Vai tiešām grūtniece nedrīkst kaut ko ēst?

Neapšaubāmi – grūtniecei vajadzētu pieturēties pie veselīga uztura pamatprincipiem un atteikties no ļoti sālītiem un trekniem ēdieniem, fast food un pārmērīgas saldumu lietošanas. 

Taču šajā rakstā es gribētu pievērsties nedrošo produktu tēmai un apskatīt grūtnieču uzturu nevis no „veselīgi–neveselīgi”, bet gan no pārtikas drošības viedokļa. Izvērtējot grūtnieču uzturu kopumā, var atzīt, ka sieviete gaidībās drīkst lietot uzturā faktiski visu (neattiecinot šo apgalvojumu uz alkoholu), taču galvenais, kam jāpievērš uzmanība, ir produktu pagatavošanas tehnoloģija. Ir būtiskas nianses, kas jāievēro!


Mīkstie sieri
Mīkstie sieri – feta, brī, kamambērs – savas specifiskās garšas dēļ grūtniecēm tīk it īpaši. Taču par šāda veida sieriem jāatceras viens būtisks fakts – to ražošanas procesā izmanto nepasterizētu pienu. Svaigs piens nav sterils produkts, tajā dzīvo baktērijas, kas var izraisīt nopietnas saslimšanas. Tāpēc pienu pasterizē, veicot speciālas procedūras temperatūrā, kas veicina nevēlamu organismu bojāeju. Starp slimībām, kuru cēlonis var būt nepasterizēts piens, īpaši jāizceļ listerioze, ko izraisa baktērija Listeria monocytogenes. Pat ja grūtniece saslimst ar listeriozi vieglā formā vai vispār neizjūt nekādus simptomus, šī infekcija ir bīstama auglim un var izraisīt spontāno abortu, priekšlaicīgas dzemdības un vairākas iedzimtās kaites bērnam. Protams, ražotāji vienmēr cenšas nodrošināt sava produkta drošību un kvalitāti, taču, kā liecina 2008. gada Kanādas pieredze, listeriozes problēma ir reāla. Līdz ar to ir ieteicams mīksto sieru patēriņu atlikt uz laiku, kad tie vairs nebūs potenciāls drauds auglim. Par siera ražošanas tehnoloģiju var uzzināt, izlasot produkta etiķeti vai vēršoties pie ražotāja.


Nepasterizēts piens
No iepriekš aplūkotās problēmas izriet, ka mīksto sieru izejviela – nepasterizēts piens – ir potenciāls drauds grūtniecībai. Prātā uzreiz var iezagties arguments – cik grūtnieču laukos nepasterizētu pienu lietojušas, un visām viss kārtībā. Taču, lūk, ar pētījumiem apstiprināti dati, kādi slimību izraisītāji var atrasties nepasterizētā pienā, – gan jau minētā listērija, kas izsauc listeriozi, gan salmonella, kas rada salmonelozi, arī E. coli baktēriju celmi, kas izraisa saindēšanās simptomus, brucellas, kas rosina brucelozi, un kampilobaktērijas, kas izsauc kampilobakteriozi. Bruceloze ir īpaši bīstama auglim, jo ir pētījumi, kas pieļauj, ka māte caur placentu var inficēt augli.
Stereotips, ka svaigs piens ir veselīgāks, „dzīvāks”, barojošāks par pasterizētu, ir dziļi iesakņojies apziņā. Līdz ar to šādu pienu diezgan bieži iesaka arī grūtniecēm. Es rosinātu kritiski apdomāt savu izvēli.


Grūtniecība un A vitamīns
A vitamīns pārmērīgos daudzumos ir teratogēns – var izraisīt augļa iedzimtās kaites. Šī īpašība izpaužas, ja vitamīna deva ir lielāka par 7,5 mg dienā. Grūtniecēm bieži iesaka atteikties no aknām un aknu izstrādājumiem uzturā, taču tas nenozīmē, ka šis produkts jāizslēdz pilnībā – retu reizi apēsts neliels aknu gabaliņš vai aknu pastētes sviestmaize par ļaunu nenāks. Turklāt aknās ir augusts dzelzs saturs, kas ir būtisks mikroelements veselīgas grūtniecības norisē. Viss minētais ir attiecināms uz mājlopu un mājputnu aknām. Ir maza iespēja, ka topošajai māmiņai tiks piedāvātas lāču vai roņu aknas, kurās ir ļoti augsts A vitamīna saturs, tāpēc tās var būt toksiskas. Ir jāpēta A vitamīna daudzums arī vitamīnu kompleksos. Ja A vitamīns tiks uzņemts vienlaikus no vairākiem kompleksiem preparātiem, ir pārdozēšanas risks. Tāpēc grūtniecēm vitamīnu lietošana ir vienmēr jāsaskaņo ar savu ārstu. 


Suši un jūras veltes 
Suši ir ēdiens, ko pēdējā laikā eiropieši ir ļoti iecienījuši, – tas ir ātri pagatavojams, kompakts, dod ilgstošu sāta sajūtu. Suši ieteicamību grūtniecei jāaplūko no vairākiem aspektiem. Jāatceras, ka suši nav diētisks uzturs, jo baltie rīsi satur ievērojami daudz kilokaloriju, turklāt – jo vairāk sastāvdaļu ēdienā, jo kilokalorijām bagātāks tas ir. Filadelfijas siers, ko izmanto suši gatavošanā, ir trekns, nereti suši tiek likta arī majonēze, eļļā apceptas aļģes. Komplicēts suši ar daudzveidīgām sastāvdaļām (8 gabali) var saturēt līdz pat 500 kilokalorijām. Līdz ar to topošām māmiņām, kurām ir pārmērīga svara pieauguma problēma, vajadzētu aizdomāties par šo. Otrais aspekts ir sojas mērce – tā satur sāli, tāpēc grūtniecēm, kas cieš no tūskas vai kurām kāda cita iemesla dēļ jāseko līdzi sāls daudzumam uzturā, tas nav ieteicamas pārtikas produkts. Trešais aspekts – suši gatavo no jēlām zivīm. Protams, eiropeiskais suši variants paredz lielāku sastāvdaļu termisku apstrādi, taču drošs paliek drošs: lai izvairītos no parazitārās infekcijas, labāk izvēlēties suši ar veģetārām vai termiski apstrādātam sastāvdaļām – piemēram, nevis ar svaigu, bet ceptu lasi. Līdzīgi ir ar saldētām jūras veltēm, piemēram, garnelēm. Ņemot vērā, ka šie produkti tiek sasaldēti pēc vārīšanas, daudzas mājsaimnieces uzskata, ka tos var lietot uzturā uzreiz pēc atkausēšanas. Tas nav droši – tomēr ir nepieciešama termiska apstrāde. 


Asiņains steiks
Šis ir vēl viens ēdiens, kura baudīšanu labāk atstāt laikam pēc grūtniecības. Asiņainā steika pagatavošanas tehnoloģija paredz, ka gaļa vidū nav pilnīgi izcepusies. Tāpēc labāk izvēlēties labi izceptu steiku, jo no termiski nepilnīgi apstrādātas gaļas ir risks inficēties ar salmonelozi un, pats bīstamākais grūtniecēm, toksoplazmozi, kas var izraisīt spontāno abortu. 


Jēlas olas un ēdieni, kuros tās tiek izmantotas bez termiskas apstrādes
Olas ir nepieciešams vārīt cietas un cept, līdz dzeltenums un baltums iegūst nešķidru konsistenci. Jēlu olu patēriņš ir riska faktors saslimt ar salmonelozi. Nedrīkst aizmirst, ka jēlas olas ir arī citu ēdienu sastāvā, piemēram, bubertā vai kūkās, kuras nav nepieciešams cept.

Autore: Ksenija Andrijanova, uztura speciāliste

Izmantota informācija no šādiem avotiem:

• Widespread listeriosis outbreak attributable to pasteurized cheese, which led to extensive cross-contamination affecting cheese retailers. Quebec, Canada, 2008; Gaulin, C. [1]; Ramsay, D.; Bekal, S. J. Food Prot. 2012 Jan; 75(1): 71–8. Doi: 10.4315/0362-028X.JFP-11-236.
• Notes from the field: multistate outbreak of listeriosis linked to soft-ripened cheese. United States, 2013. Choi, M. J.; Jackson, K. A.; Medus, C.; Beal, J.; Rigdon, C. E.; Cloyd, T. C.; Forstner, M. J.; Ball, J.; Bosch, S.; Bottichio, L.; Cantu, V.; Melka, DC.; Ishow, W.; Slette, S.; Irvin, K.; Wise, M.; Tarr, C.; Mahon, B.; Smith, K. E.; Silk, B. J.; Centers for Disease Control and Prevention (CDC); MMWR Morb Mortal Wkly Rep. 2014 Apr 4; 63 (13): 294–5.
• Pathogenesis of listeriosis during pregnancy. Poulsen, K. P. [1]; Czuprynski, C. J. Anim Health Res Rev. 2013 Jun; 14(1): 30–9. Doi: 10.1017/S1466252312000242. Epub 2013 Jan 25.
• Consumption of raw or unpasteurized milk and milk products by pregnant women and children; Committee on Infectious Diseases; Committee on Nutrition; American Academy of Pediatrics; Pediatrics. 2014 Jan; 133(1): 175–9. Doi: 10.1542/peds.2013-3502. Epub 2013 Dec 16.
• Prematurity due to maternal brucella infection and review of the literature. Aydın, B. [1]; Beken, S.; Akansel, R.; Dilli, D.; Okumuş, N.; Zenciroğlu, A.; Tanir, G.; Turk, J. Pediatr. 2013 Jul–Aug; 55(4): 433–7.
• U. S. Food and Drug Administration izglītojošais materiāls. Pieejams. 
• Zariņš, Z.; Neimane, L. Uztura mācība. Rīga, 2003.

Žurnāls "Mammām un Tētiem" iznāk 4 reizes gadā, un to bez maksas topošie un jaunie vecāki var saņemt pie ārstiem un dzemdību namos visā Latvijā. Tāpat šo žurnālu bez maksas vari lasīt Mammamuntetiem.lv sadaļā Mūsu izdevumi. Žurnāla izdevējs ir portāls Mammamuntetiem.lv un nodibinājums "Fonds Mammām un Tētiem".