Bērniņš vēderā ar dupsi uz leju. Kā palīdzēt apgriezties?

Vairākas nedēļas pirms nākšanas pasaulē mazuļi parasti ieņem pozu ar galvu uz leju, tā gatavojoties piedzimšanai. Tomēr neliels skaits bērnu dažādu iemeslu dēļ paliek ar dupsi uz leju. Kāpēc tā var notikt, kā ar vingrojumu palīdzību mazuli rosināt mainīt pozu un par citām svarīgām lietām attiecībā uz šo tēmu stāsta vecmāte un dūla Baiba Stikute un P.Stradiņa klīniskās slimnīcas Dzemdību nodaļas vecākā vecmāte Signe Irša.

Viens no vingrojumiem, kas var rosināt mazulīti pagriezties mammas vēderā ar galvu uz leju, ir šāds: apgulies uz muguras, noliec pēdas uz zemes, tad uzmanīgi pacel gurnus. Dari to vairākas reizes dienā, bet tikai tad, ja vingrojuma laikā jūties ērti un patīkami.

FOTO: Shutterstock.com

Viens no vingrojumiem, kas var rosināt mazulīti pagriezties mammas vēderā ar galvu uz leju, ir šāds: apgulies uz muguras, noliec pēdas uz zemes, tad uzmanīgi pacel gurnus. Dari to vairākas reizes dienā, bet tikai tad, ja vingrojuma laikā jūties ērti un patīkami.

Augot un attīstoties mammas vēderā, bērniņš gaidību pirmajos trimestros var grozīties dažādi, jo vietas ir pietiekami. Parasti pēc 30. grūtniecības nedēļas mazulis ieņem pozu ar galvu uz leju, tā gatavojoties piedzimšanas brīdim. Neliels skaits bērnu dažādu iemeslu dēļ nesagriežas. Un tad, atkarībā no iemesla, tiek pieņemts lēmums tālākai rīcībai. Viens no tiem – veikt mazuļa ārējo apgrozīšanu. Lai no tā izvairītos, ir iespējams veikt vingrojumus, ar kuru palīdzību bērns var sagriezties pats.

 

Iemesli, kāpēc bērns nav sagriezies
Kad mazulis dzemdē jau ir paaudzies, viņš novietojas ar savu platāko vietu mammas platākajā vietā, citiem vārdiem sakot – ar galviņu ievietojas mammas iegurnī. Taču ir dažādi iemesli, kuru dēļ bērniņš to neizdara. Viens no tiem – mammas psiholoģiskā rakstura problēmas, piemēram, bailes no dzemdībām. Mazulis savu mammu lieliski sajūt, un ar nesagriešanos zināmā mērā palīdz viņai pieņemt lēmumu par ķeizargrieziena operāciju.
 

Citos gadījumos nesagriešanās iemesli ir fizioloģiski un dzemdes anatomisko īpatnību dēļ, piemēram, divragu dzemde vai starpsiena dzemdē, kas gan neļauj bērnam apgriezties ar galvu uz leju, tomēr netraucē pašam dzemdību procesam. Vēl pie vainas var būt dzemdes tonuss, kas padara apgriešanos apgrūtinātu vai neiespējamu. Dažkārt dzemdes vājās muskulatūras dēļ rodas pretējs efekts – gaidāmajam bērnam ir pārāk daudz vietas kustībām. Ja mammai ir problēmas ar vairogdziedzeri, arī tad mazulis var palikt tūpļa guļā.

 

Vecmāte Signe Irša norāda, ka iemesls var būt arī placentas novietojums, īsa nabassaite vai arī gara nabassaite, kas aptinusies ap bērniņu un viņš nevar iegrozīties galvas priekšguļā šī iemesla dēļ. Tomēr mammas puncī viņš jūtas labi un nav apdraudēts.  Ir arī gadījumi, kad tūpļa guļa bērniņam ir ģenētiski noteikta, proti, nav nekādu objektīvu iemeslu, kāpēc viņš sēž ar galvu uz augšu. Pat pagriežot ar galviņu uz leju, tāpat viņš drīz vien atkal apgriežas otrādi.  

 

Kā tu vari palīdzēt savam bērnam apgriezties nepieciešamajā pozīcijā

Ir virkne vingrojumu, ko droši vari izpildīt mājas apstākļos, nebaidoties, ka ar tiem nodarīsi pāri gaidāmajam mazulim. Lai justos drošāk, pirms tam vari konsultēties ar zinošu dūlu vai vecmāti par vingrojumu veikšanu, ja bērns ir tūpļa guļā arī pēc 30. vai 32. grūtniecības nedēļas. Jo vairāk piemērotus vingrojumus un darbības veiksi, jo lielāka ir iespēja, ka tavs bērniņš ieņems pareizo pozu. Uzticies ārstam, kas pazīst tevi un pārzina tavu grūtniecību. Kopā jūs varat atrast pareizo risinājumu konkrētajai situācijai. Noskaidro, vai ir kāds vingrojums, kuru tev nebūtu ieteicams pildīt. Vecmāte S.Irša piebilst, ka tam, cik efektīvi būs vingrojumi, nozīme ir arī augļūdeņu daudzumam – ja to ir maz, bērniņam nav telpas, kur apgriezties.

 

Noteikti atceries:

  • Uzticies savam bērnam, uzticies savam ķermenim.
  • Tūpļa guļa ir normāla līdz 30., dažreiz līdz 32. nedēļai.
  • Tu vari veikt vispārējus, vienkāršus līdzsvara vingrinājumus, pirms uzzini, kādā pozīcijā tavs bērniņš ir iegūlies.
  • Dalies ar vingrojumu plāniem ar savu ārstu vai vecmāti.
  • Konsultējies ar ārstu, ja bērniņš ir tūpļa guļā pēc 37. grūtniecības nedēļas.

 

Vienkārši paņēmieni, kas var nostrādāt!

  • Uz vēdera lejasdaļas uzliec austiņas, kurās skan skaista mūzika. Iespējams, mazulis virzīsies uz leju, lai to paklausītos.
  • Ja tētis runās ar bērniņu mammas vēdera lejasdaļā, arī tas var motivēt mazuli griezties ar galviņu uz leju.
  • Uz vēdera lejasdaļas (vai pat starpenē!) spīdini gaismu. Tā kā bērns spēj reaģēt uz ārējiem kairinājumiem, iespējams, viņš virzīsies uz leju, lai apskatītu gaismu.
  • Ieņem tādas pašas pozas, kādās vēlies, lai būtu tavs bērns, – ar galvu uz leju!
  • Mamma pati ar maigām, glāstošām kustībām var virzīt mazuli vēlamā virzienā.
  • Runā ar savu bērnu no sirds. Stāsti viņam, ko tu vēlies, un jautā, kas viņam/viņai ir nepieciešams.

 

Noderīgi vingrojumi:

  • Atspiedies uz elkoņiem, galva uz leju, ceļgali atbalstīti pret spilveniem vai dīvānu. Šajā pozā veic gurnu pacelšanu vairākas reizes dienā pa 30 sekundēm.
  • Pozīcija uz muguras, pēdas pie zemes. Pacel gurnus.
  • Pozā uz ceļiem un elkoņiem, gurni pacelti.
  • Guli uz sāniem, pretējiem tiem, kurā pusē ir bērna muguriņa (tā viņam nebūs pārāk ērti un viņš var mēģināt sagriezties).
  • Guli baseinā tā, lai galva ir ūdenī līdz ausīm un vēders pilnībā nosegts ar ūdeni. 
  • Maya masāža, rebozo tehnika (jautā palīdzību zinošām dūlām vai vecmātēm).
  • Dzemdes muskuļu vingrinājumi.
  • Hipnoze un/vai runāšana ar savu mazuli par iemesliem, kāpēc viņš ir šajā pozīcijā, ja tev šāds paņēmiens ir pieņemams.

 

Ja meklē vingrojumus internetā, vari ievadīt atslēgas vārdus angļu valodā: „breech baby turn head down

Vēl vingrojums var skatīt šeit

 

Vingrojumi var nedot vēlamo rezultātu, ja:

  • tūpļa guļa ir raksturīga tavas ģimenes sievietēm;
  • tava dzemde ir netradicionālas formas;
  • mazulis ir apņemts ar nabassaiti;
  • gaidāmi dvīņi – viens no dvīņiem bloķē otra iespējas dzemdē apgriezties;
  • jo vairāk tuvojas noteiktais dzemdību datums, jo mazāka varbūtība, ka mazulis paša spēkiem pagriezīsies, jo dzemdē ir kļuvis pavisam šauri.

 

Neatkarīgi no tā, vai vingrojumi darbojas vai ne, tas negarantē vieglas un veiksmīgas dzemdības. Pat ja tavs bērns nav pagriezies nepieciešamajā pozā, dzemdības var noritēt bez sarežģījumiem. Konsultējies ar savu ārstu vai vecmāti, lai noskaidrotu visu nepieciešamo.

 

Ja bērniņš nesagriežas, ir iespējams veikt ārējo apgrozīšanu

Statistika rāda, ka nopietnas komplikācijas rodas mazāk nekā 1% gadījumu. Uz pierādījumiem balstīta labā prakse ir augļa ārējā apgrozījuma veikšana ultraskaņas kontrolē. Tās pamatā ir roku paņēmiens, kad caur mātes vēdera priekšējo sienu ārsts ar rokām mēģina bērnu izkustināt un pagriezt ar galvu uz leju. 

Pirms medicīnas iestādē izdara ārējo apgrozīšanu, tiek veiktas rūpīgas pārbaudes, vai procedūra ir iespējama. Ir gadījumi, kuros ārējo apgrozīšanu neveic, piemēram, ja ir priekšguļas placenta, divragu dzemde, gaidāms vairāk nekā viens bērns. Ja iepriekš bijušas ķaizargrieziena operācijas, pēc kurām uz dzemdes ir rētas, arī tad neizdara augļa ārējo apgrozīšanu. Šīs procedūras laikā nepārtraukti tiek vērota mazuļa labsajūta, un, ja viņš sajūtas slikti, manipulācija tiek pārtraukta. Apgrozīšanu neveiks arī tad, ja ir jūtama pārāk liela pretestība no gaidāmā bērna puses.

 

 Ja gaidāmais bērniņš nav pārāk liels un ja viņš ģimenē nav pirmais mazulis, ir liela iespēja, ka tūpļa guļas dzemdības būs pietiekami vieglas un bez sarežģījumiem.

 

 

Man veica mazuļa ārējo apgrozīšanu. Māmiņas pieredze

Mazuļa ārējo apgrozīšanu speciālists māmiņai Katrīnai Šternbergai veica grūtniecības 37. nedēļā.

 

Gaidību 35. nedēļā Katrīnas grūtniecību uzraugošā Rīgas Dzemdību nama speciāliste ginekoloģe Linda Grīnberga ikmēneša pārbaudē konstatēja, ka gaidāmais bērns nav sagriezies ar galviņu uz leju. Tika dots laiks līdz 37. grūtniecības nedēļai. Topošā māmiņa ar ārstu vienojās – ja mazulis līdz šim laikam nesagriezīsies, tiks izskatīts variants par viņa ārējo apgrozīšanu.

Reklāma
Reklāma

 

Pirmais, ko darīju, meklēju informāciju interneta forumos, kas šī ir par procedūru un vai tā ir droša. Tā bija liela muļķība, jo forumos gaidāmā bērna ārējā apgrozīšana tiek rādīta kā baiss pasākums ar vēl baisākām sekām. Ārzemju forumos tik daudz negatīvisma gan nav. Tāpēc citām topošajām māmiņām iesaku: ja ir kādi jautājumi vai neskaidrības, vislabāk vaicāt speciālistam.

Tad nolēmu konsultēties ar vecmāti un dūlu Baibu Stikuti par vingrojumiem, kurus veicot bērniņš pats varētu ieņemt pareizo pozu. Diemžēl vingrojumi manā gadījumā nelīdzēja. Minētajā konsultācijā vaicāju arī par iespējamiem iemesliem, kāpēc mazulis pats to nav izdarījis. Viennozīmīgas atbildes nav, bet ļoti iespējams, ka manā gadījumā zināma loma bijusi psiholoģiskajiem aspektiem – es visu laiku dikti baidījos no dzemdībām (kā tas būs?). Man bija ļoti svarīgi, lai bērniņš vēderā gulētu pareizi.

Šobrīd jūtos mierīga un dzemdību process vairs nebiedē. Protams, nezinu, kas un kā notiks dzemdībās*, bet, tā kā ārējās apgrozīšanas procedūru man veica Dzemdību namā, es guvu priekšstatu, kā vispār kaut kas notiek lielajos dzemdību namos. Atsauksmes vislabākās – iejūtīga un pretimnākoša attieksme no speciālistu puses, vēlme palīdzēt, nevis padarīt man šo procesu vēl grūtāku vai nepatīkamāku.

Tā kā pirms apgrozīšanas procedūras internetā biju lasījusi dažādus šausmu stāstus, cik tas ir bīstami, nedaudz bažījos, kā būs. Tomēr Rīgas Dzemdību nama speciālistes ārste Iveta Bičevska un vecmāte Santa Tenberga, kuras veica ārējo apgrozīšanu, man nekādi nelika manīt, ka satraukumam būtu liels pamats. Pat ja arī bija sagatavota operāciju zāle, kur nepieciešamības gadījumā veikt ķeizargriezienu, es to nezināju. Man pirms tam nelika sagatavot un ņemt līdzi somu ar lietām, kas noderētu pēc dzemdībām. Es pat netiku pārģērbta speciālā apģērbā.

 

Daktere par bērniņa ārējo apgrozīšanu runāja kā par pavisam normālu procedūru, līdz ar to mani nesabiedēja un nelika desmit reižu apdomāt, vai es tiešām piekrītu. Tāpēc nebiju lieki satraukusies. Pilnībā uzticējos ārstei, nešaubījos, ka notiekošais varētu kaitēt bērnam. Pirms tam daktere veica pārbaudes, paklausījās mazuļa sirdstoņus, procedūras laikā veica USG. Tiesa, procedūra tiešām nav patīkama. Varu teikt, ka tā pat ir sāpīga, iespējams, tāpēc, ka dzemdē bija salīdzinoši maz augļūdeņu. Māmiņām, kurām to ir vairāk, pieļauju, ir patīkamāk. Ārste mani nomierināja, ka nepatīkama tā ir man – mazulis neizjūt diskomfortu, viņam ūdens apvalkā ir droši un labi.

Ārste par bērniņa ārējo apgrozīšanu runāja kā par pavisam normālu procedūru, līdz ar to mani nesabiedēja un nelika desmit reižu apdomāt, vai es tiešām piekrītu.

 

Pirmo nedēļu pēc ārējās apgrozīšanas bija sajūta, ka bērniņš piedzims kuru katru brīdi. To daktere skaidroja ar to, ka vēdera lejasdaļā līdz tam ir bijis nosacīts tukšums, bet nu tur ir mazuļa galviņa, kas rada spiedienu. Tas, ko darīju, kad parādījās spiedošas un krampjainas sajūtas, – ievēroju mierīgāku un saudzējošāku režīmu, kādā dzīvo lielākā daļa grūtnieču bērna gaidīšanas pēdējās nedēļās. Vēl daktere šajā periodā lika sekot līdzi mazuļa aktivitātēm vēderā. Šobrīd jūtos ļoti labi un gaidu nolikto dzemdību datumu.

* (Autores piezīme) Ar Katrīnu sarunājos novembra pirmajā nedēļā. Meita Dārta piedzima 12. novembrī (4010 g, 58 cm) – tikai dienu pirms Mātes pasē prognozētā datuma. Katrīna stāsta, ka, pateicoties ārējai apgrozīšanai, nešaubījās, ka dzemdēs pati un nebūs nepieciešama ķeizargrieziena operācija. Jaunā māmiņa saka lielu paldies visam Rīgas Dzemdību nama personālam un speciālistiem. Īpaši ārstei Lindai Grīnbergai un vecmātei Līgai Priedei, kuras palīdzēja meitai nākt pasaulē.

 

Divas nedēļas pirms dzemdībām jutu, ka meitiņa sagriežas. Sešu bērnu mammas stāsts

Lai arī klasiski pieņemts, ka gaidāmajam bērnam dzemdībās labākais stāvoklis – ar galviņu mammas iegurnī – jāieņem tūliņ pēc 30. grūtniecības nedēļas, ir gadījumi, kad tas notiek tikai īsi pirms dzemdībām. Sešu bērnu mammas Līgas Valutadatilas mazulis sagriezās tikai 38. grūtniecības nedēļā.

Man ir seši bērni. Pirmā meitiņa piedzima 26. grūtniecības nedēļā un nodzīvoja tikai trīs dienas. Otrā meita atradās tūpļa guļā līdz septītajam grūtniecības mēnesim. Dažas reizes mājās gulēju ar pieri pret grīdu un dupsi augšā, teicu mazulītei, ka vajag apgulties ar galviņu uz leju, un lūdzu Dievu, lai mums abām palīdz. Nākamajā vizītē pie ārsta konstatējām, ka meitiņa jau guļ pareizi.

 

Nākamie trīs bērni visu grūtniecības laiku atradās pareizā guļā – ar galviņu uz leju. Savukārt jaunākā meita praktiski visu grūtniecības laiku bija tūpļa guļā. Arī šoreiz es mājās dažas reizes gulēju ar pieri pret grīdu un dupsi augšā un bērniņam stāstīju, ka vajag apgulties ar galviņu uz leju. Naktī un arī diendusas laikā gulēju, pagriezusi sānu uz to pusi, uz kuru bērnam būtu jāpagriežas. No gultas cēlos uz to pusi, uz kuru mazulim vajadzētu pagriezties. Biju dzirdējusi, ka bērni mēdz ieņemt citu guļu, ja viņiem kaut kas nepatīk, ja par kaut ko ir sadumpojušies. Es to pārdomāju un pārrunāju ar mazuli visu, kas, manuprāt, varētu viņu satraukt. 

Kādā dienā, kad ritēja jau 38. grūtniecības nedēļa, es biju ļoti nogurusi un dienas vidū aizgāju pagulēt. Miegā jutu, ka kustas mazulis. Biju pārāk saldā miegā, lai notiekošajā iedziļinātos, bet pieķēru sevi pie domas: laikam berniņš pagriezās. Nākamajā reizē (13 dienas pirms dzemdībām), kad tikos ar vecmāti, konstatējām, ka meitiņa guļ pareizi.

 

Pieķēru sevi pie domas par „ķeizaru”
Jaunākos trīs bērnus dzemdēju mājās. Kad uzzināju, ka sestais mazulis tik ilgi ir tūpļa guļā, nebiju pārliecināta, vai man būs drosme dzemdēt mājās un pašai. Pieķēru sevi pie domas, ka gribētu taisīt „ķeizaru”. Zināju, ja bērns atrodas tūpļa guļā, ir iespējams dzemdēt arī mājās, bet apzinājos – ja man nebūs ticības, ka es to spēju, tad nekas nesanāks. Esmu ļoti pateicīga Dievam, ka mazulīte pagriezās pareizā guļā un es varēju viņu piedzemdēt pati.

Viņa pasaulē nāca atšķirīgi. Visās iepriekšējās dzemdībās kontrakcijas ar laiku kļuva spēcīgākas un biežākas, bet šajās tās bija viegli paciešamas un ik pa 15 minūtēm līdz pat desmit centimetru atvērumam. Jau sāku bažīties, kā es mazulīti izstumšu. Vecmāte iedrošināja, ka viss notiks tā, kā tam jānotiek, un tad, kad tam jānotiek. Tā arī bija. Kad meita bija gatava nākt šajā pasaulē, bija trīs spēcīgas kontrakcijas, kuru laikā meitiņa noslīdēja vēl zemāk, un nākamo trīs kontrakciju laikā piedzima. 

 

Trīs bērnu mamma: ķeizaru” atteica, tāpēc izvēlējos veikt mazuļa ārējo apgrozīšanu

Arta Kalniņa ir trīs bērnu mamma. Uzzinot, ka jaunākais dēls īsi pirms dzemdībām atrodas tūpļa guļā, viņa izteica vēlēšanos bērnu laist pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību. Ārste operācijai nepiekrita, tāpēc Arta izvēlējās bērniņa ārējo apgrozīšanu.

Mans trešais bērns – puika – gulēja tūpļa guļā. Veikt „ķeizaru” man atteica. Visas dakteres norādīja, ka droši varu dzemdēt arī tūpļa guļā – visos laikos sievietes tā esot dzemdējušas. Arī tad, kad nebija sonogrāfijas. Tomēr dzemdēt tūpļa guļā bija ļoti bail, tāpēc aizgāju uz ārējo apgrozīšanu.

 

Biju dzirdējusi, ka bērniņi mēdz ieņemt citu guļu, ja viņiem kaut kas nepatīk, ja par kaut ko ir sadumpojušies. Es to pārdomāju un pārrunāju ar mazuli visu, kas, manuprāt, varētu viņu satraukt. 

 

Stradiņos tiku pie brīnišķīgās dakteres Zanes Krastiņas. Jāteic, ka procedūra nav jauka. Grūti aprakstīt sajūtas, bet varat mēģināt iedomāties, ka tādu lielu kunkuli pārvieto pa vēderu. Visi iekšējie orgāni spiesti paiet malā. Kā notika pati procedūra? Vispirms daktere rūpīgi visu izpēta USG, arī procedūras laikā nepārtraukti skatās sonogrāfā. Pirms ķeršanās klāt iedod nosūkāt dzemdi atslābinošus medikamentus. Uz procedūru līdzi bija vīrs, jo biju pārkreņķējusies. Zināju, ka teorētiski var sākties dzemdības. Tas arī bija iemesls, kāpēc apgrozīšanu piekritu veikt jau pašās grūtniecības beigās. Dzemdības man sākās četras dienas pēc procedūras, un bērniņš pasaulē nāca 38. grūtniecības nedēļā. Pēc procedūras nekādu miera režīmu nevajadzēja, braucām uz ballīti un uz kino. Ja nezinātu, ka mazulis ir apgriezts, droši vien atšķirību nepamanītu.
 

Esmu tik pateicīga tai nedaudz skarbajai dakterei, kas man atteica „ķeizaru”, pārmetot, kas tām jaunajām māmiņām tagad par modi – tādu sīkumu dēļ kā tūpļa guļa uzreiz pieprasīt „ķeizaru”.

Jāatceras, ka nevienu bērnu negriež ar varu. Ja redz, ka viņš neļaujas, apgrozīšanu neturpina. Procedūra prasa lielu spēku no ārsta puses. Lai arī ir skaidrs, ka var dzemdēt arī ar kājām un dibenu pa priekšu, tomēr priecājos, ka dzemdībās, kuras jau tāpat nav nekāda izprieca, nebija vēl papildu satraukumu, jo, cik saprotu, tad tomēr pieeja ir īpašāka un uzmanīgāka. Tagad esmu tik pateicīga tai nedaudz skarbajai dakterei, kas man atteica „ķeizaru”, pārmetot, kas tām jaunajām māmiņām tagad par modi – tādu sīkumu dēļ kā tūpļa guļa uzreiz pieprasīt „ķeizaru”. Un droši vien viņai ir taisnība.

 

Nevajag piesaukt visus nelaimīgos gadījumus. Jo tādi ir, gan dzemdējot dabiski pēc pilnīgi ideālas grūtniecības, gan izmantojot „ķeizaru”, gan arī apgrozīšanas laikā. Cilvēks ar visiem medicīnas sasniegumiem nav visuvarens, un neviens ārsts nav Dievs un neko nevar garantēt.

 

 

Izmantotā literatūra:

  1. Dzemdniecība. D. Rezebergas redakcijā. Rīga: Medicīnas apgāds, 2009.
  2. Davis, E. Heart&Hands. A Midwife’s Guide to Pregnancy and Birth. Celestial Arts, 2004.
  3. http://spinningbabies.com/baby-positions/breech-bottoms-up/305-body-work-for-breech

 

Žurnāls "Mammām un Tētiem" iznāk 4 reizes gadā, un to bez maksas topošie un jaunie vecāki var saņemt pie ārstiem un dzemdību namos visā Latvijā. Tāpat šo žurnālu bez maksas vari lasīt Mammamuntetiem.lv sadaļā Mūsu izdevumi. Žurnāla izdevējs ir portāls Mammamuntetiem.lv un nodibinājums "Fonds Mammām un Tētiem".