4. un 5. martā bez maksas notāri skaidros nekustamo īpašumu darījumu riskus

Pavirša attieksme pret juridiskiem darījumiem, zināšanu un izpratnes trūkums, vēlme ietaupīt vai apiet  nodokļu maksājumus – tie ir tikai daži no iemesliem, kuru dēļ daudzi Latvijas iedzīvotāji sevi pakļauj  nopietniem drošības riskiem, veicot darījumus ar nekustamo īpašumu.
 

Nepilnīga darījuma līguma satura izpratne un nepietiekamās zināšanas par tā radītajām juridiskajām sekām visbiežāk  ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji joprojām nekustamo īpašumu darījumos lielākoties izvēlas slēgt privātos līgumus, tādējādi palielinot krāpšanas risku. „Ja, slēdzot darījumu, rodas kaut nelielas šaubas vai moka neziņa, vislabāk ir uzticēt darījuma noformēšanu speciālistam un laikus apzināt iespējamos riskus, pārliecināties par informācijas patiesumu un darījuma līgumu sastādīt atbilstoši savām vēlmēm,” skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Bieži redzam situācijas, kad pircējs nav informēts, piemēram, par jaunajā mājoklī deklarētiem svešiniekiem, kuri piesaka savas tiesības uz dzīvošanu īpašumā, vai lieliem komunālo maksājumu parādiem. Šādos gadījumos jaunais īpašnieks ir teju bezspēcīgs, un viņam paša spēkiem jātiek galām ar neveiksmīgā darījuma sekām

Visbiežāk cilvēki vēršas pie notāra, lai saņemtu nostiprinājumu privātajam līgumam, kas apliecina jau noslēgtu darījumu. „Lai gan šī darījuma forma ir visbiežāk izmantotā un šķiet visērtākā, juridiskās drošības sajūta ir tikai  šķietama. Izvēloties privāto līgumu kā darījuma apliecināšanas formu, iesaistītajām pusēm savstarpēji jāpaļaujas gan  uz darījuma partneru nolūku, gan sniegtās informācijas patiesumu. Bieži redzam situācijas, kad pircējs nav informēts, piemēram, par jaunajā mājoklī deklarētiem svešiniekiem, kuri piesaka savas tiesības uz dzīvošanu īpašumā, vai lieliem komunālo maksājumu parādiem. Šādos gadījumos jaunais īpašnieks ir teju bezspēcīgs, un viņam paša spēkiem jātiek galām ar neveiksmīgā darījuma sekām,” stāsta S. Stīpniece.

Problēmas ar tikko kā iegādāto nekustamo īpašumu var rasties arī, noformējot to Zemesgrāmatā, ja iepriekšējais īpašnieks nav bijis godprātīgs nodokļu maksātājs un īpašumam uzkrāts nekustamā īpašuma nodokļa parāds. Jāņem vērā, ka šādā gadījumā īpašums netiks ierakstīts Zemesgrāmatā līdz brīdim, kad parāds būs samaksāts. Neapdomīgi izturoties pret darījuma noformēšanu, nereti var sastapties pat ar situācijām,  kad īpašums tiek pārdots vairākkārt un par tā īpašnieku valsts un likuma priekšā kļūst persona, kura pirmā iesniegusi  dokumentus Zemesgrāmatas nodaļā. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un sarežģījumiem pat vairāku  gadu garumā, LZNP priekšsēdētāja rekomendē, slēdzot nekustamā īpašuma darījumu, izvēlēties publisko līgumu jeb  notariālo aktu.

Lai izglītotu un skaidrotu nekustamo  īpašumu darījumu riskus, kā arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam sniegtu bezmaksas palīdzību visdažādākajos juridiskajos jautājumos, 4. un 5. martā gadskārtējās Notāru dienās zvērināti notāri sniegs bezmaksas juridiskās  konsultācijas visā Latvijā.

“Ik gadu, rīkojot Notāru dienas un bez maksas konsultējot Latvijas iedzīvotājus, pārliecināmies, ka juridisko jautājumu  sakārtošana Latvijas iedzīvotājiem nereti paliek novārtā. Jau desmito gadu mēs, Latvijas notāri, atveram savu biroju  durvis, lai palīdzētu Latvijas cilvēkiem vērst par labu jautājumus, kas skar viņu juridisko drošību,” stāsta Latvijas  Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča. 

Bezmaksas konsultācijas Notāru dienu laikā būs iespējams saņemt 112 notāru birojos 29 Latvijas pilsētās.
 

Konsultāciju saņemšanas iespējas: 

• Notāru biroji visā Latvijā no plkst. 10:00 līdz plkst. 16:00 (adreses pieejamas ej.uz/notaruadreses)
• Latvijas Zvērinātu notāru padomes birojs, K. Valdemāra ielā 20 - 8, Rīgā
• Uzdodot jautājumus Skype (lietotājvārds: Notaru_dienas) 
• Sūtot jautājumus Twitter @NotaruDienas