Sieviete gribētu šķirties, bet naudas jautājums attur... Pieredze

Problēmas ģimenē ir mani novedušas tik tālu, ka jūtu - kaut kas dzīvē ir jāmaina, tik nezinu kā. 

Nezinu, kam un kā lūgt palīdzību, jo te esmu viena un vientuļa, emocionāli izvārgusi.

FOTO: Shutterstock.com

Nezinu, kam un kā lūgt palīdzību, jo te esmu viena un vientuļa, emocionāli izvārgusi.

 

Esmu 2 bērnu māmiņa, precēta, dzīvoju ārzemēs. Problēmas ir ar vīru! Viņš labu dara tikai tad, ja kads to pamanīs un novērtēs. Ikdienas mājas soli nepalīdz, ar bērniem nenodarbojas. Ne tagad, kad esmu zaudējusi darbu, ne tad, kad strādāju 80 līdz 100 stundas nedēļā. Vīrs dara, ko grib un kad grib, ja uzvedas normāli (nelieto pārmērīgi alkoholu, diennaktīm nepazūd ar draugiem, nebļauj par katru sīkumu, atmet kādu kapeiku), man viņam par to "slavas dziesmas jādzied" un jātur mute pilnīgi par visu, kas kungam nav pa prātam, lai tik viņš atkal nesāk veco dziesmu. Viņa ienākumi ir krietni lielāki kā mani. Kamēr strādāju, viss bija normāli. Bet tagad man pietrūkst elementārajam. Tādas lietas kā apģērbs, medikamenti, bērnu lietas - viņam šķiet pilnīgas muļķības bez kā var iztikt. Ja uzskatu, ka man vai bērniem to vajag - lai pērku par savu naudu, viņš nedos ne kapeiku no algas.

Jūtos iedzīta stūri, zūd ticība labajam...

Mazākajam bērnam ir tikai nepilni divi gadiņi, bet otrs - skolas vecuma, līdz ar to es esmu diezgan ierobežota savā rīcībā. Vajag lielas naudas, lai izdzīvotu viena ar bērniem, bet man nav, kas viņus pieskata, kamēr strādātu un pelnītu. Valsts arī nav diez ko pretimnākoša. Atgriezties dzimtenē baidos, liekas, ka neidzīvošu vispār. Vecākiem atklāt savu bēdu nevaru, viņi man abi pensionāri un sirds slimnieki, kā arī ļoti emocionāli... Jūtos iedzīta stūri, zūd ticība labajam (kaut vienmēr esmu skrējusi, stavējusi un kritusi, lai kādam palīdzētu cik bija manos spēkos), nezinu, kam un kā lūgt palīdzību, jo te esmu viena un vientuļa, emocionāli izvārgusi. Ir tuvumā vairāki vīra radi, bet vairāk kā skaidrs, kurā pusē viņi būtu un kuru no mums saprastu, atbalstītu...

Varbūt kādai/kādam ir bijusi līdzīga situācija... Varbūt varat dalīties pieredzē vai izteikt kādu labu padomu... Es zinu, ka citiem iet daudz smagāk, bet esmu ļoti nelaimīga un ļoti vēlos so jau n-tos gadus ieilgušo apburto loku lauzt...

 

Reklāma
Reklāma

LASI ARĪ: Emocionālā un fiziskā vardarbība. Pieredzes stāsts 

Vai tiešām pastāv sieviešu agresija pret vīrieti?

Vīrs sit... Gribu šķirties, bet ko darīt ar kredītu..?