Praktiski ieteikumi bērna audzināšanā

Kāpēc bērni kļūst nepaklausīgi?
1. Viņi ir noguruši, izsalkuši vai jūtas slimi – šo iemeslu dēļ bērni bieži vien var zaudēt kontroli.
2. Dusmas – bērni var sadusmoties, kad viņi nav dabūjuši to, ko vēlas. Ja mēs padodamies, bērns iemācās, ka dusmas ir iedarbīgs līdzeklis, lai dabūtu to, k vēlas, un viņi turpinās to izmantot.
3. Pārpratumi – bērns iespējams nav sapratis, ka šāda uzvedība nav pieņemama.
4. Bailes – bērni var kļūt nerātni, ja viņiem ir no kaut kā bail (piemēram, no tumsas, svešiem cilvēkiem, sliktām atzīmēm vai no pieaugušo nevērības).
5. Greizsirdība – bērni var kļūt nerātni, lai pievērstu uzmanību. Ja kādam citam tiek pievērsta uzmanība, bet viņam ne, tad bērni bieži vien izjūt greizsirdību.
6. Pāridarījums – bērni, iespējams, mēģinās atriebties cilvēkiem, kas viņiem ir nodarījuši pāri, radot sāpes vai nepatīkamas emocijas.

Tad, ja mēs izprotam nepieņemamās uzvedības cēloni, mums ir vieglāk izvēlēties, kā uz to reaģēt. 

Kā veicināt pozitīvu uzvedību?
1. Mīli bērnu – bērniem ir svarīgi zināt, ka viņus mīl. Tā ir efektīvas disciplīnas atslēga.
2. Uzmanīgi klausies bērnā. Mudini, lai bērns runātu par savām domām un izjūtām. Tava interese palīdzēs bērnam sajusties vērtīgākam. Atrodi katram bērnam kādu īpašu laiku. Mēģiniet parunāt dienas laikā ar katru bērnu individuāli, ejot pastaigā, mazgājot traukus, ēdot, liekot bērnus gulēt.
3. Izproti bērnu. Bērnu vajadzība un vēlmes mainās, bērnam pieaugot.
4. Nosaki robežas. Bērniem ir vajadzīgas robežas, lai viņi justos droši un iemācītos paškontroli. Pārliecinies, ka bērns saprot šīs robežas. Izskaidro šo robežu jēgu un nozīmi. Atgādini ik pa laiciņam šīs robežas. Bērni var mēģināt tevi pārbaudīt, lai pārliecinātos, vai tas ir nopietni.

Kā rīkoties, kad šķietami zūd kontrole pār sevi?

• Pirms reaģē, pamēģini paskatīties uz situāciju ar bērna acīm. Kļūt neatkarīgam ir nozīmīga daļa no pieaušanas, lai arī dažreiz tu varētu nepiekrist bērna lēmumam. 
• Esi uzmanīgs ar vārdiem, ko lieto! Tādi vārdi, kā muļķis, stulbenis, idiots, slikts, bezvērtīgs un apgalvojumi kā “tu nekad...” vai “tu vienmēr...” atstāj uz bērnu daudz dziļāku ietekmi nekā tu spēj iedomāties. Tā vietā mēģini noskaidrot, kāpēc bērns ir negatīvi uzvesties. 
• Izvairies no fiziska soda. Pēršana, speršana, raustīšana, sišana pa vaigiem neiemācīs bērniem pieņemamas uzvedības modeļus un traumā bērna attīstību. Bērni mācās no piemēra. Vardarbīga izturēšanās ir tas uzvedības modelis, ko bērniem nevajadzētu apgūt. 
• Disciplinē savu bērnu nevis sodi viņu! Daudzi pieaugušie uzskata, ka tas ir viņu pienākums disciplinēt bērnu. Tā ir patiesība, taču disciplinēšana nav tas pats, kas fiziska sodīšana. Disciplinēšana ietver sevī sarunas ar bērnu, kas viņiem ļauj izprast savu uzvedību un māca viņiem paškontroli un noteikumus. Fizisks sods liek bērnam saprast tikai to, ka tev nav paticis tas, ko viņš ir darījis, bet nedod iespēju viņam pašam mainīt savu uzvedību.
• Parūpēties par savu emocionālo un garīgo labsajūtu. Bērniem var palīdzēt tikai tādi cilvēki, kas paši apzinās savas emocionālās vajadzības un prot par tām parūpēties. 
• Esi tiešs, taisnīgs un konsekvents bērna audzināšanā. Ja tu jūties dusmīgs un aizkaitināts, aizej uz citu vietu, lai nomierinātos un izlemtu, ko darīt, pirms tu reaģē uz bērna uzvedību negatīvā veidā.
• Priecājies par saviem panākumiem bērnu audzināšanā! Jāmācās priecāties par katru nelielu sasniegumu un par katrām pozitīvām izmaiņām bērna uzvedībā!

Ja tavs bērns niķojas, izmēģini jaunas disciplinēšanas metodes:

Stingrs atgādinājums – saki tikai to, kas ir nepieciešams, lai pārtrauktu bērna uzvedību, piemēram, noteiktā balss tonī saki “Nē!” vai “Pietiek!” 
Uzvedības skala – vienojies ar bērnu par sagaidāmo uzvedību, balvu, ko bērns par to saņems, kā arī izskaidro nepaklausības sekas. Izveido īpašu skalu jeb grafiku, kurā atzīmē reizes, kad bērns labi uzvedies. Balva var būt īpaši pasākumi ar bērnu, vai ciemošanās pie drauga. Izvairies no materiālām balvām.
Atmaksa – ja bērns sabojājis kāda cita īpašumu, liec, lai viņš to salabo vai par to samaksā.
Privilēģiju atcelšana – piemēram, aizliegt skatīties TV uz kādu laiku. Pārliecinies, ka bērns ir sapratis, kāpēc viņam šī priekšroka ir atņemta.
“Time out” – tas var efektīvi iedarboties, ja bērns zaudējis kontroli:

• ieved bērnu kādā drošā vietā;
• lai bērns uzturas šajā telpā līdz viņš/viņa nomierinās, vai arī kādu noteiktu laiku, piemēram, vienu minūti katram bērna gadam, 5 minūtes 5 gadus vecam bērnam;
• paskaidro, ka laiks tiks pagarināts, ja bērns iznāks no istabas pārāk ātri;
• telpa nedrīkst būt slēgta;
• kad laiks pagājis, uzslavē bērnu par to, ka nomierinājies.

Profesionāla palīdzība - meklē palīdzību, ja disciplinēšana kļūst par nopietnu problēmu. 

Avots: centra Dardedze buklets "Disciplīna un sods bērnu audzināšanā"