Biežāk uzdotie jautājumi par bērnu atkarību no datorspēlēm

Viņi iejūtas spēles galvenajā varonī un izjūt prieku un pārākumu pār pretinieku, ko izdodas sakaut. Ir pierādīts, ka problemātiskiem lietotājiem viņu aktivitātes internetā kompensē tās vajadzības, kuras viņi nespēj realizēt reālajā dzīvē. Tāpēc ir risks, ka cietīs jaunieša reālā dzīve. 

Kur slēpjas šā laika kavēkļa lielākā bīstamība? 
Lai gan datorspēles spēlē mājās, kur esi drošībā, tās var būt ļoti bīstamas. Ar laiku zūd mēra izjūta, un vēlāk ir grūti atšķirt, kas ir reāls un kas – virtuāls. Tā ir nopietna problēma. Teju visos pētījumos ir secināts: pastāv saikne starp agresīvām spēlēm un agresīvu uzvedību. Līdz ar to šis izklaides veids ietekmē uzvedību, kā cilvēks mijiedarbojies reālajā pasaulē. 

Kāpēc datorspēles var būt sevišķi kaitīgas bērniem? 
Pusaudžu vecums ir īpaši nozīmīgs laiks, jo veidojas personības identitāte. Pusaudzis aktīvi meklē vērtības, lai gūtu atbildi uz jautājumu, kas viņš ir. Līdz ar to pārlieka aizraušanās ar datorspēlēm, kas piedāvā izmēģināt dažādas lomas, ietver arī potenciālas briesmas attīstīt viltus identitāti. Dažādas datorspēles atšķirīgi iedarbojas uz pusaudža fizisko, garīgo un sociālo veselību. 

Vai datorspēlēm ir arī pozitīvā puse? 
Nav nekā slikta, ja bērnam ir mīļākā spēle, ko viņš mēdz uzspēlēt, pārnākot no skolas. Spēles var palīdzēt samazināt spriedzi, sniegt pozitīvus pārdzīvojumus, izklaidēt, nodrošināt apstākļus dažādu šķēršļu pārvarēšanai, izmēģināt atšķirīgas lomas un gūt jaunas zināšanas. Tikai jāsaprot, ka datorspēle ir izklaide un laika kavēklis, nevis dzīves galvenā sastāvdaļa. 

Cik ilgs laiks būtu pieļaujams šai nodarbei? 
Optimālais laiks, ko pusaudžiem būtu ieteicams pavadīt, spēlējot datorspēles, ir viena stunda. Šo stundu var piešķirt sev kā apbalvojumu un nelielu atslodzi. Ja veidojas atkarība, tad spēle vada cilvēku, tāpēc ir noderīgi limitēt spēles ilgumu. Laika kontroles zudums, kas pārņem aizrāvušos spēlmani, parasti ir biežākais konfliktu iemesls starp jaunieti un viņa vecākiem. 

Kā no vidēja datorspēlētāja atšķiras geimers? 
Geimeri ir lietpratēji dažādās datorspēlēs, jo velta tām praktiski visu savu brīvo laiku un līdzekļus. Viņi apliecinās šajā vidē, kur viņu prasmēm ir noteikta vērtība. Ne velti tiek pat rīkotas sacensības, kurās geimeri sacenšas tiešsaistes spēlēs par naudas balvām. Šie cilvēki viegli adaptējas ilgstošiem izolācijas apstākļiem, ir apmierināti ar netiešiem kontaktiem, viņiem piemīt abstraktā domāšana. Tajā pašā laikā viņu fiziskās un psihiskās veselības stāvoklis var būt ļoti vājš, ko apliecina arī vairāki nāves gadījumi, kad cilvēks nav spējis pārtraukt spēli. 

Kādi ir galvenie datorspēļu atkarības simptomi? 
Bērniem un pusaudžiem parasti var parādīties šādas pazīmes uzvedībā: 
* brīvajā laikā un nereti arī mācību stundu laikā spēlē datorspēles; 
* pazeminās sekmes, tiek neapmeklēta skola; 
* melo par spēlēšanu; 
* ātri aizkaitināms spēles laikā; 
* naudu, kas tiek dota skolas vajadzībām, iztērē spēles vajadzībām; 
* atsakās no agrākajām interesēm; 
* izvēlas spēli, nevis laika pavadīšanu ar draugiem. 

Turklāt jāpievērš uzmanība arī fiziskiem simptomiem – pārmērīgai acu mirkšķināšanai, sarkanām acīm, sāpošiem īkšķiem vai plaukstas locītavai, kakla vai muguras sāpēm. 

Vai var no šīs atkarības atbrīvoties? 
Jebkuram, kas ir pārlieku aizrāvies ar virtuālām aktivitātēm, pamatā var būt kāda reāla problēma. Ir jāizprot cēloņi, kādēļ radusies šī nekontrolējamā vajadzība spēlēt un ko jaunietis aizvieto ar spēli, kā viņam pietrūkst. Varbūt trūkst komunikācijas prasmju, tāpēc klasē nerod draugus. Iespējams, jaunietis jūtas vientuļš, viņam nav atbalsta personas, un viņš pats neprot novērst stresu. 

Kāda ir vecāku loma šajā gadījumā? 
Bieži vien vecāki to neapzināti atbalsta, priecājoties, ka bērns ir mājās, un nezinot, ka dators spēj nodarīt pietiekami daudz ļaunuma. Kad rodas problēmas, galvenais ir aprunāties, nevis pārmest. Ieteicams piedāvāt un virzīt jaunieti uz citām aktivitātēm, iesaistīt jomās, kurās viņš ir prasmīgs. Jāstimulē iemaņu attīstība problēmu risināšanā, sociālajā saziņā, kautrības pārvarēšanā, dusmu kontrolē un savu emociju izpratnē. 

Kā jaunietis var palīdzēt pats sev? 
Uzdot sev jautājumu: kāpēc es pavadu tik daudz laika pie datora? Un censties to ierobežot. Galvenais ir iemācīties plānot datorspēlēm atvēlēto laiku tā, lai neciestu skola, privātā dzīve un veselība. Ir tik daudz dažādu nodarbju ārpus virtuālās pasaules – pastaigas, grāmatas, sports, zīmēšana un citi hobiji. Sava dzīve jāveido pietiekami interesanta un saistoša, lai negribētos no tās bēgt virtuālajā pasaulē. 

Avots: Žurnāls "Patiesā Dzīve", 

 www.kasjauns.lv