Mēneša laikā nomirst 3 jaunās māmiņas. Vai vainīgi ģimenes ārsti?

Kā ziņots 27. janvārī Rīgas Dzemdību namā notikušajā preses konferencē, šogad saistībā ar grūtniecības un dzemdību komplikācijām mirušas jau trīs sievietes. Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģ Dace Rezeberga nepilnības saskata ģimenes ārstu darbībā.

Traģisko statistiku lielā mērā veicina slikti sociālekonomiskie rādītāji, taču, kā uzskata Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe Dace Rezeberga, situāciju varētu uzlabot, pastiprināti iesaistot ģimenes ārstus, kuri līdz šim no grūtnieču kopšanas esot norobežojušies.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Traģisko statistiku lielā mērā veicina slikti sociālekonomiskie rādītāji, taču, kā uzskata Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe Dace Rezeberga, situāciju varētu uzlabot, pastiprināti iesaistot ģimenes ārstus, kuri līdz šim no grūtnieču kopšanas esot norobežojušies.

 

Zems labklājības līmenis, alkohols 
Pirmā nāve iestājusies jau grūtniecības laikā, otrajā gadījumā nelaime notikusi dzemdību komplikāciju dēļ, bet trešajā gadījumā radušās problēmas pēc dzemdībām, kuru rezultātā sieviete pēc 4 nedēļām mirusi. Šiem gadījumiem tomēr ir arī konkrēti vienojoši faktori, proti,  topošās māmiņas nav nedz meklējušas, nedz arī saņēmušas pienācīgu apkopi. Dzemdību nama ginekoloģe atklāj, ka svarīga loma bijusi arī sieviešu sociālekonomiskais stāvoklis, turklāt situāciju pasliktinājusi viņu ciešās attiecības ar alkoholu. Viena no grūtniecēm turklāt bijusi ar īpašām vajadzībām un viņas aprūpē jau bijis viens bērns. 

 

Ģimenes ārsti norobežojas 
Speciāliste apgalvo, ka šīs grūtniecības, visticamāk, bijušas neplānotas: „Kontracepcija patiesībā ir salīdzinoši dārga un mūsu valstī ir ģimenes, kas to vienkārši nevar atļauties. Šos trīs gadījumus vieno salīdzinoši zems labklājības līmenis. Uzskatu, ka saistībā ar kontracepcijas problēmu nepieciešams izskatīt attiecīgas programmas izveidi”. Stāstot par Latvijas situāciju, Rezeberga arī vēlētos redzēt lielāku ģimenes ārstu iesaistīšanos grūtnieču uzraudzīšanā un aprūpē: „Ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir iespējas apmeklēt tiešos speciālistus, ginekologus; kaut vai minimālu aprūpi vajadzētu nodrošināt ģimenes ārstiem. Ģimenes ārsti savukārt no šādu pakalpojumu sniegšanas bieži vien norobežojas. Uzskatu, ka ir nepieciešams saprast ģimeņu vajadzības un kopīgi attīstīt kaut kāda veida sadarbību.” Dzemdību nama pārstāve min konkrētus soļus, ko ģimenes ārstiem pieklātos spert: „Ģimenes ārstu kompetencē vajadzētu būt grūtnieču uzraudzīšanai. Jaunajām ģimenēm nepieciešams palīdzēt ar ģimenes plānošanu, izrunāt kontracepcijas jautājumus. Svarīgi būtu arī piedāvāt dzemdes kakla vēža skrīningu, kas ir paveicams ģimenes ārsta kabinetā.” Kā alternatīvu ģimenes ārstam Rezeberga min vecmātes – sertificēta ārsta palīga sievietes reproduktīvās veselības jautājumos - pieaicināšanu, kas tad arī veltītu grūtniecei nepieciešamo uzmanību. 

 

Vai grūtniecēm jāsēž blakus gripas slimniekiem? 
Rīgas Dzemdību nama ginekoloģes viedoklim asu kritiku velta Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis: „Šādi apgalvojumi par ģimenes ārstiem ir nepamatoti. Tā var spriest, īsti neizprotot situācijas būtību”. Viņš skaidro, ka ģimenes ārsti nejūtas pietiekami nodrošināti ar nepieciešamajām iespējām un pienācīgu vidi, lai adekvāti aprūpētu grūtnieces: 
„Iedomājieties, kā tas notiktu praksē... Grūtniece atnāk uz ārsta kabinetu, kur pirms tam viesojies kāds, kurš sūdzējies par gripas simptomiem! Reizēm grūtnieču apskati ģimenes ārsti veic atsevišķi, bet arī mūsu laiks ir ierobežots. Grūtnieču uzraudzība un apkope ir tiešām komplicēts, laikietilpīgs un ļoti nozīmīgs process. Ģimenes ārsti nevēlās uzņemties atbildību tieši šī iemesla dēļ”. Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis uzsver ginekologu neaizstājamo profesionalitāti, kā arī piebilst, ka viņiem par grūtnieču apskati tiek maksāts aptuveni divas reizes vairā. Tieši specialitātes dēļ. 

 

Reklāma
Reklāma

Vecmātes piesaisti valsts neapmaksās 
Komentējot situāciju kopumā, Princis uzsver, ka visu nosaka sociālā vide: „Kamēr būs nabadzība, tikmēr būs problēmas arī šajā sakarā. Arī vairākus gadus pēc krīzes situācija ar dzimstību nav īpaši uzlabojusies.” Asociācijas pārstāvis gan pieļauj, ka ģimenes ārstiem vajadzētu konsultēt pacientus kontracepcijas jautājumos, taču neuzskata, ka praksē būtu iespējams veikt dzemdes kakla vēža skrīningus. „Es jau iepriekš savām pacientēm piedāvāju veikt šo procedūru savā kabinetā, bet teju visas sievietes no tā atsakās. Tas ir tikai saprotami, un es esmu pilnībā pārliecināts, ka  lielākā daļa sieviešu nevēlēsies kāpt ginekologa krēslā ģimenes ārsta kabinetā.” 

Ārsts apgalvo, ka vecmātes pieaicināšana būtu viens no labākajiem risinājumiem māmiņām, kuras nespēj nokļūt pie ginekologa, taču valsts šāda darbinieka algošanu ģimenes ārstiem neapmaksā. 

 

Avots: www.kasjauns.lv