Vecāku izglītošanai izveidota īsfilma par bērnu seksualitāti

Īsfilmas mērķis ir arī rosināt diskusiju vecāku vidū un veidot izpratni, kādēļ, nerunājot par šiem jautājumiem, situācija kļūst sarežģītāka.


 

Jautājums par vecāku izglītošanu ir ļoti aktuāls, jo Latvijas sabiedrība ir sašķēlusies divās daļās – daļa joprojām uzskata - jo mazāk informācijas par seksualitāti būs pieejams, jo labāk. Likumsakarīgs bija publisks skandāls kādā no Rīgas skolām, kad vecāki vērsās pret, viņuprāt, „agrīno seksualizāciju”. Rezultāts ir nepatīkami mirkļi, ko skolas vadība un pedagogi piedzīvoja par mēģinājumu sniegt jauniešiem zināšanas par seksualitāti.

Rīgas Juglas vidusskolas bioloģijas kolotāja Aija Siliņa, stāstot 9. klases skolēniem par seksualitāti, izantoja jauniešiem domātu bukletu, kurā viens no jautājumiem skāra arī homoseksuālas simpātijas. Kāda klases puiša māte, ieraudzījusi, kas tiekot mācīts viņas bērnam, uztaisījusi nopietnu skandālu un ar izskaidrošanos. Visticamāk, ka vecāku radītās nepatikšanas arī citu skolu skolotāji atturēsies runāt par seksualitātes tēmām ar jauniešiem.

Tikai informēts par seksualitāti, tās izpausmēm un pieļaujamajām robežām bērns ir spējīgs sevi pasargāt no pedofīliem. Ja bērnam nav izpratnes par savu seksualitāti un tiesībām sevi aizsargāt, pedofili daudz drošāk spēj panākt savu.

„Kas ir ieguvēji šādā situācijā? Protams, ne jau bērni un jaunieši, jo seksuālā izglītība ne tikai  sniedz zināšanas par to, kā veidot drošas, uz savstarpējo cieņu balstītas attiecības. Tā palīdz  izzināt robežas, saprast labos un sliktos pieskārienus, stiprina pašapziņu un tādejādi palīdz izvairīties no nonākšanas situācijās, kurās var kļūt par vardarbības upuri,” uzsvēra biedrības Papardes zieds valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.

Vai vecāki ir gatavi par seksualitāti runāt ar saviem bērniem? Iespējams, ka ir, bet te atklājas cita komunikācijas problēma. Aptaujās, ko veicis "Papardes zieds", atklājas, ka nepilna trešdaļa jauniešu ir gatavi par seksalitātes tēmām runās ar saviem vecākiem. Informāciju bērni labprātāk iegūst no interneta un drukātajiem bukletiem. Piemēram, Vācijā un Nīderlandē situācija ir daudz labāka - teju 60% gadījumu bērnu uzticības personas pirmām kārtām ir tieši vecāki. 

Cetra "Dardedze"  pārstāve Laila Balode uzsver, ka tikai informēts par seksualitāti, tās izpausmēm un pieļaujamajām robežām bērns ir spējīgs sevi pasargāt no pedofīliem. Ja bērnam nav izpratnes par savu seksualitāti un tiesībām sevi aizsargāt, pedofili daudz drošāk spēj panākt savu. Tāpēc mācību par ķermeni, sajūtām un seksualitāti kopumā ir svarīgi ieviest jau dārziņā un turpināt apgūt skolā. 

Seksualitāte ir cilvēka pozitīvais virzītājspēks, avots pilnvērtīgai, harmoniskai un priekpilnai dzīvei, un seksuālā izglītība aptver virkni savstarpējās saskarsmes jautājumu. Tradicionāli seksuālā izglītība arī nodrošina informāciju par seksualitātes negatīvajiem aspektiem – saslimšanām, nevēlamu grūtniecību u.c. Latvijā seksuālā izglītība ir integrēta dažādu mācību priekšmetu saturā − sociālajās zinībās, audzināšanas stundās u.c. mācību priekšmetos. Taču ļoti nozīmīga loma bērnu izglītošanā ir vecākiem, tādēļ biedrība Papardes zieds ir  sagatavojusi izglītojošu filmu vecākiem „Zināšanas par seksualitāti pasargā”.

Tās mērķis ir skaidrot vecākiem, kāpēc un kā jārunā ar saviem bērniem par seksualitāti, un kliedēt mītus, kas saistīti ar seksualitāti un seksuālo izglītību. Organizācijas vadītāja Iveta Ķelle norāda, ka vislielāko trauksmi vecākos raisa divas tēmas - bērnu mastrubācija un homoseksualitātes pieminēšana. 

Vislielāko trauksmi vecākos raisa divas tēmas - bērnu mastrubācija un homoseksualitātes pieminēšana. 

Pirmā valsts, kurā skolu programmās tika ieviesta seksuālā izglītība, ir Zviedrija. Tas notika 1955.gadā. Vācijā līdzīga mācība ir no 1968.gada, Austrijā – no 1970.gada. Konservatīvi noskaņotajā Īrijā seksuālā izglītība ir obligāta pamatskolās un vidusskolās no 2003.gada. Pasaules pieredze rāda − jo labāk jaunieši ir informēti par nozīmīgiem ar seksualitāti saistītiem jautājumiem, jo labāk viņi spēj sevi pasargāt no seksuālās vardarbības un rūpēties par savu seksuālo un reproduktīvo veselību. Piemēram, Lielbritānijas parlamenta 2013.gadā ierosināta pētījuma ietvaros noskaidrots, ka trešdaļā valsts skolu ir pievērsta nepietiekama uzmanība seksuālajai izglītībai.

Rezultāts – pieaug mazgadīgo grūtnieču skaits, kā arī palielinās jauniešu saslimšana ar seksuāli transmisīvajām slimībām un HIV. Pētījumā secināts, ka seksuālā un attiecību izglītība ir vitāli svarīga, lai bērni augtu ar veselīgu attieksmi pret savu seksualitāti. 

Pētījumu dati Vācijā  liecina, ka šajā valstī pateicoties seksuālajai izglītībai, pieaug to jauniešu skaits, kuri lieto kontracepciju pirmās seksuālās pieredzes laikā. Piemēram, 1980.gadā pirmajā reizē izsargājās 80% meitenes un 71% zēnu, bet 2010.gadā − 92% meiteņu un 92% zēnu.
 

Somijā 1990. gadā tika uzsākta izglītošana par seksuāli reproduktīvo veselību un izveidoti jauniešu konsultāciju centri. Finanšu grūtību iespaidā laika posmā no 1998.gada līdz  2006.gadam šai izglītības programmai saruka finansējums. Rezultāts – atkal palielinājās pusaudžu grūtniecību un nepilngadīgu dzemdētāju skaits. 2006.gadā izglītošana tika atjaunota, un atkal vērojams kritums.

Latvijas dati liecina, ka tās sievietes, kuras pārtrauc pirmo grūtniecību, bija slikti informētas par kontracepciju. 80% no viņām nebija izsargājušās vai to darīja nepareizi.