var izpausties kā VD simptomi.

Panikas lēkmes

Kļūdaini par galveno veģetatīvās distonijas pazīmi uzskata panikas lēkmes. Tā ir atsevišķa diagnoze. Panikai ir raksturīgas neprognozējamas trauksmes lēkmes vai bailes, kas sākas pēkšņi, attīstās strauji un ilgst no vairākām minūtēm līdz pusstundai, kā arī bailes nomirt vai sajukt prātā.

Panikas lēkmes diagnozē jāizpaužas vismaz četriem no norādītajiem simptomiem, kas maksimālu intensitāti sasniedz desmit minūšu laikā: sirdsklauves, grūti elpot, smakšanas sajūta, sāpes / diskomforts krūtīs, slikta dūša / diskomforts vēderā, reiboņi, svīšana, trīce, karstuma viļņi vai aukstuma drebuļi, derealizācija / depersonalizācija, bailes zaudēt kontroli pār sevi / zaudēt prātu, bailes no nāves.

Veģetatīvās distonijas izpausmes var būt arī maskētai depresijai un citām psihiskām slimībām, kuras jāārstē pie psihiatra. 

Kā ārstē VD grūtniecei?

Pirmais ārsts, pie kura vērsties ar sūdzībām, ir ginekologs. Ja, pārbaudot visus esošos simptomus, atklājas, ka iemesls tiešām ir VD, nevis kāda somatiska saslimšana, tad ārsti centīsies grūtniecei nopietnas zāles šajā situācijā neizrakstīt. Pati par sevi VD grūtniecību neapdraud, tomēr ignorēt tās izpausmes nevajadzētu. Piemēram, asinsrites traucējumi un augsts vai pārāk zems asinsspiediens, kas ir VD simptoms, gan var iespaidot grūtniecību un augli.

Ja sieviete ar šo diagnozi var turpināt dzīvot normāli, miegs un apetīte nav traucēti, nav panikas lēkmju 2–3 reizes nedēļā, tad pietiek apmeklēt atbalsta psihoterapiju vai arī kognitīvi biheiviorālo terapiju, ieteicama arī ģimenes terapija, kas palīdz atgūt iekšējo mieru un stabilitāti. Ja tomēr VD izpausmes ir pārāk grūti panesamas, dažreiz labākā izvēle ir zāles. 

Kļūdaini par galveno veģetatīvās distonijas pazīmi uzskata panikas lēkmes. Tā ir atsevišķa diagnoze.

Ir topošās māmiņas, kurām VD parādās tikai grūtniecības laikā, tikpat iespējams, ka tieši tad VD simptomi pilnībā pazūd, bet pēc dzemdībām atkal atjaunojas. Paredzēt, kā būs katrai konkrētai sievietei, nav iespējams.

Grūtniecība un medikamenti

Plānojot grūtniecību, vēlams atcelt vai samazināt devas visiem psihotropajiem līdzekļiem, ja tādi ir lietoti pirms tam. Tomēr ir situācijas, kad bez medikamentiem sieviete esošo pašsajūtas stāvokli vienkārši nespēj izturēt un zāles ir jāturpina lietot.

„Pret antidepresantiem sabiedrībā ir pārāk daudz nepamatotu aizspriedumu, toties tiešām bīstamas zāles – trankvilizatorus jeb benzodiazepīnus – ģimenes ārsti dažkārt izraksta vieglu roku,” brīdina psihiatre.

• Trankvilizatori iedarbojas ātri, dod nomierinošu sajūtu uzreiz, taču pie šīm zālēm ātri pierod. Turklāt ir pierādīts, ka visi trankvilizatori var radīt risku auglim. Proti, tie ietekmē mazuļa attīstību mammas vēderā. Šādu pierādījumu par antidepresantiem nav.
• Visi antidepresanti un jebkuri citi psihi ietekmējošie medikamenti ir apkopoti speciālā tabulā, kas izveidota, balstoties uz Food and Drug Administration aģentūras datiem. Pirms ārsts izraksta zāles, viņam ir jāinformē sava paciente par to, kurā kategorijā ierindojas konkrētais medikaments. Kad tiek izrakstītas zāles, sievietei ir jāparakstās, ka viņa ir informēta par riskiem un apzinās, ka medikamenti var ietekmēt grūtniecību.
• A sadaļā ir iekļautas zāles, kuras neatstāj ietekmi uz grūtniecību un augli. Šie dati iegūti kontrolētos pētījumos.
• B kategorijā apkopoti medikamenti, kuri nav atstājuši ietekmi uz dzīvniekiem, kā arī nav pierādīts to izraisītais risks auglim, taču kontrolēti pētījumi ar grūtniecēm nav veikti.
• C kategorijā ir zāles, kurām pētījumos ar dzīvniekiem atklāta negatīva ietekme uz augli, taču pētījumu ar sievietēm nav bijis vai tie nav pieejami. Datu par šo medikamentu nekaitīgumu nav.
• D kategorija ietver medikamentus, kuru kaitīgums ir pierādīts. Šajā grupā ir arī visi trankvilizatori. Tomēr, ja sievietei ir panika un citu iespēju to samazināt nav, ārsts var izvēlēties izmantot šīs grupas zāles. Panikas laikā ceļas asinsspiediens un paātrinās pulss, kas vistiešākajā veidā var apdraudēt grūtniecības norisi un augļa stāvokli. Panikas radīto simptomu ietekmē netiek pietiekami pievadīts skābeklis, tiek traucēta asinsrite placentā, var attīstīties dzemdes tonuss.
• Lielākā daļa mūsdienu antidepresantu pieder C grupai. Tas nozīmē, ka nav kontrolētu pētījumu par ietekmi uz grūtniecību, bet dzīvniekiem nelieli negatīvi efekti ir konstatēti. Pēc dzemdībām bērnam var būt atcelšanas sindroms, jo caur placentāro barjeru neliela daļa šo medikamentu nonāk augļa asinsritē, bet pēc piedzimšanas to koncentrācija samazinās. Ja sieviete lieto antidepresantus grūtniecības laikā, par to ir jābrīdina ginekologs un vecmāte, kas pieņem dzemdības.

Antidepresanti

Zīdīšanas laikā antidepresantu devas diezgan lielā koncentrācijā nonāk mātes pienā. Ja nav iespējams atcelt šo preparātu lietošanu, no zīdīšanas ir jāatsakās, jo mātes garīgā veselība (pēcdzemdību depresijas vai pēcdzemdību psihozes ārstēšana) ir svarīgāka par iespēju bērnam saņemt mātes pienu.

„Ja sievietei izrakstīti antidepresanti, tas nav tik bīstami, lai tāpēc veiktu abortu. Paliekot stāvoklī, jāsazinās ar savu psihiatru un var mēģināt samazināt preparāta devas. Ja sūdzības grūtniecības laikā neatjaunojas, zāles nav jālieto,” mierina Lada Stoligvo.

Visaugstākais teratogēnais risks auglim ir grūtniecības 17.–60. diena jeb 2.–9. nedēļa. Neplānotas grūtniecības gadījumā, ja tā ir noteikta līdz 17. dienai, speciālisti iesaka pārtraukt vai strauji mazināt psihotropo preparātu devu. Bet, ja par grūtniecību sieviete uzzina pēc 60. grūtniecības dienas, tad nav nepieciešamības strauji pārtraukt medikamentu lietošanu.

Grūtniecei jāuzmanās ar zāļu tēju lietošanu

„Iedzer kādu nomierinošu tēju!” – kā nekaitīgu alternatīvu bieži vien izvēlamies zāļu tējas. Cik tas ir efektīvi, ja pašsajūta tiešām ir slikta? Ārste brīdina, ka tēju maisījumi, kurus var iegādāties aptiekās vai pie tirgus tantiņām, ir kā „pirkt kaķi maisā”.

„Ārsti ļoti piesardzīgi izraksta speciālās zāles, kuru iedarbība ir rūpīgi pētīta. Ja runājam par augu valsts preparātiem, tad zāļu tēju maisījumos vai it kā nevainīgos uztura bagātinātājos ir vairākas komponentes, kuru devas un sastāvs nav precīzi norādīts. Uztura bagātinātājos, kas sola samazināt stresu, var būt no 5 līdz 25 dažādiem augiem, kuru ietekme uz grūtniecību var būt neprognozējama. Par internetā nopērkamiem preparātiem nemaz nerunājot.”

Dažas no zāļu tējām grūtniecei jālieto ļoti uzmanīgi vai arī tās nedrīkst lietot nemaz. Citas var dzert droši

• Baldriāna tēju lietot saprātīgās devās drīkst, ja vien tas ir audzis Latvijā. Devām jābūt nelielām, un ilgstoši šo tēju dzert nedrīkst. Pretējā gadījumā veidojas līdzīga atkarība kā no trankvilizatoriem. Uzmanīgi, ja, iegādājoties uztura bagātinātājus ar baldriāna piedevu, ir norādīts (vai vispār nav norādīta izcelsmes vieta), ka tajā ir iekļauti tropiskās vietās auguši baldriāni. Pierādīts, ka tiem ir kancerogēna (vēzi izraisoša) darbība.
• Melisas tēja satur fito estrogēnus – augu izcelsmes hormonus. Par šīs tējas lietošanu jākonsultējas ar ginekologu, kas izvērtē situāciju, ņemot vērā sievietes hormonālo fonu pirms grūtniecības vai tās laikā.
• Asinszāli mēdz ieteikt dzert pret nomāktu garastāvokli un nemieru. Arī asinszāle satur fito estrogēnus un vielu grupu hyperforinus, kas ietekmē noteiktus aknu fermentus – citohromus. Tie ir iesaistīti bioķīmiskos procesos, kas izārda lielāko daļu ķīmisko molekulu un medikamentu, kurus lieto cilvēki. Ja lieto asinszāli, nedrīkst lietot nevienu citu preparātu, jo citohromu sistēma būs pārslogota, un tas var izpausties kā aknu funkciju pasliktināšanās. Līdzīgu ietekmi atstāj greipfrūti un pomelo augļi. Tos lietojot, medikamenti var iedarboties kaitīgi.
• Tautas medicīnā plaši izmanto ārstniecības augu rūtu, to liek arī zāļu tēju maisījumos. Latvijā rūta ir iekļauta indīgo augu sarakstā. Aptiekās to nopirkt nevar, bet tantiņas un dziednieki šo augu var pievienot tēju maisījumu sastāvā. Rūta var izraisīt spontāno abortu. Cilvēki, kuriem ir nosliece uz epilepsiju, rūta var izraisīt lēkmi. Daudz ko nosaka arī tējas pagatavošanas veids. 

Droši var dzert piparmētu tēju.

Faktori, kas var veicināt VD sindromu

• Iedzimta konstitucionāla predispozīcija. Ir cilvēki, kas šādi reaģē uz apkārtējo pasauli. Ar to ir jāiemācās sadzīvot.
• Hormonālas pārmaiņas, ko sieviete piedzīvo  pubertātes, kā arī grūtniecības laikā, pirms un pēc dzemdību periodā.
• Cilvēki, kuriem ir trauksmains, nemierīgs raksturs.
• Cilvēki, kuri kopš bērnības ir mazkustīgi un kuriem ir grūtības pielāgoties lielākām slodzēm.
• Pārmērīga atrašanās saules staros un alkohola lietošana.
• Pārgurums, bezmiegs vai ilgstoša psihoemocionāla slodze.