Neticami: Latvijā tūlītēja depresijas ārstēšana nepieciešama vismaz 70 000

katrs ceturtais ģimenes ārstu apmeklējošais pacients ir sastapies ar depresiju kādā dzīves posmā, bet katrs desmitais pacients sirgst ar depresiju, kurai nepieciešama tūlītēja ārstēšana, atklāj valsts pētījumu programmas “Biomedicīna” ietvaros Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) Psihiatrijas un narkoloģijas katedras veiktais pētījums par depresijas izplatību un ārstēšanu ģimenes ārstu praksēs.  

viens no galvenajiem šķēršļiem depresijas ārstēšanā ir aizspriedumi pret psihiskām slimībām un psihiatru apmeklējumiem.

FOTO: Shutterstock.com

viens no galvenajiem šķēršļiem depresijas ārstēšanā ir aizspriedumi pret psihiskām slimībām un psihiatru apmeklējumiem.

Ņemot vērā šos datus, psihiskās veselības eksperti norāda, ka Latvijā šobrīd tūlītēja depresijas ārstēšana nepieciešama apmēram 70 000 iedzīvotāju. Saskaņā ar Slimību un profilakses centra datiem (SPKC) 2013. gadā, valsts apmaksātajos medicīniskajos dienestos no depresijas ārstējušies tikai nedaudz mazāk nekā 9000 pacientu.

 

Depresijas ārstēšanā nozīmīgu palīdzību var sniegt arī ģimenes ārsti, pie kuriem pacienti vēršas ievērojami biežāk. Kopš šī gada sākuma ir arī uzlabota sistēma – ģimenes ārsti pie atkārtotas depresijas diagnozes paši jau no pirmās ārstēšanas dienas var nozīmēt valsts apmaksātu antidepresantu terapiju.

 

Pasaulē ik gadu pieaug diagnosticēto depresijas pacientu skaits un pacientu skaits ar diagnosticētiem citiem depresīvā spektra garastāvokļa traucējumiem, kas būtiski ietekmē gan darbaspējas, gan vēlmi socializēties, veidot, uzturēt attiecības. Pacienti ar ilgstoši neārstētu depresiju nereti dzīvi beidz pašnāvībā.

Reklāma
Reklāma

Pētījuma vadošais pētnieks, RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, profesors Elmārs Rancāns norāda, ka situācija ar neārstētu depresiju Latvijā ir dramatiska. E.Rancāns: “Nenoliedzami, viens no galvenajiem šķēršļiem depresijas ārstēšanā ir aizspriedumi pret psihiskām slimībām un psihiatru apmeklējumiem. Taču depresijas ārstēšanā nozīmīgu palīdzību var sniegt arī ģimenes ārsti, pie kuriem pacienti vēršas ievērojami biežāk. Kopš šī gada sākuma ir arī uzlabota sistēma – ģimenes ārsti pie atkārtotas depresijas diagnozes paši jau no pirmās ārstēšanas dienas var nozīmēt valsts apmaksātu antidepresantu terapiju.” 
 

Pētījuma ietvaros š.g. pavasarī 24 ģimenes ārstu praksēs visā Latvijas teritorijā tika aptaujāti vairāk nekā 1500 ģimenes ārstu pacienti, kuri vērsās pie sava ārsta pēc ikdienas konsultācijas. Šis ir apjomīgākais pētījums Latvijas vēsturē, kas līdz šim veltīts šim tematam. Pētnieki skaidroja ar kādām psihiskām slimībām, tajā skaitā depresiju, slimo ģimenes ārstu pacienti, vai viņiem tās ir atpazītas un kādā veidā tās ir ārstētas. 
 

Noskaidrots, ka 28.1 % no ģimenes ārstu apmeklējošiem pacientiem ir slimojuši ar depresiju kādā dzīves posmā, bet 10.2 % pacientu sirgst ar depresiju pašlaik. Depresija apmēram divas reizes biežāk novērota sievietēm un ģimenes ārsta apmeklētājiem pēc 55 gadu vecuma. Pētnieki turpina aktīvu darbu pie iegūto datu tālākas analīzes. 
   

Psihiatri norāda, ka ir būtiski uzlabot ārstēšanās pieejamību un palielināt to pacientu skaitu, kuriem, laicīgi uzsākot ārstēšanu, tiek novērsta depresijas radītā ilgtermiņa ietekme uz darbaspēju zudumu un dzīves kvalitāti. Lai veicinātu depresijas pacientu vēršanos pēc palīdzības, Latvijas Psihiatru asociācija un RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedra sadarbībā ar garīgās veselības atbalsta biedrību “Saules zīmes” šoruden īsteno vairākas aktivitātes – informatīvu plakātu izvietošanu ģimenes ārstu prakses vietās visā Latvijā, izglītojoša pēcpusdienu ar speciālistu dalību iedzīvotājiem, kā arī mājas lapas www.depresija.lv aktualizēšanu, lai pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks varētu saņemt informāciju par depresiju un tās ārstēšanu.