Izrevidē virtuvi – plastmasas trauki kaitē veselībai. Tas attiecas arī uz zīdaiņiem domātām plastmasas pudelītēm

Pie civilizācijas labumiem pierodam ātri, kritiskā domāšana pazūd ērtību priekšā, bet tad kad nez kāpēc krājas liekais svars, pasliktinās atmiņa, un jauni cilvēki nespēj tikt pie mazuļa, jāsāk meklēt vainīgos. Kā dzīvot veselīgāk, pieredzē dalās vides žurnāliste Anitra Tooma.

Citāts no ANO ziņojuma: “Bērniem, kam jau embrija stadijā nācies saskarties ar EDS, ir paaugstināts šo slimību risks nākotnē. Jau bērnībā viņiem var būt nervu sistēmas attīstības traucējumi, piemēram, disleksija un autisms.”

FOTO: Shutterstock.com

Citāts no ANO ziņojuma: “Bērniem, kam jau embrija stadijā nācies saskarties ar EDS, ir paaugstināts šo slimību risks nākotnē. Jau bērnībā viņiem var būt nervu sistēmas attīstības traucējumi, piemēram, disleksija un autisms.”

Endokrinologi jau krietni sen saka, ka arī plastmasa vainojama pie hormonu sistēmas traucējumiem, bet šie brīdinājumi ir tik klusi, ka, iespējams, jūs nekad par to neesat dzirdējuši. Taču par šo problēmu ir jākliedz skaļā balsī! 


ANO brīdina 
2013. gada sākumā ANO publicēja ziņojumu par vielām, kas izraisa endokrīnās jeb hormonālās sistēmas traucējumus – EDS (angliski: endocrine disrupting substance). Šīs mākslīgās ķīmiskās vielas, kas nelielos daudzumos ir daudzu sadzīves preču sastāvā, var izraisīt iedzimtas kroplības, neauglību, onkoloģiskas un psihiskas slimības. 
Tikmēr ANO ziņojums nogrimis kaut kur interneta dzīlēs, un mēs, nenojaušot neko ļaunu, turpinām ēst no plastmasas traukiem, valkājam sintētiskas drēbes, dzīvojam mākslīgu materiālu ieskauti, elpojam mākslīgas smakas un smaržas – ikdienā lietojam visīstākos masu iznīcināšanas ieročus. 
Citāts no ANO ziņojuma: “Bērniem, kam jau embrija stadijā nācies saskarties ar EDS, ir paaugstināts šo slimību risks nākotnē. Jau bērnībā viņiem var būt nervu sistēmas attīstības traucējumi, piemēram, disleksija un autisms.” Mūsdienās jau desmitā daļa bērnu cieš no EDS izraisītajām kaitēm. 


Izrevidē savu virtuvi 
Ja zinām, ka ap 70% no visa piesārņojuma, kas mūsos uzkrājies, esam apēduši, tad pirmā revīzija jātaisa virtuvē. E burtu pieminēšanu uztveram ar aizdomām, bet vai esat palūkojušies, cik daudz virtuvē plastmasas? Pat es tikai pirms gada aizdomājos – kāpēc gadiem ilgi ūdeni kafijai vāru plastmasas elektriskajā tējkannā? 
Iesaku to nomainīt pret stikla vai metāla tējkannu, tikai jau veikalā to vajag apostīt – esmu iegrābusies ar keramikas tējkannu, no kuras ķīmijas smaku nevar izmazgāt. Pievērsiet uzmanību tam, ka metāla tējkannu sānos bieži ir caurspīdīgs plastmasas lodziņš, no tādām vairies. 
Nākamā plastmasas ierīce, kuru vajadzētu kritiski izvērtēt, ir blenderis – bieži gatavoju zaļos kokteiļus, augi tiek smalcināti lielā ātrumā, un ēdienā nonāk plastmasas molekulas, nomainīju šo rīku pret tādu, kam ir stikla krūze. 

 

Tikai stikla traukos 
Vairs nekad neko neglabāju plastmasas traukos, stikla burciņu taču pietiek. Pannas un katli ar teflona pārklājumu aizceļojuši uz metāla savākšanas vietām. Plastmasas pankūku lāpstiņas, kausiņi un griežamie dēlīši – miskastē! Nekad neko neēdu no konservu bundžām – tās izklātas ar plastmasas plēvīti, kura pielīmēta ar līmi, kas satur bisfenolu A. 
Aizliedzu barot mazbērnus no plastmasas pudelītēm, lietot plastmasas karotes un šķīvīšus. Nekad nedzeru karstu dzērienu no vienreizlietojamiem traukiem, jo arī papīra glāzes ir oderētas ar plastmasu. Zinu, ka pilnībā no plastmasas izvairīties nav iespējams, taču tiekties uz šo mērķi ir vērts. 

Reklāma
Reklāma

 

Teksts: vides žurnāliste Anitra Tooma

Avots: www.kasjauns.lv